1 Tad manā garā atkal izrosījās tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, bija divi sievas, vienas mātes meitas.
3 Tās pārkāpa laulību un nodēvās netiklībai Ēģiptē jau savā jaunībā, tās atļāva aptaustīt savu stāvu un spaidīt savas jaunavīgās krūtis.
4 Vecākajai bija vārds Ohola, un viņas māsai Oholiba, tās abas kļuva manas sievas un dzemdēja dēlus un meitas. Viņu vārdi nozīmē: Ohola ir Samarija, un Oholiba Jeruzāleme.
5 Ohola nodevās neatļautiem mīlas sakariem, mana būdama, un iedegās kaislībā pret saviem mīļākajiem asiriešiem, kas viņai tuvojās, būdami tērpti.
6 Zilā purpura tērpā, valdnieki un virsnieki, glīti jaunekļi, jātnieki zirgiem mugurā.
7 Viņa ielaidās ar visiem šiem daiļajiem un izcilajiem asiriešiem, rādīdama savas mīlas mākslas sasniegumus, un aptraipījās ar tiem un viņu elkiem.
8 Pie tam viņa neatsacījās no saviem izlaidīgajiem sakariem arī ar ēģiptiešiem, jo tie bija gulējuši pie viņas jau no pašas jaunības, taustījuši viņas jaunavīgās krūtis un stāvu, dzīvojuši ar viņu izvirtībā.
9 Tādēļ Es to nodevu viņas mīļāko—asiriešu rokā, pret kujriem tā bija iedegusies stiprā kaislībā.
10 Tie atsedza viņas kailumu, atņēma viņas dēlus un meitas un nokāva viņu pašu ar zobenu. Tā viņa palika par apsmieklu un baigu paraugu sievu starpā, kad sods bija izpildīts.
11 Viņas māsa Oholiba to gan redzēja, bet viņas kaislība bija vēl niknāka, viņa savas mīlniecības izpaudumos bija vēl vairāk neierobežota un bija vispārīgi vēl netiklāka nekā viņas māsa.
12 Viņas kaislība iedegās uz asirie-šiem, valdniekiem un labiešiem, kas viņai tuvojās, būdami glīti ģērbti, jātnieki zirgiem mugurā, visi stalti jaunekļi.
13 Tad Es redzēju, ka ari viņa ir aptraipījusies, viņas abas piekopušas to pašu tādā pašā veidā.
14 Tomēr savas mīlniecības tieksmēs viņa gāja vēl tālāk. Kad tā redzēja pie sienas kaldēju vīru attēlus sarkanā krāsā
15 Ar jostu ap gurniem un augstām cepurēm galvā, kas izskatījās kā stalti kareivji, līdzīgi babiloniešiem, kupu dzimtene ir Kaldēja,
16 Tad iedegās viņas kaislība pret viņiem, kad viņa tos ieraudzīja, un viņa sūtīja vēstnešus pie tiem uz Kaldēju.
17 Babiloniešu dēli nāca pie tās, lai nodotos mīlestībai ar to un aptraipīja to ar savu netiklo kārību. Kad tā bija sakaros ar viņiem nešķīsta kļuvusi, tie viņai apnika.
18 Kad nu viņa atklāti piekopa netiklību un viņas izvirtība jau visiem bija kļuvusi atklāti redzama, jo viņa neslēpa un atklāja savu kailumu, tā apnika arī Man, kā viņas māsa Man bija apnikusi.
19 Viņas netiklība kļuva arvien ļaunāka, arvienu vairāk izvirtuši kļuva viņas sniedzamie pērkamie glāsti; tā atcerējās tad savu jaunības laiku, kad tā jau Ēģiptē labprāt bija ļāvusies tiem, kas kāroja pēc viņas.
20 Tad viņa iedegās mīlestībā pret saviem jaunajiem mīļākajiem un turienes izvirtuļiem, kuriem locekļi bija kā ēzeļiem un sēklas izplūdums kā ērzeļiem.
21 Tu labprāt kavējies domās pie savas jaunības laika netiklības, kad ēģiptieši taustīja tavu stāvu un spaidīja tavas jaunavīgās krūtis.“
22 Tādēļ, Oholiba, tā saka Dievs tas Kungs: „Es sakūdīšu tavus mīļākos pret tevi, tieši tos, kas tev apnikuši, Es tos visus sacelšu pret tevi:
23 Babiloniešus un visus kaldējus, Pekodas, Šoas un Koas ļaudis, visus asiriešus, kas visi stalti jaunekļi—vald-nieki un virsnieki, kareivji un dižciltīgie, jātnieki, visi zirgiem mugurā.
