1 Kad Bileāms manīja, ka tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otru reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
2 Un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm, un Dieva gars nāca pār viņu.
3 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas acis atvērtas;
4 Tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas nokritis ceļos un kam acis ir tikušas atvērtas:
5 Cik jaukas ir tavas teltis, ak Jēkab, un tavi dzīvokļi, ak Israēl!
6 Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā aloes koki, ko tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
7 Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens pa pilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus—svešas tautas—un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!“
10 Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: „Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
11 Bet tagad bēdz uz savu dzimteni! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet redzi, tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!“
12 Tad Bileāms sacīja Balakam: „Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
13 Kaut man Balaks dotu savu namu pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta, vai nu labu, vai arī ļaunu; ko tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14 Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!“
15 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Biieāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas atvērtas acis;
16 Tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: Zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus.
18 Un Ēdoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19 Un no Jēkaba izies valdinieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo.“
20 Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo vārdu un sacīja: „Amaleks ir pagānu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!“
21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo vārdu, un sacīja: „Stiprs ir tavs dzīvoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22 Bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!“
23 Un viņš pateica savu sakāmo vārdu un sacīja: „Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!“
25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu dzimteni; arī Balaks gāja savu ceļu.
Bileāma trešais pravietojums
1 Un Bileāms manīja, ka Kungam labpatīk svētīt Israēlu, un viņš negāja burties kā citas reizes, bet vērsa savu vaigu pret tuksnesi. 2 Bileāms pacēla savas acis un redzēja Israēlu mītam savās ciltīs, un pār viņu nāca Dieva Gars. 3 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
4 tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš redz Visuspēcīgā redzējumus,
kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!
5 Cik labas ir tavas teltis, Jēkab!
Tavi mājokļi, Israēl!
6 Kā plaša upes ieleja,
kā dārzi, kas upmalā,
kā alvejas, ko stādījis Kungs,
kā ciedri pie ūdens!
7 Ūdens viņa smeļamā kausā plūdīs,
viņa pēcnācējiem – ūdeņi dāsni!
Būs augstāks par Agagu viņa ķēniņš,
stipra būs viņa ķēniņvalsts!
8 Dievs viņu ved no Ēģiptes,
kā mežonīgi vērši tie viņam!
Viņš aprīs tautas, savus pretiniekus,
sadragās tiem kaulus un caururbs bultām!
9 Viņš guļas, nogulst kā lauva,
kā lauvene – kas viņu piecels? –
kas tevi svēta, būs svētīts,
kas tevi nolād, būs nolādēts!”
10 Tad Bālāks iedegās dusmās pret Bileāmu, Bālāks sasita plaukstas un teica Bileāmam: “Es tevi saucu, lai tu nolādi manus ienaidniekus, bet, redzi, tu viņus svētīji trīs reizes! 11 Un tagad – mūc projām, no kurienes nācis! Es teicu: godāt es tevi pagodināšu, bet, redzi, Kungs tev godu nav devis!” 12 Un Bileāms teica Bālākam: “Vai tad jau taviem vēstnešiem, ko tu pie manis atsūtīji, es neteicu: 13 kaut man Bālāks dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Kunga pavēli – darīt ne labu, ne sliktu no sava prāta, bet, ko Kungs man sacīs, to es teikšu! 14 Un tagad, redzi, es eju pie savas tautas, nāc, es tev teikšu, ko šī tauta darīs tavai tautai jau drīz vien!”
Bileāma ceturtais pravietojums
15 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Bileāma, Beora dēla, vēsts,
tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,
16 tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka,
kurš zina Visuaugstā atziņu,
kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!
17 Es viņu redzu, bet ne tagad,
es viņu salūkoju, bet ne tuvu –
radīsies zvaigzne no Jēkaba,
nāks zizlis no Israēla,
tas satrieks Moāba deniņus
un paurus visiem Šēta dēliem.
18 Kļūs Edoms viņam par īpašumu,
viņam par īpašumu kļūs Seīrs, –
saviem ienaidniekiem Israēls rādīs spēku!
19 Tad nāks kāds no Jēkaba
un izdeldēs pilsētas, kas vēl būs atlikušas!
20 Tad viņš paraudzījās uz Amālēku un līdzībā teica:
pirmais starp tautām Amālēks,
bet viņa gals ir posts!
21 Un viņš paraudzījās uz kēnieti un līdzībā teica:
droša ir tava mājvieta,
klintī uzslieta tava ligzda,
22 bet Kains tiks nosvilināts!
Cik ilgi, līdz Asīrija tevi gūstīs?
23 Tad viņš līdzībā teica:
vai tam! kas dzīvos, kad Dievs šo darīs!
24 Un kitiešu kuģi –
tie gan apspiedīs Asīriju un Ēberu,
bet arī tiem pienāks gals!”
25 Tad Bileāms cēlās un devās atpakaļ, un arī Bālāks gāja savu ceļu.
