Tava žēlastība mans prieks.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu!
2 Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli.
3 Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani.
4 Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu.
5 Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību.
6 Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātāns lai stāv viņam pie viņa labās rokas!
7 Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku!
8 Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi!
9 Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva!
10 Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām!
11 Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu!
12 Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bāra bērnus!
13 Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds!
14 Viņa tēva noziegumus tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti!
15 Tie lai paliek tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes,
16 Tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu.
17 Viņš mīlēja lāstu, —lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību, tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!
18 Viņš tērpās lāstos kā drēbēs; lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos!
19 Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas!
20 Tā lai ir tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu!
21 Bet Tu, Kungs, esi ar mani sava vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
22 Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota.
23 Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
25 Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
26 Palīdzi man, ak Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc savas žēlastības!
27 Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
29 Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
30 Bet es skaļi pateikšos tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā draudzē;
31 Jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.
Lūgšana pēc aizstāvības un atriebšanas
1 Korvedim. Dāvida psalms .
Tu esi Dievs, kuru slavinu, neciet klusu!
2 Jo ļaundaru un krāpnieku mutes atdarītas pret mani –
tie aprunā mani melu mēlēm,
3 ienaida vārdiem tie mani lenc, uzbrūk man aplam!
4 Par manu mīlestību tie apsūdz mani,
kaut es par tiem lūdzis!
5 Tie atdara man labu ar ļaunu
un manu mīlestību ar naidu!
6 Liec pretī tādam tiesnesi ļaundari,
un tādam pa labi lai stāj apsūdzētājs!
7 Lai tiesas priekšā to atzīst par ļaundari
un viņa lūgšanu par grēku!
8 Lai viņa mūžs ir īss, viņa amatu lai dabū cits!
9 Lai viņa bērni paliek bārenī un viņa sieva atraitnē!
10 Lai klīst apkārt viņa bērni un ubago,
lai nāk nabagot no saviem graustiem!
11 Visu, kas viņam, lai augļotājs aizrauš,
viņa pūliņus lai sveši aizrauj!
12 Lai nav, kas viņu žēlo, kas jūt līdzi viņa bāreņiem!
13 Viņa pēcnācēji lai iznīdēti,
no paaudzēm lai izdeldēti to vārdi!
14 Lai pieminēti Kungam viņa tēvu pārkāpumi,
viņa mātes grēks lai neiznīkst,
15 lai tas vienmēr mana Kunga priekšā –
bet lai iznīdēta viņu piemiņa no zemes,
16 jo tas nevīžoja darīt žēlastību,
bet vajāja nabagu un sērdieni,
un sirdī nomākto – līdz nāvei!
17 Viņš mīlēja lāstu – lai tas nāk pār viņu!
Viņam netikās svētība – lai tā tālu no viņa!
18 Viņš tērpās lāstos kā mētelī –
lai tie kā ūdens sūcas tam iekšās un kā eļļa kaulos,
19 lai tie kā tērps, kurā tas tinas,
un kā josta, kas tam allaž apkārt!
20 Tāda ir mana Kunga atmaksa tiem,
kas mani apsūdz, kas runā ļaunu par mani!
21 Bet tu, Dievs, mans Kungs,
dari man tā, kā ir tavs vārds –
laba ir tava žēlastība, glāb mani,
22 jo es esmu nabaga sērdienis,
sirds man ir ievainota!
23 Kā ēna vakarā aizplēnu prom!
Kā sisenis es vēja aizrauts!
24 Ceļi man ļogās no gavēšanas,
miesa man kārna tauku!
25 Esmu nolikts par apsmieklu tiem –
kad tie redz mani, tie purina galvu!
26 Palīdzi man, Kungs, mans Dievs,
glāb mani tavas žēlastības dēļ,
27 lai tie zina, ka tā tava roka!
Tu, mans Kungs, esi darījis to!
28 Lai tie lād, bet tu svētī,
kolīdz tie ceļas, lai tie apkaunoti,
bet tavs kalps lai līksmo!
29 Lai negodu apģērbj mani apsūdzētāji,
lai tīstās savā kaunā kā tērpā!
30 Slavēs vien mana mute Kungu,
teikšu viņu lielajā pulkā –
31 jo viņš stāj sērdienim pie labās rokas,
glābj to no tiem, kas viņu tiesā!
