1 Nepriecājies, Israēl, un nedaudzini pats sevi kā pagāni, jo tu esi atkritis no sava Dieva un tu centies saņemt netiklības algu par savu neuzticību, lai tev visi kloni būtu pilni labības.
2 Bet tieši tādēļ klons un vīna spaidi tevi neuzturēs, un neraudzēta vīna tev pietrūks.
3 Tavi ļaudis nepaliks tā Kunga zemē, bet Efraims būs spiests doties atkal uz Ēģipti un baudīt Asirijā nešķīstu labību.
4 Tur viņiem nebūs pa spēkam ziedot tam Kungam nedz vīnu, nedz arī darīt ko citu, kas Viņam patiktu. Viņu ziedojumi būs līdzīgi apbēdināto sēru maizei, no kuras kļūst nešķīsti visi, kas no tās ēd, jo šī maize apbēdinātiem jāēd vieniem pašiem par sevi atsevišķi un to nebūs nest tā Kunga namā.
5 Ko tad jūs darīsit dažādos gadskārtējos svētkos un tā Kunga svētku dienā?
6 Jo redzi, posta dēļ viņu dzīves un dvēseles pamatu satricinātāju priekšā viņiem jādodas projām. Ēģipte viņus savāks vienkopus, un Mofa būs viņu kapa vieta. Kur tagad atrodas viņu dārgumi viņu mīļo sudraba elku dievu veidā, tur augs nātras; ērkšķi un dadži pārklās viņu mājokļus.
7 Ir klāt pienākušas piemeklēšanas dienas, tuvojas atmaksas dienas: zinait to, Israēla ļaudis! Bet zini arī, ka pravieši tagad patiesībā ir vientiesīgi neziņi un apgarotie cīnītāji ir galīgi zaudējuši prātu—tavu daudzo pārkāpuma un no-ziegumu, kā ari izplatītās tev pašam naidīgās elka dievības dēļ.
8 Tie, kas stāv nomodā pār Ēfraimu, agrāk turējās pie mana Dieva; tagad Efraims uz Viņu raugās ar neuzticību. Pravietim draud slazdu valgi visos viņa ceļos, viņš sajūt naidu pret sevi pat tieši Dieva namā, un šos valgus izliek, it kā par praviešiem izlikdamies, tagadējie Ēfraima sargātāji ar ļauno savā pašu dievnamā piekopjamo elka dievību.
9 Viņi pārmērīgi dziļi sabojājuši paši sevi un iestiguši lielā postā kā citkārt Gibejas dienās; tāpēc Viņš pieminēs vinu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus!
10 Es atradu kādreiz Israēlu kā vīnogas tuksnesī un redzēju jūsu tēvus kā agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās Baālam-Peoram un zvērēja uzticību kauna pilnajam elkam un kļuva tik pat riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs.
11 Tāpēc Ēfraima godībai būs izgaist kā putnam; viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzimšanu, ne grūtniecības gadījumu, ne apaugļošanās!
12 Ja viņi ari censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atstāšu tomēr bez bērniem, lai nebūtu vairs cilvēku. Un lielas bēdas viņus nomāks pašas par sevi, kad Es atteikšos no viņiem!
13 Efraims, kā Es viņu savā garā skatu, ir labi iedēstīts, kopts un skaists kā Tira un tomēr būs spiests savus bērnus nodot slepkavas rokās.
14 Dodi viņiem, Kungs! —Bet ko Tu viņiem īsti lai dotu? —Dodi viņiem neauglīgas mātes miesas, savītušas un izsīkušas krūtis!
15 Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetīšu no sava nama un neparādīšu viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības; visi viņu valdītāji ir atkritēji!
16 Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts; viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un ja viņiem arī piedzimtu bērni, Es nogalināšu šos viņu miesas mīļotos augļus.
17 Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.
1 Nepriecājies, Israēl, un nedaudzini pats sevi kā citas tautas, jo tu esi atkritis no sava Dieva un tu centies saņemt netiklības algu par savu neuzticību, lai tev visi kloni būtu pilni labības. 2 Bet tieši tādēļ klons un vīna spaidi tevi neuzturēs, un neraudzēta vīna tev pietrūks. 3 Tavi ļaudis nepaliks Tā Kunga zemē, bet Efraims būs spiests doties atkal uz Ēģipti un baudīt Asīrijā nešķīstu labību. 4 Tur viņiem nebūs pa spēkam ziedot Tam Kungam nedz vīnu, nedz arī darīt ko citu, kas Viņam patiktu. Viņu ziedojumi būs līdzīgi apbēdināto sēru maizei, no kuras kļūst nešķīsti visi, kas no tās ēd, jo šī maize apbēdinātiem jāēd vieniem pašiem atsevišķi un to nebūs nest Tā Kunga namā. 5 Ko tad jūs darīsit dažādos gadskārtējos svētkos un Tā Kunga svētku dienā? 6 Jo redzi, posta dēļ viņiem jādodas projām. Ēģipte viņus savāks vienkopus, un Mofa būs viņu kapa vieta. Kur tagad atrodas viņu sudraba dārgumi, tur augs nātres; ērkšķi un dadži pārklās viņu mājokļus. 7 Ir klāt pienākušas piemeklēšanas dienas, tuvojas atmaksas dienas; zinait to, Israēla ļaudis! Pravieši tagad ir ģeķi un apgarotie - prātu zaudējuši tavu daudzo noziegumu un tava lielā naida dēļ. 8 Tie, kas stāv nomodā pār Efraimu, agrāk turējās pie mana Dieva; tagad Efraims uz viņu raugās ar neuzticību. Pravietis ir slazdu valgi visos viņa ceļos, un naids ir Dieva namā. 9 Viņi dziļi sabojājuši paši sevi un iestiguši lielā postā kā citkārt Gibejas dienās; tāpēc Viņš pieminēs viņu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus! 10 Es atradu kādreiz Israēlu kā vīnogas tuksnesī un redzēju jūsu tēvus kā agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās Baalam-Peoram un zvērēja uzticību kauna pilnajam elkam, un kļuva tikpat riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs. 11 Tāpēc Efraima godībai būs izgaist kā putnam; viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzimšanas, ne grūtniecības, ne apaugļošanās! 12 Ja viņi arī censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atstāšu tomēr bez bērniem, lai nebūtu vairs cilvēku! Bēdas viņiem, kad Es atteikšos no viņiem! 13 Efraims, kā Es viņu Savā garā skatu, ir labi iedēstīts, kopts un skaists kā Tira un tomēr būs spiests savus bērnus nodot slepkavas rokās. 14 Dod viņiem, Kungs! Bet ko Tu viņiem īsti lai dotu? Dod viņiem neauglīgas mātes miesas, savītušas un izsīkušas krūtis! 15 Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetīšu no Sava nama un neparādīšu viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības; visi viņu valdītāji ir atkritēji! 16 Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts; viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un, ja viņiem arī piedzimtu bērni, Es nogalināšu šos viņu miesas mīļotos augļus. 17 Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.
