1 Rubeņa un Gada bērniem bija daudz ganāmpulku, un viņu lopu skaits bija prāvs, tādēļ tie izlūkoja Jāzera un Gileāda zemes, un lūk, tā bija īstā vieta ganāmpulkiem.
2 Tad Gada un Rūbena bērni nāca pie priestera Eleāzara un pie draudzes virsaišiem un runāja, sacīdami:
3 „Atarotā, Dibonā, Jāzerā, Nimrā un Hešbonā, Ēleālē, Sebamā un Nebo un Beonā,
4 Tanī zemē, ko Kungs ir uzveicis par labu Israēla draudzei, ir īstā vieta ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu.“
5 Un tie sacīja: „Ja mēs esam atraduši žēlastību tavā priekšā, tad lai šī zeme tiek dota taviem kalpiem par īpašumu, un neliec mums iet pāri Jardānai!“
6 Bet Mozus sacīja Gada un Rūbena bērniem: „Vai tad jūsu brāļi lai iet kaj-ot, bet jūs gribat palikt še?
7 Kāpēc jūs novēršat Israēla bērniem sirdi no viņu apņemšanās doties uz to zemi, ko tas Kungs ir viņiem devis? —
8 Tā jau jūsu tēvi darīja, kad es viņus sūtīju no Kadeš-Barneas to zemi izlūkot.
9 Kad tie bija devušies augšup līdz Eškolas upei un redzējuši šo zemi, viņi atturēja Israēla bērnu sirdis, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko tas Kungs viņiem bija devis.
10 Tad tas Kungs iedegās savās dusmās tai dienā, un Viņš zvērēja, teikdams:
11 Tiem vīriem, kas iznākuši no I Ēģiptes zemes, kam ir divdesmit gadu un vairāk, nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu apsolīju Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, jo tie nav Man pilnā mērā paklausījuši,
12 Atskaitot vienīgi kcnisieti Kālebu, Jefunnas dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie tam Kungam ir pilnīgi paklausījuši.
13 Un tā iekaisa tā Kunga dusmas pret Israēlu, ka Viņš lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams visa tā paaudze izmira, kas tā Kunga priekšā bija ļaunu darījusi.
14 Un nu, redzi, jūs esat stājušies savu tēvu vietā, grēcinieku pēcnācēji, lai vēl vairāk tā Kunga dusmu bardzību kāpinātu pret Israēlu!
15 Ja jūs novērsīsities no Viņa, tad Viņš liks ļaudīm vēl ilgāk maldīties tuksnesī, un tā jūs nomaitāsit visu šo tautu!“ —
16 Tad tie piegāja pie viņa un sacīja: „Mēs gribam šeit taisīt aplokus saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas savām sievām un bērniem;
17 Bet mēs paši apbruņosimies un iesim Israēla bērnu priekšgalā, tiekāms tos būsim noveduši viņu dzīves vietās; bet mūsu sievas un bērni lai paliek mūfu nocietinājumos zemes iedzīvotāju dēļ.
18 Mēs paši neatgriezīsimies atpakaļ savos namos, kamēr Israēla bērni nebūs ieguvuši ikviens savu īpašumu,
19 Jo mēs neprasām sev neko kopā ar viņiem viņpus Jardānas vai vēl tālāk, bet mums mūsu mantojums lai nākas šai Jardānas pusē pret austrumiem.“
20 Tad Mozus tiem sacīja: „Ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs, apbru-ņojušies tā Kunga priekšā kaj-am,
21 Visi, gatavi karam, dodaties tā Kunga priekšā pār Jardānu, kamēr Viņš savus ienaidniekus izdzīs un
22 Visa zeme būs tā Kunga varai pakļauta, bet jūs tikai vēlāk atgriezīsities un būsit nenoziedzīgi tā Kunga un Israēla priekšā, tad lai šī, tā Kunga zeme, arī kļūst par jūsu dzimtīpašumu.
23 Bet ja jūs tā nedarīsit, redzi, tad jūs būsit tā Kunga priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsit savus grēkus, kad tie jūs atradīs!
