1 Bēdas un posts draud jums, lepnajiem un bezdievīgajiem Ciānā, tāpat arī tiem, kas paļaujas uz Samarijas kalnu, visiem jums, pašas pirmās tautas izcilākajiem dižciltīgajiem visu tautu starpā, pie kupām sevi pieskaita arī Israēla nams!
2 Aizejiet uz Kalni un skataities, dodieties no turienes uz lielo pilsētu Hamatu un novirzieties tad lejup pret filistiešu pilsētu Gātu; vai jūs esat labāki nekā šīs ķēniņu valstis, vai jūsu apgabali lielāki nekā viņu apgabali, un vai jūsu robežas garākas nekā viņu robežas?
3 Bēdas tiem, kas domā, ka nelaimes diena vēl tālu, un kas piebīda sev arvienu tuvāk varas darbu krēslu!
4 Jūs, kas guļat ziloņkaulu gultās un izstiepjaties savos atpūtas zviļņos, kas apēdat ganāmpulku treknākos aunus un badotos tēlus no laidara vidus,
5 Kas strinkšķināt savas kokles, ieslīgdami tēlamos sapņos zem to skaņām, un sacerat dziesmas un izveidojat jaunus mūzikas instrumentus kā Dāvids,
6 Kas jūs dzerat vīnu no skaistiem un dārgiem kausiem, ziežaties ar visdārgāko eļļu un esat bez rūpēm par zaudējumiem, kādi notiek Jāzepa namam.
7 Tādēļ viņiem būs jābut pirmajiem trimdinieku starpā, ko aizvedis gūstā, un tad ari izbeigsies šo plītnieku prieki.
8 Jo Dievs tas Kungs ir zvērējis un apstiprinājis pats pie Sevis, —tā saka tas Kungs Dievs Cebaots: „Man riebjas Jēkaba augstprātība, un Es ienīstu viņa lepnās pilis, un Es nodošu pilsētu ienaidnieku rokās ar visu, kas tajā.“
9 Un notiks, ja kādā namā būs atlikuši desmit vīri, viņiem taču būs jāmirst.
10 Ja tad nu kāds viņu tuvs radinieks, kas kādu no viņiem mirušu grib sadedzināt un iznesīs no nama viņa kaulus un jautātu tam, kas vēl ir palicis dziļāki nama iekšienē: „Vai ir vēl kāds pie tevis?“ —tad tas atbildēs: „Nav neviena!“ Un ārā stāvošais viņam teiks: „Ciet klusu! Jo tā Kunga vārdu nedrīkst pieminēt.“
11 Jo redzi, tas Kungs ir pavēlējis, ka lielos namus būs sagraut drupās, bet mazos namus tā, ka tie sabrūk gabalos.
12 Kas var ar zirgiem skriet pa klintīm un ar vēršiem art klintis? —Jo jūs pārvēršat tiesības žultī un taisnības augļus vērmelēs.
13 Jūs priecājaties par Lodabaras ieņemšanu un sakāt: „Vai mēs neesam ar saviem pašu spēkiem vien ieņēmuši Kamaimu ?“ —
14 „Tādēļ redzi,“ —saka tas Kungs Dievs Cebaots, —„Es celšu pret jums, Israēla nams, kādu tautu, kas jūs spaidīs no Hamatas ceļa līdz pat Kārklu strautam izdegušajā klajumā!“
Vai! lepnajiem un pašapmierinātajiem!
1 Vai! tiem, kas bezrūpīgi Ciānā,
kas jūtas droši Samarijas kalnā, –
vispirmās tautas dižcilši,
pie kuriem vēršas Israēla nams!
2 Dodieties uz Kalni un redziet,
ejiet no turienes uz Hamātrabu,
nokāpiet filistiešu Gatā –
vai tie labāki par šīm ķēniņvalstīm,
vai to robežas lielākas par jūsējām?
3 Vai! jums, kas domājat, ka ļauna diena tālu,
jūs tuvināt ļaundarības troni! –
4 kas sēžat ziloņkaula gultās, zvilnat pēļos,
kas apēdat labākos ganāmpulka jērus un nobarotākos teļus,
5 kas dungojat līdzi stīgu spēlei,
kā Dāvids sev dziesmu rīkus gudrojat,
6 kas dzerat no vīna kausiem
un labākajām eļļām svaidāties –
vis nesērojat, ka Jāzeps sagrauts!
7 Tādēļ tagad tie pirmie ies trimdā,
cauri būs laisko bezbēdnieku čalas!
8 Kungs Dievs zvērējis pats, saka Kungs, Pulku Dievs:
“Man riebj Jēkaba lepnums,
un viņa nocietinājumus es nīstu,
es nodošu naidniekiem pilsētu un visus, kas tur!”
9 Būs tā – ja vienā namā būs palikuši desmit vīri, tie mirs! 10 Un, kad tam pajautās rads, taisīdamies sadedzināt mirušos, nesdams kaulus ārā no mājas, teiks tam, kas vēl namā: vai ir pie tevis vēl kāds? Viņš atbildēs: nē! Un tas teiks: kuš! Kunga vārds nav pat pieminams!
11 Jo, redzi, Kungs pavēl,
un viņš lielo namu sagraus drupās
un mazo namu gruvešos!
12 Vai zirgi pa klintīm skrien,
vai jūru ar vēršiem ar?
Bet jūs pārvēršat tiesu par žulti
un taisnības augļus par vērmelēm!
13 Jūs, kas par Lodabaru priecājaties,
kas sakāt: vai ne pašu spēkiem
mēs ieņēmām Karnaimu! –
14 “Redzi, es celšu pret jums, Israēla nams, vienu tautu,
saka Kungs,
tā jūs apspiedīs no Hamātas pārejas
līdz klajumu strautam!”
