1 Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi—Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, kas slavināts Israēla dziesmās un kas pats bija sirsnīgs Israēla dziesmu cienītājs un skandinātā js:
2 „Ta Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.
3 Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: Pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā:
4 Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes.
5 Vai tāds pats nav mans nams savā saistībā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas visādi labi izkārtota un nodrošināta visai manai dzīves laimei, visam tam, kas ir patīkams, —vai Viņš neliks tam plaukt?
6 Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos nevar neviens rokā saturēt,
7 Un ikviens, kas tiem pieskaras, tas lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!“
8 Šie ir to varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jošeb-Bašebets, tachkemonietis, tas bija cīnītāju trijotnes priekšnieks, visizcilākais, kas, savu šķēpu pacēlis, vienā reizē nodūra astoņi simti ienaidnieku.
9 Un pēc viņa trijotnē nākamais bija Ēleāzars, Dodo dēls, Ahohija dēla dēls; viņš bija kopā ar Dāvidu, un tie sakāva filistiešus toreiz, kad viņi bija sapulcējušies karam un israēlieši jau atkāpās;
10 Tad viņš palika stāvot un sarīkoja asins pirti filistiešiem, kamēr viņa roka piekusa un galīgi pielipa pie zobena. Tā tas Kungs deva tanī dienā Israēlam lielisku uzvaru, tā ka karaspēks viņa vadībā atkal atgriezās, lai nogalinātos aplaupītu.
11 Nākošais pēc viņa bija Šamma, hararieša Ages dēls. Kādreiz filistieši bija salasījušies pie Lehijas, un tur bija kāds tīruma stūris pilns ar lēcām; kad nu tauta bēga no filistiešiem,
12 Tad viņš viens pats nostājās tīruma vidū, noturējās tanī un kāva filistiešus, un tas Kungs viņam piešķīra lielu uzvaru.
13 Reiz šie trīs priekšnieki no trīsdesmit pašiem pirmajiem vīriem ieradās pļaujamā laikā pie Dāvida Adullamas alā, un tanī pašā laikā filistiešu sirotāju pulki bija uzcēluši savas teltis Refaima līdzenumā.
14 Dāvids tolaik atradās kalnos nocietinātā vietā, bet filistiešu kareivji bija novietoti Betlēmē.
15 Un Dāvidam bija ienākusi prātā pārgalvīga iedoma, un viņš sacīja: „Kas man atnesīs ūdeni no tās akas, kura atrodas Betlēmē pie pilsētas vārtiem?“
16 Tad šie trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no akas Betlēmē pie vārtiem un atnesa to Dāvidam. Bet viņš to negribēja dzert un izlēja kā dzejamo upuri tam Kungam
17 Un teica: „Lai tas Kungs mani pasargā, ka es tā kaut ko darītu! Vai tad tās nav to vīru asinis, kup bija nogājuši, savu dzīvību netaupīdami?“ Un viņš to negribēja dzert. Tādus darbus šie trīs varoņi bija izdarījuši.
18 Bet Abišajs, Joāba brālis, Cerujas dēls, bija šo trīsdesmit vīru galva; viņš savu šķēpu vicināja pār trīs simt vīriem un tos nokāva, un viņš bija ļoti lielā cieņā starp tiem trīsdesmit.
19 Starp šiem trīsdesmit viņš bija pats galvenais, un tāpēc viņš bija tiem par priekšnieku; tomēr triju pirmo varoņu augstumu viņš nesasniedza.
20 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, bijano Kabceēlas; viņš nogalināja abus Ariēla dēlus, Moāba varoņus; viņš arī devās reiz alā un nokāva lauvu kādā dienā, kad sniegs bija uzkritis.
21 Viņš ari nogalināja milzīga auguma ēģiptieti, un šī ēģiptieša rokā bija šķēps; bet viņš pie tā gāja ar nūju, izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un to nodūra ar viņa paša šķēpu.
22 To visu izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija liela slava trīsdesmit varoņu starpā.
23 Viņš bija visaugstāk cienītais no visiem trīsdesmit, bet trīs pirmos varoņus arī viņš nesasniedza. Un Dāvids viņu nolika savas miesas sardzes priekšgalā.
24 Arī Asahēls, Joāba brālis, bija starp šiem trīsdesmit; Ēlhanans, Dodo dēls no Betlēmes,
25 Šamma no Harodas; Elika no Harodas,
26 Halecs, Paltija dēls; īra, Ikeša dēls, no Tekojas,
27 Abiēzers no Anatotas; Mebunajs no Hušas,
28 Salmons, Aho dēls; Marajs no Netofas,
29 Halebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas Benjamīna ciltī,
30 Benaja no Piratonas; Hidajs no Gaāšas upju novadiem;
31 Abialbons no Arabas tuksneša; Asmavets no Bahurimas;
32 Eljaba no Šaālbonas; ari gunietis Jāzens;
33 Jonatāns, Šammas dēls, no Harāras; Ahiāms, Šarara dēls, no Harāras;
34 Ēlifelets, Ahasebaja dēls, no Bet-Maāchas; Eliāms, Ahitofela dēls, no Gilonas;
35 Hecrajs no Karmela; Paārajs no Arbas;
36 Īgals, Nātāna dēls, no Cobas; Banijs no Gadas;