24 Tad nu celiet pilsētas savām sievām un bērniem un mūfa iežogojumus saviem sīklopiem un dariet tā, kā jūs ar savu muti paudāt!“
25 Tad Gada un Rūbena bērni sacīja Mozum, teikdami: „Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, tiem pavēli:
26 Mūsu bērnus, mūsu sievas un mūsu pašu ganāmos pulkus ar visiem mūsu lopiem mēs atstāsim Gileāda pilsētās,
27 Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, ies karā, lai kautos tā Kunga priekšā, kā tu, kungs, saki.“
28 Tad Mozus, zīmējoties uz viņiem, deva pavēli priesterim Ēleāzaram un Jozuam, Nūna dēlam, un cilšu vecākiem Israēla bērnu vidū,
29 Un Mozus tiem sacīja: „Ja Gada un Rūbena bērni, visi apbruņojušies, kopā ar jums pārcelsies pāri Jardānai tā Kunga priekšā un visa zeme būs jums pakļauta, tad dodiet viņiem Gileāda zemi par dzimtīpašumu.
30 Bet ja tie apbruņoti neies karā kopā ar jums pāri Jardānai, tad lai tiem mantojums krīt kopā ar jums Kānaāna zemē.“
31 Tad Gada un Rūbena bērni atbildēja sacīdami: „Kā tas Kungs uz mums, saviem kalpiem, ir runājis, tā mēs darīsim:
32 Mēs noiesim apbruņojušies tā Kunga priekšā uz Kānaāna zemi, bet paturēsim šinī pusē Jardānai savu īpašumu kā mantojumu.“
33 Tad Mozus piešķīra viņiem, proti, Gada bērniem un Rūbena bērniem un pusei no Manases, Jāzepa dēla, cilts amoriešu ķēniņa Oga valstis, —visu zemes platību un tās pilsētas, kas bija šo ķēniņu valstu robežās, un ari visas pilsētas to apkaimē.
34 Un Gada bērni uzcēla Dibonu, Atarotu, Aroēru,
35 Un Aterot-Šofanu, Jāzeru un Jogbehu,
36 Un Bet-Nimru, kā ari Bet-Haranu, —stipras, ar mūfiem nocietinātas pilsētas līdz ar iežogojumiem sīklopiem.
37 Bet Rūbena bērni uzcēla Hešbonu, Ēleāli un Kirjataimu,
38 Un Nebo un Baāl-Megonu ar pārmainītiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca uzceltās pilsētas citos vārdos.
39 Un arī Machīra, Manases dēla, bērni gāja uz Gileādu, lai to pārstaigātu, un tie izspieda tur dzīvojošos amoriešus.
40 Tā Mozus piešķīra Gileādu Ma-chīra, Manases dēla, ciltij, un viņš tur apmetās.
41 Un arī Jaīrs, Manases dēls, nāca un ieņēma amoriešu telšu ciematus un tos nosauca par „Jaīra telšu vietām“. —
42 Arī Noba nāca un ieņēma Kenatu un tās priekšpilsētas un nosauca to savā vārdā par Nobu.
Rūbena un Gāda ciltis paliek Gileādā
(5Moz 3:12–22)1 Rūbena dēliem bija daudz ganāmpulku, Gāda dēliem bija ļoti daudz, un viņi redzēja Jaazēra zemi un Gileāda zemi, redzi, tā bija vieta ganāmpulkiem! 2 Gāda dēli un Rūbena dēli nāca un teica Mozum, priesterim Elāzāram un sapulces vadoņiem: 3 “Atārota un Dībona, un Jaazēra, un Nimra, un Hešbona, un Elāle, un Sebāma, un Nebo, un Beona ir 4 zeme, ko Kungs satriecis Israēla dēlu priekšā, – tā ir zeme ganāmpulkiem, un taviem kalpiem ir ganāmpulki!”
5 Un viņi teica: “Ja mēs esam guvuši tavu vēlību, tad lai šī zeme tiek par īpašumu taviem kalpiem, lai mums nav jāiet pāri Jardānai!” 6 Un Mozus teica Gāda dēliem un Rūbena dēliem: “Vai lai jūsu brāļi iet karā, bet jūs paliksiet šeit?! 7 Kāpēc jūs gribat darīt gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie neietu uz zemi, ko Kungs tiem devis? 8 Tā jau darīja jūsu tēvi, kad es tos no Kādēš-Barnēas sūtīju izlūkot zemi, – 9 tie aizgāja līdz Eškolas ielejai, apskatīja zemi un darīja gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie negāja uz zemi, ko Kungs tiem devis. 10 Tajā dienā iedegās Kunga dusmas, un viņš zvērēja, sacīdams: 11 “Tie vīri, kas iznāca no Ēģiptes, kam divdesmit gadu un vairāk, viņi neredzēs zemi, ko es apzvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, jo ne visā tie man sekoja! 12 Vien izņemot kenazieti Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie visā sekoja Kungam!” 13 Tad pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un viņš lika četrdesmit gadus tiem klīst pa tuksnesi, līdz izmira visa paaudze, kas bija darījusi to, kas Kungam likās ļauns. 14 Un, redzi, jūs, grēcinieku dzimums, esat nākuši savu tēvu vietā, lai uzpūstu Kunga dusmu kvēli pret Israēlu vēl lielāku! 15 Ja jūs novērsīsieties un nesekosiet viņam, tad viņš atkal atstās tautu tuksnesī un jūs viņus visus iedzīsiet postā!”
