Lūgšana ciešanu laikā.
1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas: „Līlijas.“ Dāvida dziesma.
2 Palīdzi man, ak Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, uņ ūdens straume draud mani aizskalot projām.
4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak Dievs, ak Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmu vārdu.
13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
14 Bet es Tevi lūdzu. Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak Dievs, uzklausi mani savā lielajā žēlastībā, savā uzticīgajā palīdzībā!
15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
16 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi, un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis savā lielajā žēlsirdībā,
18 Neapslēp savu vaigu savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi—viņi man deva ēst žulti un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu, un viņu upuru mielasts par slazdu!
24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gumi vienmēr ļodzās!
25 Izgāz pār viņiem savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27 Jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak Dievs, lai mani uztur!
31 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
34 Jo tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina savus sagūstītos.
35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa vārdu mīl, tie tur dzīvos.
Lūgšana ciešanu laikā
1 Korvedim. Kā “Lilijas”. Dāvida psalms.
2 Glāb mani, Dievs!
Ūdeņi uzkāpuši man līdz kaklam!
3 Es stiegu dziļā muklājā, nav kur nostāties,
es esmu ūdens dzelmē, un pali veļas man pāri!
4 Es esmu apguris saukt, mana rīkle ir sausa,
izīgst man acis, gaidot uz Dievu!
5 Vairāk nekā matu uz galvas ir to,
kas aplam nīst mani,
vareni ir tie, kas grib mani iznīdēt, – melīgie naidnieki!
Kā lai atdodu to, ko neesmu zadzis?!
6 Dievs, tu pazīsti manu muļķību,
mani grēki tev nav apslēpti!
7 Lai netiek apkaunoti caur mani
tie, kas cer uz tevi, Kungs, Pulku Kungs!
Lai netiek pazemoti caur mani
tie, kas meklē tevi, Israēla Dievs!
8 Dēļ tevis es dzirdu paļas,
negods klāj manu vaigu,
9 svešs esmu kļuvis saviem brāļiem
un kā citzemnieks savas mātes dēliem!
10 Kvēle dēļ tava nama rij mani,
kad pēlēji tevi peļ, pār mani tas nāk!
11 Gavēdams raudāju par savu dvēseli,
bet saņēmu paļas!
12 Kad maisu paņēmu sev par apģērbu,
kļuvu tiem par izsmieklu!
13 Aprunā mani tie, kas sēž vārtos,
un dzērāji apdzied mani,
14 bet es – no tevis izlūdzos, Kungs, vēlības brīdi!
Dievs, atbildi man –
jo liela tev žēlastība,
jo patiesa tava pestīšana!
15 Velc mani no dūņām, ka nenogrimstu,
ka glābjos no naidniekiem un ūdens dzelmes!
16 Lai neveļas pali pār mani,
lai neaprij mani dzelme,
lai nesakļauj aka savu muti pār mani!
17 Atbildi man, Kungs, jo laba ir tava žēlastība,
savā lielajā žēlsirdībā pievērsies man!
18 Neslēp vaigu no sava kalpa,
jo postā es, steidzies atbildēt man,
19 nāc, izpērc mani,
man ir naidnieki – glāb tu mani!
20 Tu zini manu neslavu, kaunu un negodu –
visi mani naidnieki tavā priekšā.
21 Paļas, salauzušas manu sirdi, man derdzas,
es meklēju līdzjūtību, bet nekā
un mierinātājus, bet neatrodu.
22 Manam ēdienam tie pielika indi,
kad man slāpa, tie man deva dzert etiķi.
23 Viņu galds lai top viņiem par cilpu
un viņu viesiem par slazdu!
24 Lai aptumst tiem acis, ka vairs neredz,
un viņu gurni lai ļogās!
25 Izlej pār tiem savu bardzību!
Tavu dusmu svelme lai tos ķer!
26 Lai to apmetne paliek pamesta,
lai viņu teltīs neviens nemīt!
27 Tādu tie vajā, ko tu jau sitis,
tu viņu ievaino, par viņa sāpēm tie tenko!
28 Pieliec vēl vainu pie viņu vainas,
lai pat necer, ka tu tos taisnosi!
29 Lai tie izdzēsti no dzīvo grāmatas,
lai starp taisnajiem netiek ierakstīti!
30 Bet es esmu nabaga cietējs,
glāb, Dievs, un pasargā mani!
31 Dziesmā es slavēšu Dieva vārdu,
es daudzināšu viņu ar pateicību –
32 tas patiks Kungam labāk nekā vērsis,
nekā ragainais šķeltnadzis bullis!
33 Raugiet, nabagie līksmo –
tie, kas meklē Dievu!
Lai jūsu sirdis ir možas,
34 jo Kungs uzklausa cietējus,
un tos, kas gūstā, viņš nenicina!
35 Lai slavē viņu debesis un zeme,
jūras un viss, kas tajās ņudz,
36 jo Dievs glābs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas,
un tie tur dzīvos, un tiem tās piederēs!
37 Viņa kalpu dzimums tās mantos,
kas mīl viņa vārdu, tur mitīs!