24 Tie virzīsies pret tevi no ziemeļiem, milzīgs zirgu un ratu jūklis un bezgalīgi lieli tautu pulki. Tie ielenks tevi, bruņojušies ar lieliem un maziem vairo-giem un segti ar dzelzs bruņu cepurēm. Viņi nāks tev virsū no visām pusēm, un Es nodošu tiem izšķiršanai šo tiesisko nesaskaņu gadījumu. Es nodošu viņu rokās visu tiesas varu, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.
25 Es tev likšu sajust savas dusmas, un tie apiesies ar tevi visai bargi: tie nogriezīs tev degunu un ausis, un kas no tevis vēl paliks, tas kritīs no zobena. Tie atņems un aizvedīs tavus dēlus un meitas, un kas vēl no tevis atliks, to aprīs uguns.
26 Tie novilks tavas drēbes un atņems tavas dārgās rotas.
27 Tā Es darīšu galu tavai mīlniecibai un tavai netiklībai jau kopš Ēģiptes laikiem, ka tu vairs neraugies uz turieni un nepiemini vairs Ēģipti.
28 Jo tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es tevi nodošu to rokās, ko tu ienīsti, to varā, no klipiem tava dvēsele novērsusies.
29 Tie liks tev tomēr sajust savu naidu pret tevi, tie atņems tev visu, kas tev ir, un atstās tevi guļam pliku un kailu, ka atklājas tavas mīlnieces kailums, tava izvirtība un tava laulības pārkāpšana.
30 Visu šo tavu noziegumu dēļ tas tev arī notiks, jo tu savā iekārē esi skrējusi pakal pagānu tautām un ar viņu elkiem nešķīsta kļuvusi.
31 Tu esi gājusi pa to pašu ceļu kā tava māsa, tādēļ Es dodu tagad viņas kausu tev rokā, lai tu dzertu no tā.“
32 Tā saka Dievs tas Kungs: „Tavas māsas kauss tev jādzer, tas dziļais un platais (—un par apsmiekla un zobgalību priekšmetu tev būs palikt—), tur daudz iet iekšā,
33 Tā ka tu būsi pavisam apreibusi un apskurbusi gan no stiprā dzēriena, gan no sērām un raudām: izbaiļu un šausmu kauss ir tavas māsas Samarijas kauss.
34 Tu izdzersi un iztukšosi to līdz dibenam un vēl nolaizīsi tā šķembeles un ar tām ievainosi savas krūtis, jo Es to esmu tā teicis,“ saka Dievs tas Kungs.
35 Tādēļ Dievs tas Kungs saka tā: „Tāpēc ka tu Mani aizmirsi un pameti Mani sev aiz muguras, tad arī ciet nu tagad sodu par savu izvirtību un netiklo mīlināšanos.“
36 Tad tas Kungs man sacīja: „Cilvēka bērns, vai tu negribi iet tiesā ar Oholu un Oholibu? Tad rādi tām viņu nelietību,
37 Ka tās pārkāpušas laulību un ka asinis vēl līp pie viņu rokām, jo, proti, tās pārkāpušas laulību ar saviem elkiem, tiem ziedojušas pat savus bērnus, ko tās Man bija dzemdējušas, iemezdamas tos ugunī elkiem par barību.
38 Tad vēl ar to tās noziegušās pret Mani, ka tās tanī pašā dienā darījušas nešķistu manu svēto vietu un likušas galīgi novārtā manas svētās dienas,
39 Jo kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tās gāja tani pašā dienā manā svētnīcā, lai tai laupītu tās svētumu. Redzi, tādas lietas tās ir pie-kopušas manā namā.
40 Tiešām, tās sūtīja pat ziņu vīrie-šiem, kam bija jāierodas pie viņām no tālienes, un tiklīdz pie viņiem bija ieradu-šies attiecīgi sūtņi, tie nāca; viņu dēļ tu mazgājies, noziedi savu seju un krāsoji savas acis, kā arī greznojies ar rotām.
41 Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi manas kvēpināmās zāles un manu eļļu.
