Drošība Dievā.
1 Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?
2 Kad ļaundapi, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.
3 Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, —ari tad es esmu pilns paļāvības.
4 Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā,
5 Jo Viņš mani apslēpj savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā savas telts pavēnī un ceļ mani augsti uz klintskalna.
6 Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un koklēdams tam Kungam!
7 Uzklausi, ak Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man!
8 Mana sirds turas pie Tava vārda: „Meklējiet manu vaigu!“ Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.
9 Neapslēp no manis savu vaigu un neatstum savu kalpu dusmās, —Tu esi mans palīgs! Neatmet mani un neatstāj mani, Tu Dievs, mans pestītājs!
10 Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.
11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaid-nieku dēļ!
12 Nenodod mani manu pretinieku un nomācēju niknumam! Jo viltus liecinieki ceļas pret mani un draud ar varas darbiem.
13 Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
14 Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!
Drošība Dievā
1 Dāvida psalms.
Kungs – mana gaisma un mans glābiņš,
no kā man bīties?
Kungs – manas dzīvības patvērums,
no kā man baiļoties?
2 Kad ļaundari nāk virsū ēst manu miesu,
mani pretinieki un naidnieki, –
tie paklūp un krīt!
3 Kaut apmetīsies pret mani karapulks –
mana sirds nebīsies,
kaut celsies pret mani karš –
arī tad es paļaušos.
4 Vienu izlūdzos no Kunga,
no tā es neatkāpšos, –
kaut es mājotu Kunga namā visu mūžu,
kaut raudzītos Kunga jaukumā
un taujātu viņu templī.
5 Viņš paglabās mani zem sava jumta ļaunā dienā,
viņš slēps mani savas telts slēpnī,
klintī viņš mani cels.
6 Un nu veikšu naidniekus, kas lenc mani,
viņa teltī upurēšu gaviļu upurus,
dziedāšu un spēlēšu Kungam.
7 Uzklausi, Kungs, manu balsi,
kad saucu, žēlo mani un atbildi man!
8 Tev, mana sirds, viņš saka: meklē mani! –
Tevi es meklēju, Kungs.
9 Neslēp savu vaigu no manis,
neatstum dusmās savu kalpu –
tu esi mans palīgs!
Neatstāj mani un nepamet mani,
manas glābšanas Dievs!
10 Pat ja mani pamestu tēvs un māte,
Kungs mani pieņemtu!
11 Māci man, Kungs, tavu ceļu
un ved mani pa līdzenu taku,
jo man ir naidnieki!
12 Neatdod mani pretinieku rīklei,
jo ceļas pret mani viltus liecinieki
un varmācības galvinieki!
13 Ticu, ka ieraudzīšu Kunga labvēlību dzīvo zemē!
14 Ceri uz Kungu, esi stiprs un drošini savu sirdi!
Ceri uz Kungu!