37 Amonietis Celeks; Naharajs no Beērotas, Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
38 Īra no Tatīras un Garebs arī no Tatīras,
39 Un hetietis Ūrija, —pavisam kopā—trīsdesmit septiņi vīri.
1 Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi - Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, Israēla dziesminieks: 2 "Tā Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles. 3 Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā,- 4 Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes. 5 Vai tāds pats nav mans nams kopā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas ir pilnīga un droša visās lietās; jo visai manai glābšanai un visām manām cerībām - vai Viņš neliks tām plaukt? 6 Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos neviens nevar rokā saturēt, 7 un ikviens, kas tiem pieskaras, lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!" 8 Šie ir to varonīgo vīru vārdi, kas bijuši Dāvidam. Jošeb-Bašebets, tahkemonietis, trijotnes galvenais, visizcilākais, kas, savu šķēpu pacēlis, vienā reizē nodūra astoņi simti ienaidnieku. 9 Un pēc viņa trijotnē nākamais bija Ēleāzars, Dodo dēls, Ahohija dēladēls, viņš bija kopā ar Dāvidu, un tie sakāva filistiešus toreiz, kad viņi bija sapulcējušies karam un israēlieši jau atkāpās; 10 viņš cēlās un kāva filistiešus, kamēr viņa roka piekusa un pielipa pie zobena. Un Tas Kungs deva tanī dienā lielu uzvaru; un tie ļaudis atkal atgriezās, lai nogalinātos aplaupītu. 11 Nākošais pēc viņa bija Šamma, hararieša Ages dēls. Kādreiz filistieši bija sapulcējušies pie Lehijas, un tur kādā tīrumā auga daudz lēcu; kad tauta bēga no filistiešiem, 12 tad viņš viens pats stājās tīruma vidū, noturējās tanī un kāva filistiešus, un Tas Kungs viņam deva lielu uzvaru. 13 Reiz šie trīs no trīsdesmit vadoņiem ieradās pļaujas laikā pie Dāvida Adullāmas alā, un tanī pašā laikā filistiešu pulki bija uzcēluši savas teltis Refaima līdzenumā. 14 Dāvids tolaik atradās kalnos nocietinātā vietā, bet filistiešu karavīri bija novietoti Bētlemē. 15 Un Dāvidam bija ienākusi prātā pārgalvīga doma, un viņš sacīja: "Kas man atnesīs ūdeni no tās akas, kura atrodas Bētlemē pie pilsētas vārtiem?" 16 Tad šie trīs varonīgie vīri izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no akas Bētlemē pie vārtiem un atnesa to Dāvidam. Bet viņš to negribēja dzert un izlēja kā dzeramo upuri Tam Kungam. 17 Un viņš teica: "Lai Tas Kungs mani pasargā, ka es tā kaut ko darītu! Vai tad tās nav to vīru asinis, kuri bija nogājuši, savu dzīvību netaupīdami?" Un viņš to negribēja dzert. Tādus darbus šie trīs varonīgie vīri bija darījuši. 18 Bet Abišajs, Joāba brālis, Cerujas dēls, bija galvenais tiem trīsdesmit vīriem; viņš savu šķēpu vicināja pār trīs simti vīriem un tos nokāva, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit. 19 Starp tiem trīsdesmit viņš bija visaugstākais, un tāpēc viņš kļuva tiem par virsnieku; tomēr tiem trim viņš līdzināties nespēja. 20 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, bija no Kabceēlas; viņš nogalināja abus Ariēla dēlus, Moāba varoņus; viņš reiz devās alā un nokāva lauvu kādā dienā, kad sniegs bija uzkritis. 21 Viņš arī nogalināja milzīga auguma ēģiptieti, un šī ēģiptieša rokā bija šķēps; bet viņš pie tā gāja ar nūju, izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un to nodūra ar viņa paša šķēpu. 22 To visu izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit varonīgajiem vīriem. 23 Viņš bija augsti cienīts no visiem trīsdesmit, bet tiem trim viņš līdzināties nespēja. Un Dāvids viņu nolika savas miesassardzes priekšgalā. 24 Arī Asahēls, Joāba brālis, bija starp šiem trīsdesmit un Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes; 25 Šamma no Harodas; Elika no Harodas; 26 Halecs, Paltija dēls; Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; 27 Abiēzers no Anatotas; Mebunajs no Hušas; 28 Salmons, Aho dēls; Marajs no Netofas; 29 Halebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas Benjamīna ciltī; 30 Benaja no Piratonas; Hidajs no Gaāšas upju novadiem; 31 Abialbons no Arabas tuksneša; Asmavets no Bahurimas; 32 Eljaba no Šaālbonas; arī gunietis Jāzens; 33 Jonatāns, Šammas dēls, no Harāras; Ahiāms, Šarara dēls, no Harāras; 34 Ēlifelets, Ahasebaja dēls, no Bet-Maāhas; Ēliāms, Ahitofela dēls, no Gilonas; 35 Hecrajs no Karmela; Paārajs no Arbas; 36 Īgals, Nātāna dēls, no Cobas; Banijs no Gadas; 37 amonietis Celeks; Naharajs no Beērotas, Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs; 38 Īra no Tatīras; Garebs no Tatīras; 39 un hetietis Ūrija, pavisam kopā trīsdesmit septiņi vīri.
