1 Tad pienāca Cclofehada meitas; tas bija Hefera dēls, bet šis Gileāda dēls, tas Machīra, bet pēdējais Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija: Machlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca.
2 Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie virsaišiem un pte visas draudzes saiešanas telts durvīs un teica:
3 „Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret to Kungu Koracha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēl, un viņam nebija dēlu.
4 Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!“
5 Un Mozus nesa viņu taisnīgās tiesas prasību tā Kunga priekšā.
6 Tad tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
7 „Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dodi viņām paliekamu dzimts īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās.
8 Bet Israēla bērniem saki un piekodini: „Ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai;
9 Un kad tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem;
10 Un ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem;
11 Ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesību nolikums, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.“
12 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzkāp uz šo Abarima kalnu un aplūko zemi, ko Es Israēla bērniem došu.
13 Un kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tiksi piepulcināts pie savas tautas saimes, kā Ārons, tavs brālis, jau ir ticis piepulcināts,
14 Tāpēc ka jūs manai pavēlei esat pretim turējušies Cina tuksnesī, kad draudze bija sākusi ķildu pret Mani, kaut gan jums mans vārds viņiem bija jātur acu priekšā un jādara tas svēts ar ūdens sagādi viņiem.“ —Tie ir Meribas ūdeņi Kadešā, Cina tuksnesī.
15 Tad Mozus runāja ar to Kungu un sacīja:
16 „Lai tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ draudzei vienu vīru par priekšnieku,
17 Kas viņu priekšā var iziet un viņu priekšā ienākt, un kas lai tos izvestu ārā un lai ievestu iekšā, ka tā Kunga draudze nebūtu kā avis bez gana!“
18 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu;
19 Un noved to priestera Ēleāzara un visas draudzes priekšā un dodi tam savas pavēles viņu klātbūtnē,
20 Un piešķir viņam kaut ko no sava diženuma, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
21 Un viņš lai nostājas priestera Ēleāzara priekšā, un tas lai izjautā Urimu par viņu tā Kunga priekšā; pēc tā pavēles lai tie iziet, un pēc tā pavēles lai viņi ienāk, —viņš un visi Israēla bērni un visa šī draudze.“
22 Un Mozus darīja, kā tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ataicināja Jozuu un nostatīja viņu priestera Ēleāzara un visas sanākušās draudzes priekšā.
23 Un viņš uzlika cieši abas savas rokas uz viņu un pamācīja, kā tas Kungs bija ar Mozus starpniecību sacījis.
Celofhāda meitas
1 Tad nāca Celofhāda meitas – viņš bija Hēfera dēls, Gileāda dēls, Māhīra dēls, Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, dzimtas. Šie ir viņa meitu vārdi: Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca. 2 Viņas stājās Mozus, priestera Elāzāra, visu vadoņu un visas sapulces priekšā Saiešanas telts durvīs un sacīja: 3 “Mūsu tēvs nomira tuksnesī, bet viņš nebija tajā pulkā – Koraha pulkā, kas sapulcējās pret Kungu; viņš nomira savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu. 4 Vai lai mūsu tēva vārds tiek atrauts no mūsu dzimtas vien tādēļ, ka viņam nebija dēlu? Dod mums īpašumu starp mūsu tēvabrāļiem!” 5 Un Mozus cēla viņu tiesas lietu Kunga priekšā.
6 Un Kungs teica Mozum: 7 “Taisnīgi Celofhāda meitas runājušas – tev jādod tām īpašumā mantojums starp viņu tēvabrāļiem un jādod viņu tēva mantojums viņām. 8 Un Israēla dēliem saki tā: ja kāds nomirst un viņam nav dēla, tad lai viņa īpašums tiek nodots meitai. 9 Un, ja viņam nav meitas, tad dod mantojumu viņa brāļiem. 10 Un, ja viņam nav brāļa, tad dod mantojumu viņa tēvabrāļiem. 11 Ja viņa tēvam nav brāļu, tad dod mantojumu viņa radiniekam, kas tam viņa dzimtā tuvākais, – tas lai to manto. Šis Israēla dēliem lai ir tiesas likums, kā Kungs Mozum pavēlējis.”
Jozua – Mozus pēctecis
(5Moz 31:1–8)12 Un Kungs teica Mozum: “Kāp šai Abārīma kalnā un skaties uz to zemi, ko es esmu devis Israēla dēliem! 13 Kad tu būsi to redzējis, tu tiksi piepulcināts savai tautai – arī tu, tāpat kā tika piepulcināts tavs brālis Ārons. 14 Tas tādēļ, ka tu dumpojies pret mani Cīna tuksnesī, kad sapulce bija strīdā ar mani, – tu nesvētīji mani viņu priekšā, likdams plūst ūdenim! Tie bija Merības ūdeņi Kādēšā, Cīna tuksnesī.”
15 Un Mozus sacīja Kungam: 16 “Lai Kungs, ikvienas miesas gara Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo sapulci, 17 kurš izies viņiem pa priekšu un ienāks viņiem pa priekšu, kurš viņus izvedīs un ievedīs, lai Kunga sapulce nav kā avis bez gana!” 18 Un Kungs teica Mozum: “Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un uzliec viņam rokas. 19 Nostādi viņu priestera Elāzāra un visas sapulces priekšā un iecel viņu amatā, visiem redzot. 20 Dod viņam savu varu, lai viņu klausa visa Israēla dēlu sapulce. 21 Lai viņš stājas priestera Elāzāra priekšā, un tas ar urīmu lai jautā Kunga spriedumu. Kā tas saka, tā lai dara gan viņš, gan visi Israēla dēli, visa sapulce.” 22 Un Mozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, viņš ņēma Jozuu un stādīja viņu priestera Elāzāra un visas sapulces priekšā. 23 Tas uzlika viņam rokas un iecēla amatā, kā Kungs caur Mozu bija runājis.
