1 Un Dāvids jautāja: „Vai ir vēl kāds pāri palicis no Saula piederīgiem? Es tam gribētu Jonatāna dēļ žēlastību parādīt!“
2 Un tur Saula namā bija kāds kalps, un viņa vārds bija Ciba. Tas tika aicināts Dāvida priekšā, un ķēniņš viņam jautāja: „Vai tu esi Ciba?“ Un viņš atbildēja: „Jā, tavs kalps!“
3 Un ķēniņš tālāk jautāja: „Vai nav vēl kāds no Saula nama piederīgiem, kam es lai vēl parādu Dieva žēlastību!“ Tad Ciba atbildēja ķēniņam: „Tomēr, vēl dzīvo Jonatāna dēls, kas ir tizls uz abām kājām.“
4 Kad nu ķēniņš viņam jautāja: „Kur viņš ir,“ tad Ciba ķēniņam atbildēja: „Redzi, viņš atrodas Macbira, Amiēla dēla, namā Lodebarā.“
5 Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja turp ļaudis un lika to atvest no Machīra, Amiēla dēla, nama no Lodebaras.
6 Kad nu Mefibošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, nāca pie Dāvida, tad viņš noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes, apliecinādams savu goddevību. Un Dāvids sacīja: „Mefibošet!“ Un viņš atbildēja: „Redzi, še ir tavs kalps!“
7 Un Dāvids viņam sacīja: „Nebīsties! Es tev tiešām parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ, un es tev atdošu itin visus tava vectēva Saula tīrumus, bet tev pašam būs maizi ēst pastāvīgi pie mana galda.“
8 Un viņš noliecās ar savu seju pie zemes un sacīja: „Kas tavs kalps tāds ir, ka tu savu žēlastību parādi, mani uzlūkodams, kur es pats esmu līdzīgs beigtam sunim!“
9 Tad ķēniņš ataicināja Saula kalpu Cibu un tam sacīja: „Visu, kas piederēja Saulam un viņa namam, to es nododu atpakaļ tava agrākā kunga dēlanl.
10 Tādēļ tu apstrādā viņam zemi, ir tu pats, ir tavi dēli, ir tavi kalpi, un savāc visu, lai tava agrākā kunga dēla namam būtu diezgan maizes un pietiktu savas barības; bet Mefibošets, tava agrākā kunga dēls, lai ēd maizi pastāvīgi pie mana galda.“ Bet Cibam bija piecpa-dsmit dēli un divdesmit kalpi.
11 Un Ciba sacīja ķēniņam: „Visu, ko mans kungs un ķēniņš pavēl savam kalpam, to tavs kalps darīs.“ Tā Mefi-bošets ēda pie Dāvida galda, it kā viņš būtu viens no ķēniņa dēliem—prinčiem.
12 Bet Mefibošetam bija mazs dēls, vārdā Micha, un visi, kas dzīvoja Cibas namā, tie visi kļuva kalpi Mefibošetam.
13 Un Mefibošets pats dzīvoja Jeruzālemē, jo viņš pastāvīgi ēda pie ķēniņa galda. Bet viņš bija tizls uz abām kājām.
1 Un Dāvids jautāja: "Vai ir vēl kāds pāri palicis no Saula nama? Es tam gribētu Jonatāna dēļ žēlastību parādīt!" 2 Un Saula namā bija kāds kalps, vārdā Ciba. Tas tika aicināts Dāvida priekšā, un ķēniņš viņam jautāja: "Vai tu esi Ciba?" Un viņš atbildēja: "Jā, tavs kalps!" 3 Un ķēniņš jautāja tālāk: "Vai nav vēl kāds no Saula nama, kam vēl es lai parādu Dieva žēlastību?" Tad Ciba atbildēja ķēniņam: "Vēl dzīvo Jonatāna dēls, kas ir tizls uz abām kājām." 4 Kad ķēniņš viņam jautāja: "Kur viņš ir," - tad Ciba ķēniņam atbildēja: "Redzi, viņš atrodas Mahīra, Amiēla dēla, namā Lodebarā." 5 Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja ļaudis turp un lika to atvest no Mahīra, Amiēla dēla, nama, no Lodebaras. 6 Kad Mefibošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, nāca pie Dāvida, tad viņš noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes, apliecinādams savu goddevību. Un Dāvids sacīja: "Mefibošet!" Un viņš atbildēja: "Redzi, še ir tavs kalps!" 7 Un Dāvids viņam sacīja: "Nebīsties! Es tev tiešām parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ, un es tev atdošu itin visus tava vectēva Saula tīrumus, bet tev pašam būs ēst maizi pastāvīgi pie mana galda." 8 Un viņš palocījās un sacīja: "Kas tavs kalps tāds ir, ka tu savu žēlastību parādi, mani uzlūkodams, kur es pats esmu līdzīgs beigtam sunim?" 9 Tad ķēniņš ataicināja Saula kalpu Cibu un tam sacīja: "Visu, kas piederēja Saulam un viņa namam, to es nododu atpakaļ tava agrākā kunga dēlam. 10 Tādēļ tu apstrādā viņam zemi, gan tu pats, gan tavi dēli, gan tavi kalpi, un savāc visu, lai tava agrākā kunga dēla namam būtu diezgan maizes un pietiktu savas barības; bet Mefibošets, tava agrākā kunga dēls, lai ēd maizi pastāvīgi pie mana galda." Bet Cibam bija piecpadsmit dēli un divdesmit kalpi. 11 Un Ciba sacīja ķēniņam: "Visu, ko mans kungs un ķēniņš pavēlēs savam kalpam, to tavs kalps darīs." Tā Mefibošets ēda pie Dāvida galda, it kā viņš būtu viens no ķēniņa dēliem. 12 Bet Mefibošetam bija mazs dēls, vārdā Miha, un visi, kas dzīvoja Cibas namā, tie visi kļuva kalpi Mefibošetam. 13 Un Mefibošets pats dzīvoja Jeruzālemē, jo viņš pastāvīgi ēda pie ķēniņa galda. Bet viņš bija tizls uz abām kājām.
