Dievs cieš klusu.
1 Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mana klints, nenovērs klusēdams no manis savu ausi, jo, ja Tu klusē, tad es kļūstu līdzīgs tiem, kas grimuši kapa bedrē!
2 Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu, kad es paceļu savas rokas pret Tava nama vissvēto vietu.
3 Neaizrauj mani projām līdz ar bezdievjiem un ļaundariem, kuru runa gan ir laipna pret tuvāko, bet sirds pilna ļaunuma!
4 Dod tiem pēc viņu darba, pēc ļaunuma, ko tie darījuši. Pēc viņu roku darba dod viņiem, atmaksā viņiem pēc nopelna!
5 Jo viņi neņem vērā tā Kunga darbību nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.
6 Slavēts lai ir tas Kungs, jo Viņš uzklausījis manas lūgšanas balsi!
7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties.
8 Tas Kungs ir stiprums savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis.
9 Palīdzi savai tautai un svētī savu īpašumu, gani to un nesi uz savām rokām mūžīgi!
Dievs cieš klusu
1 Dāvida psalms.
Uz tevi es saucu, Kungs,
mana klints, neesi kurls!
Ja tu būsi mēms,
es kļūšu kā tie, kas grimst bedrē!
2 Uzklausi manu gaušanos,
kad es brēcu uz tevi,
izstiepis rokas pret tavu svēto iekšnamu!
3 Neaizrauj mani kopā ar ļaundariem,
kopā ar nekrietnajiem, kas savu kaimiņu sveicina mīļi,
bet sirdī glabā naidu.
4 Dod tiem pēc viņu darba,
pēc ļaunuma, ko tie darījuši,
pēc viņu roku veikuma dod tiem,
izmaksā tiem pilnu algu!
5 Ja tie nelūko uz Kunga darbiem,
uz viņa roku veikumu,
Kungs viņus nopostīs un vairs neuzcels!
6 Slavēts lai Kungs, jo viņš uzklausījis manas gaudas!
7 Kungs ir mans spēks un mans vairogs,
uz viņu paļaujas mana sirds –
viņš man ir palīdzējis!
Mana sirds līksmo,
dziesmā pateikšos viņam!
8 Kungs ir spēks savai tautai,
glābiņš un cietoksnis savam svaidītajam.
9 Glāb savu tautu un svētī savu mantojumu,
gani un auklē to mūžam!
