1 Nepareizi svari tā Kunga acis ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sa-gādā labpatiku.
2 Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet īstenā atziņa mīt pazemīgajos.
3 Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.
4 Manta neko nepalīdzēs tā Kunga dusmības dienā, bet taisnība glābj no nāves.
5 Tiklā cilvēka taisnīgums dara līdzenu viņa ceļu, bet bezdievīgais kritīs pats savas bezdievīgās būtības dēļ. —
6 Tiklo taisnīgums viņus izglābs, bet nievātāji un nicinātāji sapīsies paši savās blēdībās un ļaunprātībās.
7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad visas viņa cerības ir pagalam, un netaisno gaidas iznīkst galīgi. —
8 Taisnīgais tiek izraisīts no savām likstām, un bezdievīgais nāk viņa vietā. —
9 Viltnieka un liekuļa valodas dēļ viņa tuvākais top postā likts, bet taisnie to novēro un paglābjas. —
10 Pilsēta priecājas, kad taisnajiem labi klājas, un gavilē, ja bezdievji iet bojā. —
11 Caur tiklo ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ tā tiek sagrauta.
12 Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē.
13 Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina; bet kam uzticama sirds, tas to noslēpj. —
14 Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi. —
15 Kas par otru galvo, cietīs zaudējumus, bet kas no galvošanas sargās, ir drošs.
16 Skaista un mīlīga sieva iegūst goda pilnu stāvokli, bet varmākas iegūst bagātību.
17 Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem. —
18 Bezdievja darbs būs veltīgs, bet kas taisnību sēj, tas jau ar to vien veic ko labu.
19 Taisnība spēcina dzīvei, bet dzīšanās pakaļ ļaunumam ved cilvēku ātrāk nāvē. —
20 Tam Kungam ir visniknākās dusmas par viltīgām un nelietīgām sirdīm, bet tiklie rada Viņā labpatiku.
21 Ļaunajiem nekas nepalīdz, pat ja viņi ari visi saliktu savas rokas kopā, bet taisno dzimums tiks paglābts.
22 Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.
23 Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties, bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē. —
24 Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāksr—
25 Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.
26 Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod. —
27 Kas cenšas pēc kā laba, tam labs arī gadās, bet kas dzenas pēc nelaimes, tas arī nepaies tai secen.
28 Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā, bet taisnīgie zaļos kā augoša koka lapas. —
29 Kas pats savu namu apbēdina, tam būs vējš par ieguvumu, un muļķim jābūt par gudrā kalpu. —
30 Taisnīgā auglis, —viņa kopējo sasniegumu vainagojums, —ir dzīvības koks, un ar dzīves ziņu bagātīgi apveltī-tais iemanto cilvēku sirdis. —
31 Redzi, ja jau taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts, cik tad vēl vairāk bezdievim un grēciniekam!
1 Greizi svari Kungam riebj,
bet pareizs atsvars viņam tīk.
2 Nāk lepnība – un nāk negods,
bet gudrība ir ar pazemīgajiem.
3 Taisno krietnums tos vada,
bet viltvāržu divkosība tos izposta.
4 Dārgas mantas nelīdzēs posta dienā,
bet taisnīgums paglābs no nāves.
5 Krietno taisnīgums tiem līdzina ceļu,
dēļ sava ļaunuma krīt ļaundaris.
6 Godīgos glābj viņu taisnīgums,
bet viltvāržu kārība tos kampj.
7 Kad ļaundaris mirst, cerība zūd
un gaidītie panākumi – pagalam.
8 Taisnais no nelaimes glābts,
ļaundaris nāk viņa vietā.
9 Ar muti lišķis iznīdē tuvāko,
taisnie paglābsies ar zināšanu.
10 Kad taisnajiem labi, pilsēta līksmo,
kad ļaundari krīt, skan gaviles.
11 Taisno svētība pilsētu paaugstina,
ļaundaru mutes to sagāž.
12 Kas savu tuvāko nopeļ, tas bez prāta,
saprātīgais cieš klusu.
13 Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu,
kas stingrs garā – prot to glabāt.
14 Kad nav kam pamācīt, ļaudis klūp,
tur glābiņš, kur netrūkst padoma devēju!
15 Tas putēt putēs, kas galvo par svešu,
tas nemēdz aizbilst, tas staigās drošs.
16 Tīkama sieva iemanto godu,
ietekmīgs vīrs – bagātību.
17 Žēlsirdīgais lolo savu dvēseli,
cietsirdīgais urda pats savu miesu.
18 Ļaundara guvums viņu viļ,
kas taisnību sēj, dabū patiesu algu.
19 Kad taisns, tas – uz dzīvi,
kad dzenas uz ļaunu, tas – uz nāvi.
20 Viltprāši Kungam riebj,
kas iet taisnu ceļu, viņam tīk.
21 Sit saujā! – ļaunais neizbēgs soda,
bet taisno dzimums paglābsies!
22 Kā zelta gredzens cūkas šņukurā,
tā skaista sieva bez gudra padoma.
23 Ko taisnie kāro, tas uz labu,
ko ļaundari cer – uz naidu.
24 Ir, kas šķiež – un gūst vēl,
un ir, kas taupa, bet trūkst un trūkst.
25 Līksms devējs būs sāts,
kas pats veldzēs, taps atveldzēts.
26 Kas labību ietur, to tauta lād,
bet svētība tam, kas apcirkņus atver.
27 Kas lūko uz labu, tas sagaidīs atzinību,
kas meklē ļaunu, to dabūs.
28 Kas paļaujas uz savu bagātību, tas kritīs,
bet kā koka lapotne taisnie zels!
29 Kas urda savu saimi, tas mantos vēju,
par kalpu kļūs muļķis sirdī gudrajam!
30 Taisnā auglis – dzīvības koks,
un gudrais iemanto cilvēku sirdis.
31 Redzi, taisnais saņem algu virs zemes –
jo vairāk tad ļaundaris un grēkdaris!
