1 Kad nu Salamans, Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā, —jo tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to paaugstināja pārlieku, —
2 Tad Salamans deva rīkojumu visam Israēlam, gan virsniekiem pār tūkstoti, gan virsniekiem pār simtu, tāpat soģiem un ikvienam virsaitim visā Israēlā, arī atsevišķu dzimšu galvām,
3 Lai viņi noietu un arī Salamans pats un visa sasauktā tautas draudze līdz ar viņu uz augstieni pie Gibeonas, jo tur bija novietota Dieva derības saiešanas telts, ko Mozus, tā Kunga kalps, bija tuksnesi darinājis,
4 Kurpreti Dieva šķirstu Dāvids bija licis atvest no Kirjat-Jearimas uz to vietu, ko viņš iepriekš bija tam iekārtojis, jo viņš tā vajadzībām bija uzcēlis telti Jeruzālemē.
5 Ari vaŗa altāris, ko Becaleēls, Ūrija dēls, Hūra dēla dēls, bija licis darināt, stāvēja tur tā Kunga mājokļa priekšā, un Salamans un sasauktā tautas sanāksme tur apmeklēja to Kungu.
6 Un Salamans tur upurēja tā Kunga vaiga priekšā uz vara altāra, kas piederēja pie saiešanas telts, un nesa uz tā tam Kungam veselu tūkstoti dedzināmo upuru.
7 Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un sacīja viņam: „Lūdzi, ko lai Es tev dodu!“
8 Un Salamans atbildēja tam Kungam: „Tu esi manam tēvam Dāvidam parādījis lielu žēlastību, un Tu esi mani cēlis par ķēniņu viņa vietā.
9 Tad nu tagad, Kungs, mans Dievs, liec piepildīties savam apsolījumam, ko Tu esi devis manam tēvam Dāvidam, jo Tu esi mani cēlis par ķēniņu pār tautu, kura ir tik liela skaitā kā putekļi virs zemes.
10 Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šīs tautas priekšā mācētu taisnīgi turēties, jo kas gan citādi spētu šo tavu tik lielo tautu valdīt?“
11 Tad Dievs sacīja Salamanam: „Ja nu tiešam šāda vēlēšanās ir tavā sirdi un tu neesi lūdzis pārticību, nedz bagātību un godu, nedz ilgu mūžu, bet esi lūdzis sev gudrību un zināšanas, lai tu spētu spriest tiesu pār manu tautu, pār kuru Es esmu tevi iecēlis par ķēniņu,
12 Tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu Es gribu tev arīdzan dot tādā mērā, kā visu šo lietu nav bijis nevienam ķēniņam pirms tevis un nebūs nevienam no tiem, kas nāks pēc tevis.“
13 Tad Salamans nokāpa no augstienes Gibeonā un devās no saiešanas telts laukuma atpakaļ uz Jeruzālemi un sāka kā ķēniņš valdīt pār Israēlu.
14 Un Salamans sapulcināja kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos nometināja kara ratu pilsētās un ķēniņa tuvumā Jeruzālemē.
15 Un ķēniņš panāca, ka Jeruzālemē bija tikdaudz sudraba un zelta kā akmeņu, un ciedru kokus viņš padarīja tik pazīstamus kā vīģu kokus, kas atradās lielā vairumā Šefela augstienes līdzenumā.
16 Un Salamans veda zirgus no Ēģiptes, bet ķēniņa iepircēju tirgus vieta bija Koa; un no Koas ķēniņa tirgotāji saņēma tos pret samaksu.
17 Un tie veda iekšā no Ēģiptes kara ratus par seši simts sudraba seķeliem, bet zirgu par simts piecdesmit gabalā. Un līdzīgā kārtā viņi ar savu starpniecību tos piegādāja arī hetiešu un siriešu ķēniņiem.
18 Un Salamans nolēma uzcelt namu tā Kunga vārdam un pili savai ķēniņa valsts varai.
1 Kad Salamans, Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā - jo Tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to augstu cēla - 2 tad Salamans deva rīkojumu visam Israēlam, gan virsniekiem pār tūkstoti, gan virsniekiem pār simtu, tāpat soģiem un ikvienam vadonim visā Israēlā, ikvienam tēvu nama galvenajam, 3 lai viņi noietu un arī Salamans pats, un visa draudze līdz ar viņu uz augstieni pie Gibeonas, jo tur bija novietota Dieva derības Saiešanas telts, ko Mozus, Tā Kunga kalps, bija darinājis tuksnesī, 4 kurpretī Dieva šķirstu Dāvids bija licis atvest no Kirjat-Jeārimas uz to vietu, ko viņš tam bija sagatavojis, jo viņš tā vajadzībām bija uzcēlis telti Jeruzālemē. 5 Arī vara altāris, ko Becaleēls, Ūrija dēls, Hūra dēladēls, bija licis darināt, stāvēja tur Tā Kunga mājokļa priekšā, un Salamans un draudze tur meklēja To Kungu. 6 Un Salamans tur upurēja Tā Kunga vaiga priekšā uz vara altāra pie Saiešanas telts, un viņš upurēja uz tā Tam Kungam veselu tūkstoti dedzināmo upuru. 7 Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un sacīja viņam: "Lūdz, ko lai Es tev dodu!" 8 Un Salamans atbildēja Tam Kungam: "Tu esi manam tēvam Dāvidam parādījis lielu žēlastību, un Tu esi mani cēlis par ķēniņu viņa vietā. 9 Tad nu tagad, Kungs, mans Dievs, liec piepildīties Savam apsolījumam, ko Tu esi devis manam tēvam Dāvidam, jo Tu esi mani cēlis par ķēniņu pār lielu tautu, kuru ir tik daudz kā zemes pīšļu. 10 Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šo tautu varētu vadīt, jo kas gan citādi spētu šo Tavu lielo tautu valdīt?" 11 Tad Dievs sacīja Salamanam: "Tā kā šāda vēlēšanās ir tavā sirdī un tu neesi lūdzis pārticību un bagātību, un godu, un savu ienaidnieku nāvi, un ilgu mūžu, bet esi lūdzis sev gudrību un zināšanas, lai tu spētu spriest tiesu pār Manu tautu, pār kuru Es esmu tevi iecēlis par ķēniņu, 12 tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu tev došu, kā nav bijis nevienam ķēniņam pirms tevis un nebūs nevienam pēc tevis." 13 Tad Salamans nokāpa no augstienes Gibeonā un devās no Saiešanas telts laukuma atpakaļ uz Jeruzālemi un sāka valdīt pār Israēlu. 14 Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos nometināja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 15 Un darīja ķēniņš, ka sudraba un zelta Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku tik daudz kā vīģu koku ielejās. 16 Un Salamans ieveda zirgus no Ēģiptes un no Koas; un ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. 17 Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņa starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem. 18 Un Salamans nolēma uzcelt namu Tā Kunga Vārdam un pili sev, savai ķēniņa valsts varai.
