1 Tad Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: „Es grūtībās esmu saņēmusi dēlu ar Dieva palīgu.“
2 Un viņa pēc tam dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemkopis.
3 Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri tam Kungam.
4 Un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimtiem, no tiem, kas viņam bija tie treknākie. Un tas Kungs skatījās uz Ābelu un uz viņa dāvanām ar labpatiku.
5 Bet Kainu un viņa dāvanas Dievs neievēroja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6 Tad Dievs sacīja Kainam: „Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!“ Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.
9 Un Dievs sacīja uz Kainu: „Kur ir Ābels, tavs brālis?“ Tas atbildēja: „Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?“
10 Bet Viņš teica: „Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
11 Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev turpmāk vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!“
13 Tad Kains sacīja Dievam: „Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14 Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.“
15 Un Dievs sacīja viņam: „Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts. Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.“
16 Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnochu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnochu.
18 Un Enocham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls—Lamechu.
19 Bet Lamechs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras Cilla.
20 Un Ada dzemdēja Jābalu, un Jābals ir ciltstēvs telts iemtīniekiem un ganiem.
21 Bet viņa brālis ir Jūbals, viņš ir ciltstēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.
22 Bet arī Cilla dzemdēja Tubal-Kainu, tas ir ciltstēvs visiem, kas apstrādā varu un dzelzi, bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma.
23 Un Lamechs sacīja savām sievām: „Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lamecha sievas, un dzirdiet, ko es jums saku: Cilvēku es nokauju par savu ievainojumu, un zēnu par savu vāti.
24 Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamechs septiņdesmit septiņkārt.“
25 Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu, to viņa nosauca vārdā Sets, jo: „Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains.“
26 Un ari Setam piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva vārdu.
1 Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: "Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību." 2 Un vēl viņa dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemes kopējs. 3 Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam, 4 un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri. 5 Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni. 6 Tad Dievs sacīja Kainam: "Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni? 7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!" Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu. 8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. 9 Un Dievs sacīja uz Kainu: "Kur ir Ābels, tavs brālis?" Tas atbildēja: "Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?" 10 Bet Viņš teica: "Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes. 11 Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis. 12 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!" 13 Tad Kains sacīja Dievam: "Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest. 14 Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un Tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus." 15 Un Dievs sacīja viņam: "Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts." Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu. 16 Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes. 17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnohu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu. 18 Un Ēnoham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls - Lamehu. 19 Bet Lamehs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras - Cilla. 20 Un Ada dzemdēja Jābalu, viņš ir tēvs telts iemītniekiem un ganiem. 21 Un viņa brāļa vārds ir Jūbals; viņš ir tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules. 22 Un arī Cilla dzemdēja - Tubal-Kainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs; bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma. 23 Un Lamehs sacīja savām sievām: "Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lameha sievas, dzirdiet, ko es jums saku: vīru es nokauju par savu ievainojumu un zēnu par savu vāti. 24 Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamehs septiņdesmit septiņkārt." 25 Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu un nosauca tā vārdu: Sets, jo "Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains". 26 Un arī Setam piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva Vārdu.
