1 Es dzirdēju: stipra balss Dieva namā sauca septiņiem eņģeļiem: „Eite un izlejiet septiņus Dieva dusmu kausus pār zemi!“
2 Pirmais gāja un izlējasavu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.
3 Otrs izlēja savu kausu pār jūpj; un tā kļuva par asinīm, tādām kā miroņa, un visa dzīvā radība jūjrā nobeidzās.
4 Trešais izlēja savu kausu upēs un ūdens avotos, un tie kļuva par asinīm.
5 Un es dzirdēju eņģeli, kas valda pār ūdeņiem, sakām: „Taisns tu esi, svētais, kas tu esi un biji, ka tu spriedi tādu tiesu;
6 Jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc tu tos dzirdīji ar asinīm, viņi to ir pelnījuši.“
7 Tad es dzirdēju altārī sakām: „Tiešām, Kungs Dievs, visuvaldītāj, patiesas un taisnas ir tavas tiesas!“
8 Ceturtais izlēja savu kausu pār sauli; tad tā dabūja spēku sadedzināt cilvēkus ar uguni.
9 Tā sadega cilvēki lielā karstumā, bet tie zaimoja Dieva vārdu, kam ir vara pār, šām mocībām, un neatgriezās, lai dotu! Dievam godu.
10 Piektais izlēja savu kausu pār zvēra troni; tad viņa valstība tapa tumša, un ic aiz sāpēm sakoda savas mēles.
11 Un zaimoja Dievu debesis savu sāpju un augoņu dēl, bet neatgriezās no saviem darbiem.
12 Sestais izlēja savu kausu lielajā Eifratas upē; tad izsīka tās ūdens, lai ceļš būtu sagatavots austrumu ķēniņiem.
13 Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes un no viltus pravieša mutes iznākam trīs nešķīstus garus kā vardes;
14 Tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniniem, lai tos pulcinātu cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā.
15 „Redzi, es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam, un nebūtu redzams viņa kauns.“
16 Un viņš tos sapulcināja kādā vietā, ko ebrēju valodā sauc par Harmagedonu.
17 Septītais izlēja savu kausu gaisā; tad atskanēja stipra balss no Dieva nama goda krēsla: „Ir noticis!“
18 Un parādījās zibeņi, atskanēja balsis un pērkoni, un notika liela zemes trīce, tik liela, kāda nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū.
19 Lielā pilsēta saplaisāja trīs daļās, pagānu pilsētas sagruva. Lielā pilsēta Bābele tā tika pieminēta Dieva priekšā, viņš lika tai pasniegt savas dusmības vīna kausu.
20 Visas salas pazuda, un kalnu vairs nebija.
21 Liela krusa ar daudz mārciņu smagiem graudiem krita no debesīm uz cilvēkiem, bet cilvēki zaimoja Dievu krusas briesmu dēl, jo tās posts bija loti liels.
Dieva dusmu kausi
1 Tad es dzirdēju varenu balsi no tempļa sakām septiņiem eņģeļiem: “Ejiet un izlejiet septiņus Dieva dusmu traukus uz zemes!” 2 Pirmais eņģelis aizgāja un izlēja savu trauku uz zemes, un briesmīga un ļaundabīga čūla piemetās cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu. 3 Otrais eņģelis izlēja savu trauku jūrā, un tā tapa kā miroņa asinis, un ikviena dzīva radība jūrā nobeidzās. 4 Trešais eņģelis izlēja savu trauku pār upēm un uz ūdens avotiem, un tie pārvērtās par asinīm. 5 Un es dzirdēju ūdeņu eņģeli sakām:
“Tu esi taisns, kas esi un kas biji, Svētais,
ka tādu esi spriedis tiesu,
6 jo viņi izlēja svēto un praviešu asinis,
un tu viņiem esi devis dzert asinis;
viņi to ir pelnījuši.”
7 Un es dzirdēju no altāra sakām:
“Jā, Kungs Dievs, Visuvaldītāj,
patiesi un taisni ir tavi spriedumi.”
8 Un ceturtais eņģelis izlēja savu trauku uz sauli, un tai tika dota vara dedzināt cilvēkus ar uguni. 9 Cilvēki tika dedzināti lielā karstumā; viņi zaimoja Dieva vārdu, kuram bija vara pār visām šīm sērgām, un viņi neatgriezās no grēkiem un nedeva Dievam godu.
10 Un piektais eņģelis izlēja savu trauku pār zvēra troni, viņa valstība tapa aptumšota, un no sāpēm tie koda savas mēles. 11 Sāpju un čūlu dēļ viņi zaimoja debesu Dievu, bet neatgriezās no grēkiem un neatstājās no saviem darbiem. 12 Un sestais eņģelis izlēja savu trauku pār lielo upi Eifrātu, un tās ūdeņi izžuva, lai sagatavotu ceļu austrumu ķēniņiem. 13 Es ieraudzīju trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus, kas iznāca no pūķa, no zvēra un no viltus pravieša mutes. 14 Tie ir dēmonu gari, kas dara brīnumus. Tie dodas pie visas pasaules ķēniņiem, lai tos sapulcētu karam Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā. 15 “Redzi, es nāku kā zaglis. Laimīgs, kas ir nomodā un sargā savas drēbes, lai nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns.” 16 Un ķēniņi tika sapulcināti vietā, ko ebrejiski sauc – Armagedona . 17 Un septītais eņģelis izlēja savu trauku gaisā, un varena balss atskanēja no tempļa, no troņa: “Ir noticis!” 18 Tad nāca zibeņi, balsis un pērkons, un tik liela bija zemestrīce, kāda nav bijusi, kopš cilvēks ir uz zemes, – tik liela bija zemestrīce. 19 Lielā pilsēta sadalījās trīs daļās, pagānu tautu pilsētas krita, un lielā Bābele tika pieminēta Dieva priekšā, lai tā dzertu viņa dusmu vīna kausu. 20 Un visas salas pazuda, un arī kalnu vairs nebija. 21 Un lieli, talantu smagi krusas graudi bira no debesīm uz cilvēkiem, un krusas sodības dēļ cilvēki zaimoja Dievu, jo tās sodība bija ļoti liela.
