1 Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, darīdams līdzīgus darbus pagānu tautu negantībām, kuras tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3 Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kupas viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baālam altārus un darināja ašēras, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās ar savu vaigu pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tām kalpoja.
4 Viņš uzcēla ari altārus tā Kunga namā, par kūpi tas Kungs bija sacījis: „Jeruzālemē Es likšu dzīvot savam vārdam!“
5 Tāpat viņš ari uzcēla altārus visiem zvaigznājiem abos tā Kunga nama pagalmos.
6 Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā uguns upuri, un viņš nodar-bojās ar zīlniecību un bija burvis, viņš arī izsauca garus un pavairoja zīlnieku skaitu; viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās.
7 Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kufu tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8 Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, bet gan tikai tad, kad tie sargās un izpildīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, kuru mans kalps Mozus tiem deva kā pavēli!“
9 Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās Jaunāk nekā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot.
10 Tad tā Kunga vārds tika pausts ar viņa kalpu, praviešu, starpniecību šādi:
11 „Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir šīs negantības piekopis vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem,
12 Tāpēc, —tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālcmi un Jūdu, ka visiem, kas to tikai dzirdēs, abās ausīs zvanīs!
13 Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērījamo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, gluži tā, kā kad tīru izslauka bjodu, pirms to apgāž uz muti.
14 Un Es atstumšu no sevis galīgi pārpalikumu no manas īpašuma tautas un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem
15 Tāpēc, ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pašai pēdējai dienai!“
16 Manase izlēja arī daudz nevai-nīgu asiņu, līdz kamēr Jcruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas tā Kunga acīs bija ļauns.
17 Un kas vēl par Manasi stāstāms, un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuj-iem viņš aptraipīja sevi, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
18 Un kad Manase apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa pils dārzā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
19 Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas.
20 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis.
21 Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās ar savu vaigu pie zemes to priekšā.
22 Un viņš aizmirsa to Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja tā Kunga ceļus.
23 Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī.
24 Bet zemes lauku iedzīvotāji nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un lauku ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš ir darījis, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
26 Un kad vini to bija aprakuši viņa kapa vietā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.
1 Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš; un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba. 2 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns, līdzīgi to tautu negantībām, kuras Tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot. 3 Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kuras viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baalam altārus un darināja Ašēru, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās uz sava vaiga pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tam kalpoja. 4 Viņš uzcēla arī altārus Tā Kunga namā, par kuru Tas Kungs bija sacījis: "Jeruzālemē Es likšu dzīvot Savam Vārdam!" 5 Tāpat viņš arī abos Tā Kunga nama pagalmos uzcēla altārus visiem debesu zvaigžņu pulkiem. 6 Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā ugunsupuri, un viņš nodarbojās ar zīlēšanu un bija burvis, viņš arī izsauca garus un vairoja zīlnieku skaitu - viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās. 7 Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kuru Tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: "Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu Sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu Savam Vārdam dzīvot mūžīgi! 8 Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, ja tikai tie turēs un darīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, ko Mans kalps Mozus tiem pavēlējis!" 9 Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās ļaunāk nekā tās tautas, kuras Tas Kungs bija izdeldējis Israēla bērnu priekšā. 10 Tad Tas Kungs runāja caur Saviem kalpiem, praviešiem, sacīdams: 11 "Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir darījis šīs negantības vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem, 12 tādēļ, tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālemi un Jūdu, ka visiem, kas to dzirdēs, abās ausīs zvanīs! 13 Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērāmo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, kā kad tīru izslauka bļodu, pirms to apgāž uz muti. 14 Un Es atmetīšu Manas īpašuma tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem, 15 tāpēc ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns Manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pat šai dienai!" 16 Manase izlēja arī daudz nevainīgu asiņu, līdz kamēr Jeruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns. 17 Un, kas vēl par Manasi stāstāms un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuriem viņš aptraipīja sevi, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 18 Un, kad Manase gūlās pie saviem tēviem un viņu apglabāja viņa pils dārzā, Usas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā. 19 Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas. 20 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis. 21 Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās uz sava vaiga pie zemes to priekšā. 22 Un viņš aizmirsa To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļus. 23 Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī. 24 Bet tās zemes ļaudis nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tās zemes ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā. 25 Un, kas vēl stāstāms par Amonu, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 26 Un, kad viņi to bija apglabājuši viņa kapa vietā, Usas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.
