Pateiciet un paklausiet tam Kungam!
1 Nāciet, dziedāsim līksmi tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam!
2 Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām!
3 Jo tas Kungs ir liels Dievs un liels ķēniņš pār visiem dieviem,
4 Kā rokā ir zemes dziļumi un kam pieder arī kalnu galotnes;
5 Viņam pieder jūfa, jo Viņš to ir radījis, un cietzeme, —Viņa rokas to ir veidojušas.
6 Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!
7 Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi:
8 Neapcietiniet savas sirdis kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī,
9 Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan redzēja Manus darbus.
10 Četrdesmit gadus Man bijušas raizes ar šo tautu, un Es teicu: „Tie ir ļaudis, kupu sirdīm patīk maldu ceļi“; viņi nezina Manas tekas.
11 Tādēļ Es esmu zvērējis savās dusmās: „Tiešām, tie nenāks Manā miera vietā!“
Pateiciet un paklausiet Kungam!
1 Nāciet, dziedāsim Kungam,
uzgavilēsim mūsu glābiņa Klintij!
2 Nāksim viņa priekšā ar pateicību,
ar slavas dziesmām tam uzgavilēsim –
3 jo liels Dievs ir Kungs
un liels ķēniņš pār visiem dieviem,
4 kuram rokā zemes dzīles
un kalnu gali – arī tam,
5 kuram jūra, un viņš to darinājis,
un sauszemi viņa rokas veidojušas!
6 Nāciet, nolieksimies, metīsimies ceļos
Kunga, mūsu Radītāja, priekšā,
7 jo viņš ir mūsu Dievs
un mēs – viņa ganību tauta
un avis, ko viņa roka gana!
Kaut šodien jūs viņam klausītu!
8 Nenocietiniet sirdis kā pie Merības,
kā todien pie Masas tuksnesī,
9 kad mani kārdināja jūsu tēvi –
tie mani pārbaudīja, kaut redzēja manus darbus!
10 Četrdesmit gadus man derdzās šī audze,
un es teicu: tā ir tauta ar aplamām sirdīm,
un tie nevēro manus ceļus! –
11 Tad es zvērēju savās dusmās:
tie vis neienāks manā miera zemē!
