1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.
2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu. —
4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un īstenās atziņas avots ir kā plata un strauja upe.
5 Nav labi izrādit cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisna-jam tiesas priekšā.
6 Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
7 Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9 Kas laisks savā darba, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. —
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.
11 Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā.
12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
13 Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu. —
14 Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, —bet ja kādu pārņēmis izmisums, —kas var to panest?
15 Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. —
16 Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus; tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
17 Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.
18 Mesli klusina nesaskaņas un novelk robežas starp varenajiem.
19 Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāki nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāki nekā aizšaujamais pils durvīs.
20 Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem aug-ļiem. —
21 Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no mēles sasniegumu augļiem.
22 Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no tā Kunga.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagātais atbild bargi.
24 Citam daudz draugu uz nelaimi; tomēr, ir draugi, kuņ ir labāki nekā brālis.
1 Stūrgalvis dara, kas tam tīk, –
ik labam padomam viņš pretī!
2 Netīko muļķis pēc saprašanas –
ka tik izrādīt savu prātu!
3 Līdzi ļaunumam nāk negods
un kauna darbiem – kauns!
4 Kā dziļi ūdeņi ir vārdi mutē,
kā brāzmaina straume ir gudrības avots.
5 Aizstāvēt ļaundari, tas nav labi –
atņemt taisnajam viņa tiesu!
6 Muļķa lūpas rieš ķildu,
un viņa mute prasās kūliena.
7 Muļķa mute viņam par postu,
un viņa lūpas – slazds viņa dzīvībai.
8 Tenkotāja vārdi kā gardi kumosi –
glumi ieslīd pašā sirds dibenā!
9 Kas laisks darbā –
tas maitātājam miesīgs brālis!
10 Stiprs tornis ir Kunga vārds,
turp skrien taisnais un – glābts!
11 Bagāto mantība viņiem kā cietoksnis
un kā augsts mūris – tā tie domā!
12 Papriekš augstprātība, tad posts,
papriekš pazemība, tad gods!
13 Ja kāds atbild, pirms uzklausījis, –
tā viņa muļķība, tas viņa negods!
14 Cilvēka gars spēj uzveikt kaites,
bet salauztu garu – kurš to spēj nest?!
15 Vieda sirds gūst zināšanas,
un gudro ausis meklē zināšanas.
16 Dāvana pašķir cilvēkam ceļu
un noved viņu diženo priekšā.
17 Šķiet taisns, kas pirmais runā tiesā!
Bet nāk otrs – un apstrīd viņu.
18 Loze izšķir strīdus
un lemj tiesu starp varenajiem.
19 Sadusmots brālis – cietāks par cietoksni,
un ķildas ir kā pils vārtu aizšaujamie!
20 Cik mute prot izrunāt, tik vēderam sāta,
cik lūpas gūst, tik pašam tiek.
21 Nāve un dzīvība – mēles varā,
kas lolo mēli, bauda tās augļus!
22 Kas atradis sievu, atradis laimi
un iemantojis Kunga labvēlību!
23 Laipnīgi nabags runā –
bagātais atbild nīgri.
24 Kam draugu daudz, tas izputēs!
Bet gadās draugs, kas tuvāks par brāli.
