1 Un viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņš viņa vietā un uzstājās ar lielu savas varas apziņu pret Israēlu.
2 Viņš novietoja kafa pulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja spēcīgākus aizsardzības spēkus Jūdas zemē un tanīs Ēfraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis.
3 Un tas Kungs bija ar Jošafatu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida senajos un agrākos ceļos un nepievērsās baāliem,
4 Jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa norādījumiem un nerīkojās pēc Israēla parauga.
5 Un tāpēc tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafatam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam.
6 Un viņa sirds bija pacilāta tā Kunga ceļos, un viņš vēl reiz atkārtoti nopostīja augstieņu svētnīcas un ašēras Jūdā.
7 Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zacharju, Netaneēlu un Michaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām.
8 Un kopā ar viņiem bija Ievīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, —šie bija Ievīti, —un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms.
9 Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.
10 Un visu ķēniņu valšķu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no tā Kunga, ka viņi nesāka kapu pret Jošafatu.
11 Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafatam ir dāvanas, ir meslu sudrabu; arī arabieši atveda viņam sīklopus, —aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu.
12 Tā nu notika, ka Jošafats nemi-tīgi aizvien vairāk pieauga savā spēkā un varenumā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas.
13 Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās, turklāt vēl Jeruzalemē ievērojams drošsirdīgu karavīru daudzums,
14 Kupu sastāvs un iekārtojums pēc ciltīm un dzimtlm bija šāds: no Jūdas bija pavēlnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virspavēlnieks Adna, kupa virsvadībā atradās trīs simti tūkstošu varonīgu karavīru;
15 Līdzās viņam bija kara vadonis Johanaāns, kupš bija pavēlnieks pār divi simti astoņdesmit tūkstoš vīriem.
16 Bet nākošais pēc pakāpes bija Amasja, Sichrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies tā Kunga kalpībā, un viņam bija pakļauti divi simti tūkstoši varonīgu karotāju.
17 Un no Benjamiņa bija varonīgais karavīrs Eljada, kas bija virspavēlnieks pār divi simt tūkstoš vīriem, kuri bija apbruņoti ar lokiem un ar mazāku vairogu.
18 Bet nākošais pēc pakāpes bija Jozabāds, un viņam bija pakļauti simts astoņdesmit tūkstoši kapam sagatavotu viru.
19 Šie bija tie, kūpi kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kupus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.
1 Un viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņš viņa vietā un kļuva varens pret Israēlu. 2 Viņš novietoja karapulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja aizsardzības spēkus Jūdas zemē un Efraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis. 3 Un Tas Kungs bija ar Jošafātu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida agrākos ceļos un nepielūdza baalus, 4 jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa pavēlēm, un nedarīja kā Israēls. 5 Un tāpēc Tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafātam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam. 6 Un viņa sirds bija pacilāta Tā Kunga ceļos, un viņš vēlreiz nopostīja augstieņu svētnīcas un elku kokus Jūdā. 7 Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zaharju, Netaneēlu un Mihaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām. 8 Un kopā ar viņiem bija levīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, šie bija levīti, un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms. 9 Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu. 10 Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu. 11 Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafātam gan dāvanas, gan meslu sudrabu; arī arābi atveda viņam sīklopus - aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu. 12 Un notika, ka Jošafats arvien vairāk un vairāk pieauga savā varenībā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas. 13 Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās un karotāji, varonīgi vīri Jeruzālemē. 14 Un šis ir viņu iekārtojums pēc tēvu namiem: no Jūdas bija virsnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virsnieks Adna, kuram bija trīs simti tūkstoši varonīgu karavīru; 15 līdzās viņam bija virsnieks Johanaāns, kuram bija divi simti astoņdesmit tūkstoši vīru; 16 bet nākamais bija Amasja, Sihrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies Tā Kunga kalpībā, un viņam bija divi simti tūkstoši varonīgu karavīru. 17 Un no Benjamīna bija Ēljada, varonīgs karavīrs, viņam bija divi simti tūkstoši vīru, kas bija bruņoti ar loku un ar vairogu; 18 bet nākamais bija Jozabāds, un viņam bija simts astoņdesmit tūkstoši karam sagatavotu vīru. 19 Šie bija tie, kuri kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kurus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.
