Lūgšana pret netaisniem.
1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Nepazudini!“ Dāvida dziesma.
2 Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus?
3 Jūs perināt savās sirdis netaisnību, visā zemē jūsu rokas tiecas pēc varasdarbiem.
4 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, un tas, kas melus runā, alojas no pašām mātes miesām.
5 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,
6 Kas neklausa vārdotāja balsi, ja tas arī labi māk apvārdot.
7 Dievs, satriec zobus viņu mutē! Kungs, sadragā jauno lauvu žokļus!
8 Lai viņi izgaist kā ūdens, kas notek; kad viņi uzliek savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas.
9 Kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās, kā sievas nelaikā dzimis bērns, kas neredz saules, tā lai viņi izzūd!
10 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos atlauzis vēl zaļus no zara savās karstās dusmās un aizraus projām vētrā.
11 Taisnais priecāsies, redzēdams atriebību, viņš mazgās savas kājas bezdievju asinis.
12 Tad cilvēki sacīs: „Patiešām, taisnais ievāc augļus pēc nopelna! Tiešām vēl ir Dievs, kas zemes virsū tiesā!“
Lūgšana pret netaisniem tiesnešiem
1 Korvedim. “Neizposti!” Dāvida uzraksts.
2 Vai patiešām lai taisnība klusē, kad jūs runājat?
Vai jūs pēc patiesības tiesājat cilvēku dēlus?
3 Ak, savās sirdīs jūs darāt netaisnību,
virs zemes jūs perināt varmācību!
4 Paklīduši ļaundari kopš mātes miesām,
alojas melkuļi kopš mātes klēpja!
5 Viņu inde kā čūsku inde,
kā kurlai odzei, kam ausis ciet, –
6 tā nedzird vārdotāju balsis, viedīgo zintnieku zintis!
7 Dievs, satriec tiem zobus viņu mutēs,
lauvu dzerokļus izlauz, Kungs!
8 Tie izsīkst kā ūdens, kas prom!
Tie velk bultas, bet uzgalis nost!
9 Kā gliemis, kas lienot iztek slienās,
kā nelaikā dzimis, kam neredzēt sauli!
10 Pirms ērkšķi krūmā sazels,
vēl zaļus tos viesulis kaltēs un aizraus!
11 Līksmos taisnais, kad ieraudzīs atriebību,
ļaundaru asinīs kājas viņš mazgās,
12 un cilvēki teiks: patiesi, taisnais atalgots,
patiesi, ir Dievs, kas tiesā virs zemes!
