Lūgšana pēc palīga pret Dieva draudzes ienaidniekiem.
1 Dziesma. Asafa dziesma.
2 Ak Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
3 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.
4 Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi.
5 Viņi saka: „Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vairs netiek minēts Israēla vārds!“
6 Tiešām, viņi vienprātīgi sarunājušies un pret Tevi noslēguši derību:
7 Edoms un ismaēliešu teltis, Moābs un hagrieši,
8 Gebals, Ammons un Amalechs, filistieši ar Tiras iedzīvotājiem.
9 Arī Asurs ir viņiem pievienojies un ir Lata bērniem par atbalstu. (Sela).
10 Dari viņiem kā Midianam, kā Siseram, kā Jabīnam pie Kisonas upes,
11 Kas tapa iznīcināti pie Endoras un kļuva vienkārši zemei par mēslojumu.
12 Pārvērt viņu labiešus par Orebu un Zebu, padari visus viņu vadoņus kā Zebachu un Calmunnu,
13 Kas bija sacījuši: „Mēs paņemsim sev īpašumā Dieva laukus!“
14 Mans Dievs, dari viņus par viesuļa nestām lapām, par pelavām vējā!
15 Kā uguns, kas sadedzina mežu, un kā liesma, kas apsvilina kalnus,
16 Tāpat vajā Tu viņus ar savu vētru un izbiedē viņus ar savu auku!
17 Pārklāj viņu vaigu ar kaunu, lai viņi meklē Tavu vārdu!
18 Lai viņi top apkaunoti un iztrūcināti uz mūžiem, lai no kauna viņi iet bojā.
19 Lai viņi atzīst, ka vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs, Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.
Lūgšana pēc palīga pret Dieva tautas naidniekiem
1 Dziesma. Āsāfa psalms .
2 Dievs, neciet klusu! Neesi mēms,
jel neklusē, Dievs!
3 Jo, redzi, tavi naidnieki ņurd,
tie, kas nīst tevi, jau ceļ galvu,
4 pret tavu tautu tie viltu kaļ
un padomu lolo pret tiem, ko tu sargi,
5 tie saka: ejam, izdeldam
viņus starp tautām,
lai Israēla vārdu nepiemin vairs! –
6 Jau tie padomu meklē kopā,
pret tevi tie derību slēdz –
7 Edoma teltis un ismaēlieši,
Moābs un hagrieši,
8 Gebala, Amona un Amālēks,
Filistija un tie, kas mīt Tīrā,
9 un Asīrija kopā ar tiem –
tie visi nu – Lata dēlu stiprums!
10 Dari tiem kā Midjānam, kā Sīsram,
kā Jābīnam pie Kīšonas strauta,
11 kā tiem, kas iznīcināti pie Ēn-Doras
un tapuši zemei par mēsliem!
12 Dari tiem – to augstmaņiem –
kā Orēbam un Zeēvam,
visiem to dižvīriem – kā Zebaham un Calmunnam!
13 Tie teica: kaut mēs mantotu ko
no Dieva ganībām! –
14 Mans Dievs, dari tos
kā putekļu vērpeti, kā pelavas vējā!
15 Kā uguns aizdedzina mežu
un kā liesma iesveļ kalnus,
16 tā vajā tu tos ar savu vētru
un ar savu viesuli tos izbiedē!
17 Klāj viņu sejas ar negodu –
ka tie sāk meklēt tavu vārdu, Kungs!
18 Lai kauns tiem un paļas
uz laiku laikiem,
lai tiem misējas, lai tie iet bojā,
19 lai zina, ka tu, kam vārds – Kungs,
tu viens – Visuaugstais pār visu zemi!
