1 Šie ir Salamana izteicieni. Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.
2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. —
3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. —
4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.
5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.
6 Taisna cilvēku galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. —
7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet galīgi iznīks bezdievīgo vārds. —
8 Kas sirdī ir apzinīgi gudrs, ievēro baušļus, bet kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. —
9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet kas staigā netaisnus un neīstus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. —
10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un kam nejēgas mute, ies bojā. —
11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. —
12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. —
13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama īstena atziņa, bet muļķa mugurai piemērota stiba. —
14 Prātīgie ievēro tiem iemācītās runas un izteiksmes robežas, bet nejēgas mute sagādā klausītājiem izbailes. —
15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. —
16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. —
17 Ieturēt ieaudzināto kārtības apziņu ir ceļš uz dzīvību, bet kas neievēro sadzīves brīdinājumus, nereti rūgti maldās. —
18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. —
19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs. —
20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. —
21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. —
22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.
23 Nejēga izdara dažādas pārgalvības un pats smiedamies priecājas par tām, bet apzinīgi gudrs ir tas cilvēks, kas pats sevi uzmana.
24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un pēc kā taisnajiem sirds prasās, to Viņš tiem piešķirs.
25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet, un kuras tad vairs nava; turpretim taisnais pastāv mūžīgi.
26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.
27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti.
28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks.
29 Tā Kunga ceļš ir rimtajiem aizsarga patvērums, ļaundarītājus turpretī skars pazudināšana.
30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks.
31 Taisnīgo mute pauž īsteno atziņu, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta.
32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.
Atšķirība starp taisno un bezdievi
1 Sālamana sakāmvārdi.
Gudrs dēls – tēva prieks,
bet dēls muļķis mātei par likstu.
2 Neganta manta labumu nenes,
bet taisnīgums glābj no nāves.
3 Taisnajam Kungs neliek ciest badu,
bet ļaundaru iegribas viņš nepiepilda.
4 Šļauga sauja padara nabagu –
bagātu pataisa centīga roka.
5 Kas vasarā iekrāj, tas prāta vīrs,
kas ražu noguļ, tam jākaunas.
6 Svētība rotā taisnā galvu,
ļaundaru mute slēpj pārestību.
7 Taisno piemin ar svētību,
bet ļaundaru vārds satrūd.
8 Sirdsgudrais klausa, ko viņam liek,
bet balamute taps nogāzts.
9 Kas krietnumā staigā, tas staigā droši,
kas iet līkus ceļus, tiks piemeklēts!
10 Kas miedz aci, tas aizvaino,
bet balamute taps nogāzts.
11 Kā dzīvības avots ir taisnā mute,
bet ļaundaru mute slēpj pārestību.
12 Ienaids kūda uz ķildu,
bet ikvienu vainu apslēpj mīlestība.
13 Sapratēja lūpas glabā gudrību –
bet žagars tai mugurai, kas bez prāta!
14 Gudrie glabā zināšanas sev,
muļķis ver muti – posts klāt!
15 Bagāto mantība – viņu cietoksnis,
trūcīgo posts – viņu nabadzība.
16 Taisnais nopelna, tas – uz dzīvi,
ļaundaris dabū, tas – uz grēku.
17 Uz dzīvības takas, kas klausa mācībai,
kas spītē pārmācībai, tas apmaldījies.
18 Kas slēpj naidu, tas melu mēle,
kas pauž tenkas, tas muļķis.
19 Kur daudz vārdu, tur nav bez grēka,
kas muti prot turēt, tas prāta vīrs.
20 Kā izcils sudrabs taisnam mēle,
ļaundarim prāts kā kriksis.
21 Taisnā lūpas izgana daudzus,
bet muļķi mirst, jo tiem trūkst prāta.
22 Kunga svētība dara bagātu,
paša pūliņi nedod neko.
23 Ik muļķim tīk ļaunu darīt –
gudrība tīk ik sapratējam.
24 No kā ļaundaris baidās, tas viņam nāks,
ko taisnais alkst, taps viņam dots.
25 Kad viesulis iet pāri, pagalam ļaundaris,
bet taisnais uz mūžīgiem pamatiem.
26 Kā etiķis zobiem, kā dūmi acīm,
tā kūtrais tiem, kas viņu sūta.
27 Kas bīstas Kunga, paildzina mūžu,
bet ļaundariem gadi rūk.
28 Taisnie lai gaida prieku,
bet ļaundaru cerība iznīks.
29 Kunga ceļš – krietno patvērums,
bet nekrietnus viņš satriec drupās.
30 Taisnais neklups nemūžam,
bet ļaundari neapdzīvos zemi.
31 Taisno mute briedina gudrību,
bet nešķīsta mēle taps nogriezta.
32 Taisnā lūpas zina, kas jāteic,
bet ļaundaru mute pilna nešķīstības.
