1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: „Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu graujamo rīku rokā.“
2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs graujamais ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam bija pie jostas ap gurniem rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim.
3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuļriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā un kam bija pie jostas rakstāmie rīki,
4 Šos vārdus: „Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.“
5 Bet citiem Viņš sacīja tā, ka es to dzirdēju: „Eita viņam pakal pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nesajūt nekādas līdzcietības, un nesaudzējiet arī jūs neviena.
6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizkariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar manu svētnīcu!“ Tad tie iesāka ar vecājiem, kas stāvēja tā Kunga nama priekšā.
7 Un Viņš tiem sacīja: „Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!“ —Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā.
8 Kad tie tos nokāva, un es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: „Ak Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēla, izliedams savas dusmas pār Jeruzālemi?“
9 Tad Viņš man atbildēja: „Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm, un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, tas Kungs nekā neredz.
10 Ari mana acs neraudzīsies turpmāk vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas.“
11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: „Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji.“
1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: "Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu iznīcināšanas ieroci rokā." 2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs iznīcināšanas ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam pie jostas ap gurniem bija rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim. 3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies lina audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, 4 šos vārdus: "Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā." 5 Bet citiem Viņš sacīja, man dzirdot: "Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nežēlo, un nesaudzējiet neviena. 6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!" Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja Tempļa priekšā. 7 Un Viņš tiem sacīja: "Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!" Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā. 8 Kad tie tos nokāva, es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēlā, izliedams Savas dusmas pār Jeruzālemi?" 9 Tad Viņš man atbildēja: "Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz. 10 Arī Mana acs neraudzīsies vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas." 11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: "Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji."
