1 Un tur bija kāds vīrs no Ēfraima kalniem, un viņa vārds bija Micha.
2 Un tas sacīja savai mātei: „Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kas tika tev paņemti un par kuriem tu esi izteikusi lāstu un pie tam, man pašam to dzirdot, redzi, tos es esmu pats paņēmis. Šī nauda ir tagad pie manis, bet nu es to gribu tev atdot atpakaļ!“ Tad viņa māte tam teica: „Esi, mans dēls, tā Kunga svētīts!“
3 Tad viņš atdeva atpakaļ savai mātei tūkstoš un simts sudraba gabalus, bet viņa māte sacīja: „Es svētīdama šo naudu no savas rokas esmu veltījusi tam Kungam sava dēla labā, lai darinātu izcirstu un izlietu dieva attēlu, bet tagad atdodu to tev atpakaļ!“
4 Bet kad viņš no jauna atdeva savai mātei naudu, tad viņa māte ņēma divi simti sudraba gabalus un tos iedeav zeltkalim, lai tas darinātu izgrieztu un izlietu dieva attēlu. Šādā kārtā tāds radās Michas namā.
5 Tā nu vīram Micham bija dievanams; viņš darināja arī efodu un terafīmu un salīga un iesvētīja kādu, lai tas būtu viņam par priesteri.
6 Tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā, un ikviens darīja to, kas tam likās taisns paša acīs.
7 Un tad tur bija kāds jauneklis no Betlēmes Jūdas zemē no Jūdas cilts, tas bija Ievīts. Viņš piemājoja tur tikai kā svešinieks.
8 Šis vīrs bija atstājis savu pilsētu Betlēmi Jūdā, lai mistu svešumā, kur vien viņam pagadītos, un tā viņš nonāca, savu ceļu iedams, Ēfraima kalnos tieši līdz Michas namam.
9 Tad Micha tam jautāja: „No kurienes tu nāc?“ Un viņš tam atbildēja: „Esesmu Ievīts no Betlēmes Jūdā, un es staigāju apkārt, lai apmestos tur, kur es kaut ko pieņēmīgu atrodu.“
10 Tad Micha viņam sacīja: „Apmeties pie manis, un topi tu man ir par tēvu, ir par priesteri. Es tev došu ikgadus desmit sudraba gabalus, arī pienācīgu apģērbu un uzturu tavai iztikai.“ Un Ievīts pārnāca pie viņa dzīvot.
11 Viņš bija ar mieru palikt pie Michas, un šis jauneklis viņam kļuva tikpat kā viens no viņa dēliem.
12 Un Micha iesvētīja Ievītu, un šis jauneklis tam kļuva par priesteri un palika Michas namā.
13 Tad Micha nodomāja: „Tagad es esmu drošs, ka tas Kungs darīs man labu, tāpēc ka man šis Ievīts ir kļuvis par priesteri.“
Miha un levīts
1 Efraima kalnos bija kāds vīrs, vārdā Mihajhū . 2 Tas teica savai mātei: “Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kurus tev kāds paņēma un par kuriem tu izteici lāstu, man dzirdot, redzi – tas sudrabs ir pie manis. Es to paņēmu!” Un viņa māte teica: “Esi Kunga svētīts, mans dēls!” 3 Viņš atdeva tos tūkstoš un simts sudraba gabalus mātei, un viņa māte teica: “Atlicinādama esmu veltījusi šo sudrabu Kungam sava dēla labad, lai taisītu no tā grebtu un lietu tēlu. Nu es to dodu tev!” 4 Bet viņš sudrabu atdeva atpakaļ mātei, un viņa māte ņēma divsimt sudraba gabalus un deva sudrabkalim, kurš taisīja grebtu un lietu tēlu, un tas stāvēja Mihas namā. 5 Nu Miham bija dievnams. Viņš darināja efodu un terafīmu un vienu savu dēlu iesvētīja sev par priesteri. 6 Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa. Katrs darīja, kā tam šķita pareizi.
7 Bija kāds jauneklis no Betlēmes Jūdā, no Jūdas dzimtas, viņš bija levīts un bija tur apmeties. 8 Viņš devās prom no šīs pilsētas, Jūdas Betlēmes, lai kaut kur apmestos. Savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama. 9 Miha vaicāja viņam: “No kurienes nākdams?” Un tas viņam sacīja: “Es esmu levīts no Betlēmes Jūdā un meklēju, kur apmesties.” 10 Miha viņam teica: “Paliec pie manis un esi man par tēvu un priesteri. Es došu tev desmit sudraba gabalus gadā, drēbju kārtu un uzturu.” Un levīts tur palika. 11 Viņš piekrita dzīvot pie tā vīra, un šis jauneklis bija viņam kā paša dēls. 12 Miha iesvētīja levītu, un jauneklis kļuva viņa priesteris un dzīvoja Mihas namā. 13 Tad Miha teica: “Nu es zinu, ka Kungs darīs man labu, jo šis levīts ir man priesteris!”