16 Tad tie nāca pie viņa un teica: “Mēs uzcelsim tur saviem ganāmpulkiem avju aplokus un pilsētas saviem bērniem, 17 bet mēs paši steigsim bruņoties kopā ar Israēla dēliem, līdz būsim tos noveduši viņu novadā, lai mūsu bērni paliek nocietinātās pilsētās šīs zemes iemītnieku dēļ! 18 Mēs neatgriezīsimies savās mājās, līdz visi Israēla dēli nebūs iemantojuši katrs savu īpašumu, 19 jo mēs nemantosim kopā ar viņiem viņpus Jardānas, mums būs savs mantojums šaipus Jardānai uz austrumiem!”
20 Un Mozus viņiem teica: “Ja jūs tā darīsiet, ja bruņosieties karam Kunga priekšā – 21 ja ikviens no jums bruņots ies pāri Jardānai Kunga priekšā, līdz viņš būs padzinis savus ienaidniekus 22 un zeme tiks iekarota Kunga priekšā, pēc tam jūs varēsiet iet atpakaļ, un jūs būsiet bez vainas Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme būs jūsu īpašums Kunga priekšā. 23 Bet, ja jūs tā nedarīsiet, tad, redzi, jūs būsiet grēkojuši pret Kungu, tad zināsiet savu grēku, tas jūs uzmeklēs! 24 Celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus savām avīm, bet dariet, ko esat solījuši!”
25 Gāda dēli un Rūbena dēli teica Mozum: “Tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl! 26 Mūsu bērni, sievas, mūsu ganāmpulki un lopi paliks tur, Gileāda pilsētās, 27 bet tavi kalpi ies – ikviens būs bruņojies karam Kunga priekšā, lai cīnītos, kā mans kungs teica!”
28 Un Mozus deva par viņiem pavēli priesterim Elāzāram un Jozuum, Nūna dēlam, un Israēla dēlu cilšu vadoņiem. 29 Mozus tiem teica: “Ja Gāda dēli un Rūbena dēli kopā ar jums ies pāri Jardānai, visi bruņoti karam Kunga priekšā, un jūs ieņemsiet to zemi, tad dodiet viņiem par īpašumu Gileāda zemi. 30 Bet, ja tie nebruņosies un neies kopā ar jums, tad lai tie manto īpašumu kopā ar jums Kanaāna zemē!” 31 Un Gāda dēli un Rūbena dēli atbildēja: “Mēs darīsim, ko Kungs taviem kalpiem teica! 32 Mēs iesim bruņoti Kunga priekšā uz Kanaāna zemi, un mūsu īpašuma mantojums otrpus Jardānas būs mums!” 33 Un Mozus deva viņiem, Gāda dēliem un Rūbena dēliem, un pusei Manases, Jāzepa dēla, cilts, amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalsti un Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsti – zemi un pilsētas tajās un zemi visapkārt pilsētu robežām. 34 Gāda dēli uzcēla Dībonu un Atārotu, un Aroēru, 35 un Atārot-Šofānu, un Jaazēru, un Jogbohu, 36 un Bēt-Nimru, un Bēt-Hārānu – nocietinātas pilsētas un avju aplokus. 37 Rūbena dēli uzcēla Hešbonu un Elāli, un Kirjataimu, 38 un Nebo, un Baal-Meonu, to vārdi mainīti, un Sibmu – tām pilsētām, ko uzcēla, viņi deva vārdus.
39 Tad Māhīra dēli, Manases dēli, gāja uz Gileādu, ieņēma to un padzina amoniešus, kas tur mita. 40 Un Mozus deva Gileādu Māhīram, Manases dēlam, un viņš tur apmetās. 41 Manases dēls Jaīrs gāja un ieņēma tās ciemus un nosauca tos par Jaīra ciemiem. 42 Nobahs gāja un ieņēma Kenātu un tās ciemus un nosauca tos savā vārdā par Nobahu.