42 Tad atskanēja jautri noskaņotās sanāksmēs skaļās dziesmas un dzīru troksnis; dzīrotāji un dzīrotājas aicināja arī vīriešus no vienkāršās tautas tāpat arī dzērājus no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.
43 Tad Es domāju par viņu, kas tagad jau veca un biežās laulības pārkāpšanas dēļ jau novājināta, vai viņa (jo viņa jau tāda ir savā būtībā) arī tagad vēl nodosies netiklībai?
44 Tomēr pie viņas iegriezās, kā iegriežas pie atklātas netikles; tā vīrieši gāja pie Oholas un Oholibas, šim netiklajām sievietēm.
45 Bet taisnīgi vīri tās tiesās pēc likumiem, kas pastāv laulības pārkāpējām un slepkavotājām, jo tās ir laulības pārkāpējas, un asinis līp pie viņu rokām.“
46 Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es sasaukšu draudzes sapulci un tās nodošu rupjai izrīcībai ar tām un to mantas izlaupīšanai.“
47 Tautas sapulce viņas nomētās ar akmeņiem, sacirtis ar zobeniem, nokaus viņu dēlus un meitas un nodedzinās viņu namus ar uguni.
48 Tā Es izbeigšu netiklību visā zemē, lai visas pārējās sievas ļautu sevi brīdināt un nenodotos izvirtībai kā viņas.
49 Tā jums būs jānožēlo savā sirdī jūsu zemiskā izlaidība, un jums būs jācieš sods par to, ko jūs nogrēkojušās ar saviem elkiem, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Dievs tas Kungs.“
Āhola un Āholība
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls: divas sievas, vienas mātes meitas, 3 nodevās netiklībai Ēģiptē – tās piekopa netiklību jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus! 4 Jaunākās vārds bija Āhola , bet vecākās māsas vārds bija Āholība . Es viņas ņēmu par sievām, un viņas man dzemdēja dēlus un meitas: Āhola ir Samarija, un Āholība ir Jeruzāleme. 5 Būdama mana, Āhola nodevās netiklībai, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem, – 6 purpurzilā tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, glītiem jaunekļiem un brašiem jātniekiem. 7 Viņa atdevās tiem – visiem izcilajiem Asīrijas dēliem, un kam vien viņa pieķērās – ar visiem to elkiem tā apgānījās. 8 Viņa nemitējās piekopt netiklību ar ēģiptiešiem, kas bija gulējuši ar viņu tās jaunībā, taustījuši tās jaunavīgās krūtis un kaislē nodevušies netiklībai! 9 Tādēļ es to atdevu viņas mīlniekiem, Asīrijas dēliem, kam viņa bija pieķērusies. 10 Tie atsedza tās kaunumu, atņēma tai dēlus un meitas, bet pašu nokāva ar zobenu. Viņas vārds kļuva sievām par palamu, un sods bija izpildīts.
11 Viņas māsa Āholība to redzēja, bet tā palaidās izvirtībā vēl vairāk par viņu un nodevās netiklībai vēl vairāk nekā māsa. 12 Tā pieķērās Asīrijas dēliem – grezni tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, kas turpat kaimiņos, jātniekiem un glītiem jaunekļiem. 13 Es redzēju, ka arī viņa ir apgānījusies, ka tās abas ir vienādas! 14 Tomēr šī savā netiklībā gāja vēl tālāk! Kad viņa ieraudzīja mūrī iegrebtus kaldiešiem līdzīgus vīrus, kas izkrāsoti sarkani, 15 kam josta ap gurniem, kam garenas cepures, kas visi līdzīgi virsniekiem, gluži kā Bābeles dēli Kaldejā, savā dzimtajā zemē, 16 tiklīdz tā ieraudzīja tos, viņa tos iemīlēja un sūtīja pie tiem uz Kaldeju vēstnešus. 17 Tad Bābeles dēli kāpa viņas mīlas gultā un apgānīja viņu ar savu netiklību, un viņa apgānījās ar tiem, bet tad viņai tie apriebās. 18 Kad viņa tik atklāti bija piekopusi netiklību un atsegusi savu kaunumu, tad arī man viņa apriebās, tāpat kā viņas māsa man jau bija apnikusi! 19 Bet viņa nodevās netiklībai arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija piekopusi netiklību Ēģiptē. 20 Viņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi! 21 Tu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis!
