1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midianiešiem; tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm.“
3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: „Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midianiešiem un lai tā Kunga atriebība nāktu pār Midianu.
4 Jums jāsūta kara gaitās ik pa tūkstotim no katras Israēla cilts.“
5 Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam iesauktu vīru.
6 Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Eleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm.
7 Un tie izgāja pret Midianu, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku.
8 Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiana ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiana ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu.
9 Un Israēla bērni aizveda gūstā midianiešu sievas līdz ar viņu bērniem, un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu.
10 Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un ar akmens vaļņiem nocietinātām nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni.
11 Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, ir cilvēkus ir dzīvniekus,
12 Un noveda pie Mozus un priestera Eleāzara un pie visas Israēla bērnu draudzes visus, ko tie bija atveduši gūstā, kā arī saņēmuši un salaupījuši nometnē Moāba klajumā, kas ir pāri Jardānai pretī Jērikai.
13 Bet Mozus un priesteris Ēleāzars un visi draudzes virsaiši izgāja tiem pretī ārpus nometnes.
14 Un Mozus apskaitās uz kara pulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija priekšnieki pār tūkstoti, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no kara gājiena.
15 Un Mozus tiem sacīja: „Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievietes dzīvas?
16 Redzi, viņas bija tās, kas pēc Biieāma padoma bija kļuvušas par iemeslu Israēla bērniem sacelties pret to Kungu sakarā ar Peoru, kādēļ nāca piemeklējums pār tā Kunga draudzi.
17 Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievietes, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas;
18 Bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievietes, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas.
19 Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizkāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem—ir jums pašiem, ir jūsu gūstekņiem.
20 Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets un viss, kas darināts no kazu spalvas un visi koka rīki jums ir jāšķista!“
21 Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: „Šis ir bauslības nolikums, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis:
22 Zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu,
23 Visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar slakāmo šķīstīšanas ūdeni, lai tās butu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni.
24 Un jums ari būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē.“
25 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
26 „Tu un priesteris Eleāzars līdz ar draudzes cilšu priekšniekiem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus;
27 Un sadali laupījumu uz pusi, vienu pusi starp tiem, kas ir gājuši kajrā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei.
28 Un ņem tam Kungam Viņa daļu no tiem kara vīriem, kas bija kapā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem;
29 No tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem un nododi tos priesterim Eleāzaram par paceļamo upuri tam Kungam.
30 Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit—no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem un no visiem lopiem, un nododi tos Ievītiem, kufi pilda sargu amatu pie tā Kunga mājokļa.“
31 Un Mozus ar priesteri Eleāzaru tā darīja, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
32 Un tieši atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu,
33 Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu,
34 Un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu;
35 Un cilvēku dvēseļu skaits, no sievietēm, kūjas nebija vīrus pazinušas, nedz ar tiem gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36 Bet no otras puses, tiem, kuji bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
37 Un tas sīklopu daudzums, kas piekrita tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci;
38 Un liellopa bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva tam Kungam bija septiņdesmit divi;
39 Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva tam Kungam sešdesmit vienu.
40 Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.
41 Un Mozus deva priesterim Eleāzaram tam Kungam novēlēto daļu par paceļamo upuri, kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
42 Un no tās puses, kas bija tikusi piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus to atdalīja tiem, kas bija gājuši karā, —
43 No šīs draudzes puse sīklopos vien bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
44 Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši,
45 Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti,
46 Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši.
47 Un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva Ievītiem, kas kopa tā Kunga mājokli, kā tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
48 Tad piegāja pie Mozus kara pulku virsnieki, kas bija bijuši priekšnieki pār tūkstoti, un tie virsnieki, kas bija vadītāji pār simtiem,
49 Un tie sacīja Mozum: „Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50 Tāpēc mēs esam atnesuši tam Kungam dāvinājuma upuri, ikviens, tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem, —rokas sprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām, —lai savas dvēseles salī-dzinātu tā Kunga priekšā.“
51 Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātos priekšmetus.
52 Un viss zelts, ko tie tam Kungam atnesa par paceļamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu—no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem,
53 Jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā.
54 Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa saiešanas telti par piemiņu Israēla bērniem tā Kunga priekšā.
Karš pret Midjānu
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.” 3 Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu – nest Midjānam Kunga atriebību. 4 Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!” 5 Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts – divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru. 6 Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts – viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija visi svētie trauki un sasaucamās taures. 7 Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus. 8 Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus – Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu. 9 Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu. 10 Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes. 11 Tie ņēma visu guvumu un laupījumu – gan cilvēkus, gan lopus – 12 un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces – gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jardānas iepretī Jērikai.
Atgriešanās no kara
13 Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī. 14 Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem – virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara. 15 Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas? 16 Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci! 17 Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, – tās nokaujiet! 18 Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas! 19 Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes – ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā – gan jūs, gan jūsu gūstekņi. 20 Šķīstiet no grēka visas drānas, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”
21 Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum. 22 Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu – 23 visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni. 24 Septītajā dienā mazgājiet savas drānas, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”
Laupījuma sadalīšana
25 Un Kungs teica Mozum: 26 “Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus – gan cilvēkus, gan lopus. 27 Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci. 28 Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēnien, ēzeļiem un sīklopiem – pa vienam no ik pieciem simtiem. 29 Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu. 30 Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit – no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem – un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”
31 Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 32 Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, – seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu 33 un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu, 34 un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu, 35 un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku – sievu, kas ar vīru nebija gulējušas. 36 Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu. 37 Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci. 38 Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi. 39 Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens. 40 Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi. 41 Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 42 Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā, 43 tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu. 44 Trīsdesmit seši tūkstoši vēršu. 45 Trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu. 46 Sešpadsmit tūkstoši cilvēku. 47 Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit – gan no cilvēkiem, gan no lopiem – un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
48 Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, – virsnieki pār tūkstošiem un simtiem. 49 Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja karavīrus, kas mums ir, un netrūkst neviena. 50 Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, – rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.” 51 Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu – visas no tā darinātās lietas. 52 Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem – 53 no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev. 54 Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti – par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.
