1 Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem!
2 Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus.
3 Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
4 Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.
5 Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā.
6 Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un kur daudz gudru padom-nieku, tur ir uzvara.
7 Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu; viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs.
8 Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi.
9 Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir neganmieks.
10 Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.
11 Glābi tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kujus paredz nomākt un nožņaugt.
12 Kad tu saki: „Redzi, mēs to nesaprotam!“ vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis svep, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam.
14 Tādēļ centies iegūt dziļāko gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.
15 Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!
16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,
18 Jo tas Kungs varētu to redzēt, un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.
19 Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekārsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20 Jo ļaunajam nav ne uz ko, ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
21 Mans dēls, bīsties to Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,
22 Jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem, —īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem.
23 Ari šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: Tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi.
24 Kas vainīgam saka: „Tev tais-nība!“ to ļaudis lād, un tauta ienīst.
25 Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem.
26 Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām.
27 Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.
28 Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna kalnu;
31 Un redzi, tur auga vienīgi nātras, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.
32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, —liku vērā, nopietni nolūkojos uz to un secināju no tā:
33 „Tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!“
34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem, —kā ceļiniece, un tavs trūkums kā bruņots tīrs.
1 Neapskaud ļaundarus,
nealksti būt ar viņiem,
2 jo viņu sirds perina varmācību
un viņu lūpas nes postu!
3 Kam gudrība, tas uzceļ namu,
kam saprašana, tas to nostiprina,
4 kam zināšana, tam istabas pilnas
dārgām un tīkamām mantām!
5 Gudrs vīram ir spēks,
un zinātājs stiprāks par spēkoni,
6 jo karā vajag gudras ziņas,
ir uzvara tur, kur netrūkst padomdevēju!
7 Par augstu muļķim līdz gudrībai –
pilsētas vārtos šim mute neveras!
8 Kas gudro uz ļaunu,
tam vārdā – viltusvērpējs!
9 Muļķīgo stiķi – grēks,
ļaužu dzimumam riebj mēdītāji!
10 Palaidies tik posta dienā –
cauri būs tavs spēks!
11 Izglāb tos, kurus ved nāvē,
kas velkas uz kaušanu, tos izrauj!
12 Ja teiksi: mēs taču nezinājām! –
vai tas, kurš vērtē sirdis, nemanīs?
Tas, kurš uzrauga tavu dvēseli, zinās,
viņš dos katram pēc nopelniem!
13 Ēd, dēls, medu, jo tas ir labs,
medus kāres ir saldas tavām aukslējām –
14 tāpat gudrība tavai dvēselei,
ja to atradīsi, tev būs nākotne
un tava cerība nezudīs!
15 Neuzglūni kā ļaundaris taisnā miteklim,
negrasies postīt viņa mājokli,
16 jo septiņreiz kritīs taisnais un celsies,
bet ļaundarus gāzīs posts!
17 Ja tavs naidnieks krīt, tad nepriecājies,
ja viņš klūp, lai tev nelīksmo sirds, –
18 ka Kungs neierauga, jo viņam nepatiks
un viņš atraus tam savas dusmas!
19 Nepukojies nekrietnā dēļ,
neapskaud ļaundarus,
20 jo nebūs nākotnes nekrietnajiem,
ļaundaru gaismeklis dzisīs!
21 Bijā Kungu, mans dēls, un ķēniņu –
pret šiem diviem tu nesacelies –
22 jo pēkšņi var nelaime nākt no tiem,
posts no abiem – vai tad ne?!
Gudro izteicieni
23 Arī tā teikuši gudrie:
dot priekšroku tiesā nav labi!
24 Kas ļaundarim saka: tu taisns! –
to tautas nolādēs un ciltis nīdīs,
25 bet, kas šo norāj, tam jauki iet –
nāk pār tādiem dāsna svētība!
26 Taisni vārdi – kā skūpsts uz lūpām!
27 Padari ārā savus darbus,
nostrādā godam, kas laukā veicams, –
tad nāc un cel sev namu!
28 Neej pret kaimiņu liecināt tukšu –
vai tad gribi saukties par mēlnesi?
29 Nesaki: kā viņš man, tā es viņam!
Tam atdarīšu, ko viņš man! –
30 Gar sliņķa lauku es gāju
un gar bezprāša vīnadārzu –
31 redzi, viss aizaudzis dzelkšņiem,
no vienas vietas klāts dadžiem,
sabrukusi akmens sēta.
32 Un es raudzījos un ņēmu vērā,
es skatījos un guvu mācību:
33 mazliet nomiega, mazliet snaudas,
mazliet saņemt rokas un atlaisties –
34 un jau piestaigā trūkums pie tevis
un nabadzība kā varmāka!
