1 Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām.
2 Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuj-u mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā.
3 Kad nu Israēls sapinās ar Baālu Peoru, tad tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.
4 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ņem visus tautas vadītājus un tos pakar tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos.“
5 Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: „Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baālu Peoru!“
6 Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midianiešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie saiešanas telts durvīm.
7 Kad Pinehass, priestera Eleāzara dēls, kas bija Arona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,
8 Un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra tiem abiem, Israēla vīram un Midianas sievai, to cauri caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū.
9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
10 Tad tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
11 „Pinehass, priestera Eleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznicinājis Israēla bērnus.
12 Tādēļ saki: „Redzi, Es viņam došu savu miera derību;
13 Un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iede-dzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus.“
14 Un nokautā Israēla vīra vārds, kas bija ticis nokauts kopā ar midianiešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, virsaitis Simeona ciltī pēc tā ciltstēva piederības.
15 Un nokautās midianietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, kas bija midianiešu ģints ģimenes galva.
16 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
17 „Esiet naidīgi pret midianiešiem un sitiet tos!
18 Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midianiešu virsaiša meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt.“
Israēls krīt maucībā un elkdievībā
1 Tad Israēls mita Šitīmā, un tauta sāka maukot ar Moāba meitām. 2 Un tās sauca viņus pie savu dievu upuriem, un tauta ēda un zemojās viņu dieviem. 3 Israēls pieķērās Baal-Peoram, un Kungs iedegās dusmās pret Israēlu. 4 Kungs teica Mozum: “Ņem visus šīs tautas vadoņus un pakar tos pret sauli Kunga priekšā, lai no Israēla novēršas Kunga dusmu niknums!” 5 Un Mozus teica Israēla tiesnešiem: “Nokaujiet katrs savus vīrus, kas pieķērušies Baal-Peoram!”
6 Un redzi – nāca kāds israēlietis un Mozus un visas Israēla dēlu sapulces acu priekšā atveda pie saviem brāļiem midjāniešu sievu, un Israēla dēli raudāja par to Saiešanas telts durvīs. 7 To ieraudzīja priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēls, un viņš gāja projām no sapulces, paņēma šķēpu, 8 devās teltī pakaļ tam israēliešu vīram un nodūra abus – israēliešu vīru un sievu – caur vēderu. Tad sērga tika atturēta no Israēla dēliem. 9 No sērgas jau bija miruši divdesmit četri tūkstoši.
10 Un Kungs sacīja Mozum: 11 “Priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēls, novērsa manas dusmas no Israēla dēliem – viņš bija greizsirdīgs ar manu greizsirdību, tādēļ es savā greizsirdībā neiznīcināju Israēla dēlus. 12 Tāpēc saki: redzi, es dodu viņam savu miera derību, 13 lai tā viņam un viņa pēcnācējiem pēc viņa ir par mūžīgu priesterības derību, jo viņš bija greizsirdīgs sava Dieva dēļ un veica izlīgumu par Israēla dēlu grēku.” 14 Nokautā vīra vārds, ko nokāva kopā ar midjānieti, bija Zimrī, Sālu dēls, šimoniešu tēva nama vadonis. 15 Midjāniešu sievas vārds, kas tika nokauta, bija Kozbī, Cūra meita, viņš bija tautas vadītājs sava tēva namā Midjānā.
16 Un Kungs sacīja Mozum: 17 “Esi naidā ar midjāniešiem un nokauj viņus, 18 jo viņi bija tavi ienaidnieki ar savām nelietībām, ko tie piekopa pie jums gan ar Baal-Peoru, gan ar sava vadoņa meitu Kozbī, savu māsu, kas tika nokauta dienā, kad Baal-Peora dēļ bija nākusi sērga.” 19 Tas bija jau pēc sērgas.
