1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2 Un viņš tiem sacīja: „Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs; es vairs nespēju nedz iziet, nedz ienākt, un tas Kungs ir man sacījis:“ Tev nebūs celties pāri šai Jardānai!“
3 Tas Kungs, tavs Dievs, pats ies tev pa priekšu pāri, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu iegūsi viņu zemi. Jozua būs tavs vadītājs, kas ies pāri upei tev pa priekšu, kā tas Kungs to ir pavēlējis.
4 Un tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis amoriešu ķēniņiem Sichonam un Ogam līdz ar viņu zemēm, ko Viņš lika izpostīt.
5 Kad nu tas Kungs viņus nodos jūsu varā, tad jūs rīkojieties ar viņiem pēc visām pavēlēm, ko es esmu jums devis.
6 Esiet stipri un droši! —Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz ari tevi pametīs.“
7 Un Mozus ataicināja Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: „Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tev to būs sadalīt viņu starpā kā mantojumu.
8 Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu, un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!“
9 Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību, un viņš to nodeva priesteriem, Levija dēliem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: „Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā,
11 Kad viss Israēls nāks rādīties tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird.
12 Un sapulcini, sasaucot tautu, vīrus un sievas, mazos bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus.
13 Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tanī zemē, kur jūs būsit nonākuši, pāri ejot Jardānai, lai to iegūtu īpašumā.“
14 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev ir jāmirst; aicini Jozuu, un ejiet un nostā-jieties saiešanas teltī, lai Es viņam dodu savu rīkojumu!“ Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās saiešanas teltī.
15 Tad tas Kungs parādījās telti mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
16 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tev jāiet dusēt pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un netikli dzīsies kalpot šīs svešās zemes dieviem, uz kurieni tie dodas dzīvot, bet Mani tie atstās un atmetīs manu derību, ko Es esmu ar viņiem noslēdzis.
17 Tai dienā mana bardzība iedegsies pret tiem, un Es tos atstāšu un apslēpšu no viņiem savu vaigu, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņi cietis tā, ka viņi tanī dienā sacīs: „Vai man tādēļ nebija jāsastopas ar šīm smagām nelaimēm, ka mans Dievs vairs nav mūsu vidū?“
18 Bet tanī dienā Es galīgi paslēpšu no viņiem savu vaigu visa tā Jaunuma dēļ, ko šī tautu ir izdarījusi, pievērsdamās citiem dieviem.
19 Un tagad uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, lai šī dziesma Man kļūst par liecinieci pret Israēla bērniem.
20 Jo Es tos ievedīšu gan tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem, zemē, kujrā piens un medus tek; un kad tie ēdīs un būs paēduši un pieņemsies svarā, tad tie pieķersies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani nicinādami atmetīs un lauzīs manu derību.
21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs pret viņiem lieciniece, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcteču mutes. Jo Es zinu viņu nodomus, kādus viņi jau šodien lolo, iekāms pat Es vēl neesmu viņus ievedis tanī zemē, ko Es esmu tiem ar zvērestu apsolījis dot.“
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tanī pašā dienā, un viņš to mācīja Israēla bērniem.
23 Bet tas Kungs pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: „Esi stiprs un drošs! Jo tev ir jāieved Israēla bērni tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis, Es būšu ar tevi.“
24 Un notika, kad Mozus bija pabeidzis ierakstīt šīs bauslības vārdus līdz to beigām grāmatā,
25 Tad Mozus pavēlēja Ievītiem, tā Kunga derības šķirsta nesējiem, teikdams:
26 „Ņemiet šo bauslības grāmatu un nolieciet to līdzās tā Kunga, jūsu Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu nepiekāpību. Redzi, kamēr es vēl esmu šodien dzīvs jūsu vidū, jūs jau esat neklausīgi pret to Kungu, bet dk vēl jo vairāk jūs to darīsit pēc manas nāvēs!
28 Sapulciniet, sasaukdami pie manis, visus jūsu cilšu vecajus un arī savus vadītājus, tad es gribu, viņiem pašiem to dzirdot, runāt itin visus šos vārdus, un kā lieciniekus es pret viņiem piesaukšu debesis un zemi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosities ačgārni un novērsīsities no tā ceļa, ko es esmu jums pavēlējis iet; bet pašās pēdējās dienās jums uzbruks ļaunums, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami ar savu rīcību.“
30 Tad Mozus skaitīja, visai sasauktai Israēla draudzei to dzirdot, šīs dziesmas vārdus līdz pašām tās beigām:
1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam. 2 Un viņš tiem sacīja: "Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs, es vairs nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis: tev nebūs iet pāri šai Jordānai! 3 Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies tev pa priekšu pāri, kā Tas Kungs to ir pavēlējis. 4 Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un Ogam, amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis. 5 Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko es jums esmu pavēlējis. 6 Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs." 7 Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: "Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā mantojumu. 8 Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies." 9 Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem. 10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā, 11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus, 13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu." 14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev jāmirst; atsauc Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam pavēlēšu!" Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī. 15 Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja Saiešanas telts durvīs. 16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis. 17 Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Dieva manī? 18 Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem. 19 Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem. 20 Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un uzbarosies, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un lauzīs Manu derību. 21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcnācēju mutes. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es esmu viņus ievedis tanī zemē, kā Es esmu ar zvērestu apsolījis." 22 Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem. 23 Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: "Esi stiprs un drošs, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis; un Es būšu ar tevi." 24 Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija pabeidzis, 25 tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams: 26 "Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi. 27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves. 28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus virsniekus, lai es saku tos vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi. 29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu." 30 Tad Mozus, visai Israēla draudzei to dzirdot, teica šīs dziesmas vārdus, līdz tie bija pabeigti:
