1 Atkal es sajutu tā Kunga vārdu, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns! Kādā ziņā gan vīna stāda koksne ir pārāka par citu koksni, tāpat arī vīna koka stīga, kas atrodas meža koku starpā?
3 Vai tā derīga lietas kokam, vai no tās taisa kaut vadzi, kur pakārt kādu priekšmetu?
4 To taču met ugunī, lai tā tur sadeg. Un kad sadeguši stāda abi gali un apdedzis arī tā vidus, vai tad tas vēl kam noderīgs?
5 Pat kad tas bija vēl vesels, tas jau nebija nekur lietojams, kur nu vēl, kad tas sadedzis un apdedzis, lai tas būtu kam derīgs!“
6 Tādēļ saki: Tā saka tas Kungs: „Kā Es vīna koku meža koku starpā nodevu ugunij kā malku, lai tā to aprij, tā Es nodošu ari Jeruzālemes iedzīvotājus.
7 Es vērsīšu savu vaigu pret tiem: no uguns tie būs gan glābušies, bet uguns tos tomēr aprīs, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs, kad Es nostājos pret tiem
8 Un pārvēršu zemi par tuksnesi, tādēļ ka tie atkāpušies no Manis,“ tā saka Dievs tas Kungs.
Jeruzāleme kā nederīgs vīnakoks
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, vai vīnakoka stīgas ir pārākas par visu koku zariem, kas aug mežā? 3 Vai tad to ņem, lai darinātu no tā kaut ko, kaut vai vadzi, uz kā uzkārt visādas lietas? 4 Redzi, to atdos ugunij, lai rij no abiem galiem, un uguns rīs arī vidu! Vai tas būs kam noderīgs? 5 Ja tas nesabojāts neder nekam, vai apsvilis un apdedzis tas būs vairāk noderīgs?
6 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tāpat kā vīnakoku un koku zarus es atdodu aprīt ugunij, tā es atdodu arī Jeruzālemes iedzīvotājus! 7 Es vērsīšos pret tiem – no uguns tie izspruks, un atkal uguns tos rīs! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es pats būšu pret tiem! 8 Es padarīšu zemi par izpostījumu viņu lielās neuzticības dēļ!” saka Kungs Dievs.