22 Tādēļ, Āholība, tā saka Kungs Dievs: redzi, es sakūdīšu pret tevi tavus mīlniekus, ko tu vairs negribi, un no visām pusēm es tos vedīšu pret tevi – 23 Bābeles dēlus, visus kaldiešus, un tos, kas Pekodā, Šoā un Koā, un kopā ar tiem visus Asīrijas dēlus – glītos jaunekļus, pārvaldniekus, vietvalžus, slavenos virsniekus un visus jātniekus! 24 Pret tevi nāks ļaužu pulki ar ratiem un pajūgiem. Tiem būs gan lieli, gan mazi vairogi un bruņucepures, tie lenks tevi no visām pusēm! Es tiem likšu tiesāt, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem. 25 Mana versme nāks pār tevi, tad tie tev ķersies klāt dusmās – nocirtīs degunu un ausis! Tie, kas atliks, no zobena kritīs, dēlus un meitas tev atņems – kas paliks pāri, to uguns aprīs! 26 Drēbes tev novilks un ņems skaistās rotas. 27 Tā es darīšu galu tavai izvirtībai un netiklībai, kas tevī kopš Ēģiptes laikiem, tu vairs neraudzīsies uz tiem un nepieminēsi Ēģipti.
28 Tā saka Kungs Dievs: es tevi atdošu tiem, kas tevi ienīst, tiem, kas tev apriebušies! 29 Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs netikles kailums, tava izvirtība un netiklība! 30 Tā būs ar tevi! Tu nodevies netiklībai, tāpat kā citas tautas, tu apgānījies ar viņu elkiem, 31 tu staigāji savas māsas ceļu, tādēļ es devu tev viņas kausu!
32 Tā saka Kungs Dievs:
tu dzersi savas māsas kausu,
kausu, kas liels un dziļš! –
tas kā nievas un zaimi –
daudz tajā liets!
33 Tu piedzersies un būsi bēdu pilna!
Tas būs šausmu un posta kauss – tavas māsas Samarijas kauss!
34 Un tu to dzersi, līdz tas sauss!
Tad lauskās sasitīsi un plosīsi savas krūtis! –
Jo es, Kungs Dievs, esmu runājis!
35 Tā saka Kungs Dievs:
tu mani esi aizmirsusi un pametusi –
ciet nu par savu izvirtību un netiklību!”
36 Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tiesāsi Āholu un Āholību? Atgādini tām viņu preteklības – 37 laulību tās pārkāpušas, rokas tām aptraipītas asinīm, ar saviem elkiem tās pārkāpj laulību, un dēlus, kurus man dzemdējušas, tās atdod elkiem par barību! 38 Un vēl ko tās darījušas – apgānījušas manu svēto vietu un aptraipījušas manu sabatu! 39 Noslepkavojušas bērnus savu elku dēļ, tajā pašā dienā tās nāca sagānīt manu svētvietu, redzi, tā viņas darīja manā namā!
40 Un no tālienes tās ir aicinājušas vīrus – sūtņi ir izsūtīti, un redzi – tie nāk! Nu tu mazgājies, krāsoji acis un greznojies rotām, 41 tu nosēdies smalkā sēdeklī – tev priekšā klāts galds, uz tā tu liec manu vīraku un manu eļļu! 42 Tur bija bezbēdība, un pie šiem vīriem atveda vēl pulka ļaužu – dzīrotājus no tuksneša, un viņi tām aplika sprādzes ap rokām un to galvās lika krāšņus vainagus. 43 Es sacīju: viņa ir novalkāta no laulības pārkāpšanas – lai nu tie nododas netiklībai ar viņu, jo viņa ir netikle! 44 Un tie ar viņu gulēja, kā jau guļ ar netikli, – tā viņi gulēja ar Āholu un Āholību, šīm izvirtušajām sievām. 45 Gan taisnīgie tiesās viņas par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu, jo viņas ir laulības pārkāpējas, asinis līp tām pie rokām!
46 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: sasauc pret viņām sapulci un nodod tās iznīcībai un izlaupīšanai. 47 Lai sapulce tās nomētā akmeņiem un sakapā zobeniem. Lai tām nokauj dēlus un meitas un namus nosvilina ar uguni. 48 Es izdeldēšu no zemes izvirtību, un viņas kļūs par brīdinājumu visām sievām, lai tās negrēkotu kā jūs. 49 Jūsu izvirtība nāks pār jums, un jūsu grēki paliks pār jums jūsu elku dēļ, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!”
