Sēru dziesma pie svētnīcas drupām.
1 Asafa pamācības dziesma. Kādēļ Tu, —ak Dievs, mūs esi atstūmis uz mūžīgiem laikiem, un kāpēc Tavas dusmas kūp pār Tavas ganības avīm?
2 Piemini savu draudzi, ko Tu mantojis jau sensenos laikos, ko Tu sev ar burtogu ieguvi kā savu īpašuma daļu, kā tieši Tev piederīgu tautu līdz ar Ciānas kalnu, kur Tu mājo!
3 Virzi savus soļus uz mūžīgajām drupām! Ienaidnieks visu ir sadragājis svētnīcā.
4 Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes.
5 Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus,
6 Un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus.
7 Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava vārda mājokli.
8 Viņi nolēma savās sirdīs: „Iznīcināsim itin visus tā Kunga mājokļus!“ Un viņi nodedzināja visas svētnīcas zemē.
9 Savas zīmes vairs neredzam, nav vairs neviena pravieša, nav neviena pie mums, kas zinātu, cik ilgi vēl tas tā turpināsies.
10 Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu vārdu?
11 Kāpēc Tu atrauj savu roku? Velc savu labo roku no azotes laukā un iznīcini viņus!
12 Tomēr Dievs ir mans ķēniņš no pirmatnes, kas dara savus glābēja darbus virs zemes.
13 Tu esi sabangojis jūju ar savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens.
14 Tu esi satriecis leviatāna galvas un atdevis tās par barību tuksneša zvēru pulkam.
15 Tu esi licis izplūst avoriem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
16 Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17 Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.
18 Piemini to, ka ienaidnieks nievājis Tevi, ak Kungs, un nelietīga tauta negodā likusi Tavu vārdu!
19 Neatdod zvēram savas ūbeles dvēseli, savu cietēju pulku neaizmirsti ne mūžam!
20 Skādes uz dem, kas ar Tevi slēguši derību, jo visas zemes malas ir pilnas varmācības.
21 Lai apspiestais neaiziet vīlies un apkaunots, lai zemais un nabags slavē Tavu vārdu!
22 Celies Dievs, aizstāvi savu lietu! Piemini, ka bezprāši savā zemiskumā Tevi nievā ik dienas!
23 Neaizmirsti savu ienaidnieku necienīgo klaigāšanu, savu pretinieku trakošanu, kas nemitīgi pieaug savā spēkā.
Lūgšana pēc palīdzības pie svētnīcas drupām
1 Āsāfa psalms .
Dievs, kādēļ tu atmeti mūs uz mūžu?
Tavas dusmas kūp uz avīm tavās ganībās.
2 Atceries savu draudzi, ko jau sen esi izraudzījies,
cilti, ko glābi sev par mantojumu,
Ciānas kalnu, kur esi apmeties!
3 Steidzies uz bezgalīgajām drupām –
svētnīcā visu sagrāvis naidnieks!
4 Rēkdami ienāca pretinieki tavā svētvietā!
Savas zīmes tie lika tur par zīmi!
5 Likās, tie paceļ augstu cirvjus –
un iekšā koku biežņā!
6 Un tad visus grebumus
ar cirtņiem un veseriem sadragāja,
7 piegrūda uguni tavai svētnīcai,
līdz pamatiem sagānīja tava vārda mājvietu,
8 tie teica sev sirdī: visu nomīdīsim! –
tie nodedzināja Dieva vietas visā zemē.
9 Nevienu zīmi vairs neredzam un vairs nav praviešu –
neviena, kas zinātu, cik ilgi vēl?
10 Cik ilgi, Dievs, gānīsies naidnieks?
Vai mūžam pretinieks pulgos tavu vārdu?
11 Kādēļ tu atturi savu roku?
Velc labo roku no azotes un iznīdē viņus!
12 Dievs, mans Valdniek kopš senām dienām,
zemes vidū, mūs glābdams, tu pūlies,
13 tu satrieci jūru ar savu spēku,
uz ūdeņiem sadragāji pūķu galvas,
14 tu sašķaidīji leviatāna galvas,
izbaroji to tuksneša iemītniekiem,
15 tu izšķēli no zemes avotus un strautus,
tu izsusināji neizsīkstošas upes,
16 tev diena un tev nakts,
tu noliki mēnesi spīdēt un sauli,
17 tu noteici visas zemes robežas,
vasaru un ziemu tu darināji!
18 Atceries – naidnieks gāna tevi, Kungs,
un nelgu tauta pulgo tavu vārdu.
19 Neatmet plēsoņām savas ūbeles dvēseli,
savu nabagu dzīvības neatdod aizmirstībai!
20 Sargā derību! –
jo pilni ir zemes tumšie kambari,
varmācības mitekļi!
21 Nepamet apspiesto kaunā,
lai nabaga grūtdieņi slavē tavu vārdu!
22 Celies, Dievs, iztiesā savu tiesu!
Atceries, nelgas allaž peļ tevi,
23 neaizmirsti, ka tavi naidnieki brēkā,
bez mitas rēc tie, kas dumpo pret tevi!
