1 Tad ķēniņš valdīs pēc taisnības, un valsts vadītāji spriedīs taisnu tiesu.
2 Tie ikviens būs kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē.
3 Tad redzētāju acis nebūs aptumšotas, un dzirdīgo ausis klausīsies uzmanīgi.
4 Vieglprātīgo sirds būs sapratīga, un nerunātīgo stostīgā mēle runās skaidri.
5 Neprašu vairs nesauks par dižciltīgu un blēdi par cienījamu cilvēku.
6 Jo zemisks cilvēks runā nelietību, un viņa sirds dzenas uz ļaunu; viņš dara negantību un runā melus pret to Kungu; viņš atrauj izsalkušam maizi un izslāpušam ūdens malku.
7 Līdzīgs ir blēdis—viņa tieksmes ir ļaunas; viņa rīcības paņēmieni ir noziedzīgi; viņa gars pilns viltīgu nolūku, lai ar melu valodu kaitētu nabagam, pat kur nabagais meklē savu taisnību.
8 Bet kam goda prāts, tā domas ir šķīstas, un viņš arī turas pie tām. —
9 Jūs bezrūpīgās sievas, uzklausait manus vārdus! Jūs savā pašpaļāvībā nesatricināmās meitas, iegaumējiet labi, ko es jums saku!
10 Pēc gada un dažām dienām jūs, pašpaļāvības pilnās, drebēsit, jo vīnogu ražas nebūs, neievāks ari dārza augļus!
11 Drebiet, jūs bezrūpīgās, un trīciet, jūs pašpārliecinātās! Izģērbieties, novelciet savas drēbes un apvelciet ap saviem gurniem sēru pārsegus!
12 Vaimanādamas sitiet pa savām krūtīm skaisto druvu un auglīgo vīna koku dēļ,
13 Manas tautas druvu dēļ, ko nomāc ērkšķi un dadži, ak, un grezno namu un priekiem bagātās pilsētas dēļ,
14 Jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganību ganāmiem pulkiem,
15 Līdz kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs.
16 Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā.
17 Un taisnības iedirbe būs miers, un taisnīguma panākums klusums un drošība mūžīgi.
18 Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.
19 Bet krusas negaiss būs, kad mežs kritīs un pilsēta nogrims pīšļos.
20 Labi jums, kas jūs sējat visur pie ūdeņiem un vēršu un ēzeļu kājas varat brīvi palaist vaļā!
Taisnības valstība
1 Redzi, taisnībā valdīs ķēniņš,
un pēc tiesas lems augstmaņi!
2 Ikviens taps kā pavēnis,
kā patvērums no negaisa,
kā ūdens straumes sausumā,
kā varenas klints ēna pagurušai zemei.
3 Redzīgajiem acis netiks aizdarītas,
dzirdīgo ausis ieklausīsies,
4 aušīgiem sirdis sajēgs,
un stostīga mēle sāks runāt skaidri,
5 nelgu vairs nesauks par dižu,
un blēdi vairs neturēs cienījamu,
6 jo nelga tik neldzības gvelž
un viņa sirds dara ļaunu,
lai piekoptu bezdievību
un runātu aplam par Kungu,
lai to, kas badā, vēl patukšotu,
lai slāpstošam atrautu veldzi!
7 Blēža rīks – ļaundarība,
un viltu viņš kaļ,
lai nabagos melu vārdiem putinātu,
kur trūcīgā vārdos taču taisnība!
8 Bet diženam dižena padoms –
tāds dižumā balstās!
Vēstījums pašpaļāvīgajām sievām
9 Aušīgās sievas, celieties,
klausieties manu balsi!
Pašpaļāvīgās meitas,
sadzirdiet manus vārdus!
10 Nepaies ne gads,
kad jūs trīcēsiet, drošules,
jo vīna raža būs cauri
un vairs nebūs ko vākt!
11 Drebiet, aušas,
trīciet, drošules,
plēsiet drēbes un palieciet kailas,
joziet sev maisu ap gurniem!
12 Sitiet sev sērās pie krūtīm
par tīkamiem laukiem,
par auglīgiem vīnakokiem,
13 par manas tautas zemi,
kur dadži un ērkšķi slejas,
par visiem līksmajiem namiem,
kas prieka pilsētā!
14 Jo pils nu pamesta,
trokšņainā pilsēta atstāta,
pakalns un sargtornis
uz mūžiem grimuši čūkslājā,
mežēzeļiem par prieku
un lopiem par ganībām,
15 līdz no augšienes pār mums izlies Garu –
tad tuksnesis kļūs par auglīgu zemi
un auglīgu zemi turēs par mežu!
16 Tad tuksnesī mitīs tiesa
un taisnība auglīgā zemē dzīvos,
17 tad taisnība atnesīs mieru,
taisnība dos
mieru un paļāvību uz mūžiem!
18 Mana tauta mitīs miera pļavās,
drošās mājvietās un rimtās miera vietās,
19 kad krusa sakapās mežu
un pilsēta tiks pagalam pazemota!
20 Svētīti, jūs visi, kas pie ūdeņiem sējat,
jūs varat atpīt vēršu un ēzeļu kājas!
