1 Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās savās teltīs Moāba līdzenumā, viņpus Jardānai, iepretim Jērikai.
2 Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis,
3 Tad moābieši vareni izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moabiešiem bija bailes no Israēla bērniem.
4 Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: „Nu šie, tur pulkā sanākuši, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!“ Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš.
5 Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: „Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani.
6 Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, tas ir svētīts, un ko tu nolādi, tas ir nolādēts.“
7 Tad moābiešu vecaji un midianiešu vecaji gāja, un zīlnieku alga jau tiem bija rokā, un tie nogāja pie Bileāma un sacīja viņam Balaka vārdus.
8 Tad tas viņiem sacīja: „Palieciet šeit pa nakti, tad es jums došu līdzi vēsti, ko tas Kungs man iedos.“ Un moābiešu vadītāji palika pie Bileāma.
9 Un Dievs nāca pie Biieāma un tam jautāja: „Kas tie tādi par vīriem tur pie tevis?“
10 Un Bileāms atbildēja Dievam: „Balaks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, ir tos pie manis sūtījis, un caur viņiem liek man sacīt:
11 „Redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes un apklāj visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labad; varbūt, ka tad es spēšu pret tiem karot un tos izdzīt.“
12 Tad Dievs sarija Bileāmam: „Tev nebūs iet kopā ar viņiem, un tev nebūs nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!“
13 Un no rīta Bileāms agri piecēlās un sacīja Balaka virsaišiem: „Eita atpakaļ uz savu zemi, jo tas Kungs man ir aizliedzis un neļauj iet ar jums.“
14 Tad cēlās moābiešu virsaiši un nāca pie Balaka un tam pavēstīja: „Bileāms ir atsacījies nākt mums līdz.“
15 Tad Balaks mēģināja vēl vienu reizi un nosūtīja daudz vairāk un cienī-jamākus virsaišus nekā tos.
16 Un tie nāca pie Biieāma un sarija: „Tā saka Balaks, Cipora dēls: Lūdzams, neliedzies nākt pie manis!
17 Jo es tevi augsti godināt godināšu, un visu, ko tu man teiksi, to es izdarīšu; bet lūdzams nāc un nolādi man šo tautu!“
18 Tad Bileāms atbildēja un sacīja Balaka kalpiem: „Kaut vai Balaks man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt tā Kunga, sava Dieva, pavēli, darot vai nu maznozīmīgas, vai arī lielas lietas.
19 Un tad nu palieciet arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko tas Kungs man tālāk teiks.“
20 Tad Dievs nāca pie Biieāma nakts laikā un tam sacīja: „Ja tie vīri ir nākuši tevi aicināt, tad celies un ej ar viņiem, bet tikai to vārdu, ko Es tev teikšu, to pildi.“
21 Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsedloja savu ēzeleni un devās līdzi moābiešu virsaišiem.
22 Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzelenes, un divi tā puiši bija viņam līdz.
23 Un ēzelene ieraudzīja tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzelene nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeleni, lai to uzgrieztu uz ceļa.
24 Bet tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna kalniem, kur abās pusēs bija mūris.
25 Kad nu ēzelene ieraudzīja tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mū;a Bileāmam kāju; tāpēc viņš to atķal sita.
26 Un tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27 Un kad ēzelene ieraudzīja tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Biieāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeleni ar rīksti.
28 Un tad tas Kungs atvēra ēzelenes muti, un tā sacīja Bileāmam: „Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?“
29 Un Bileāms sacīja ēzelenei: „Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!“
30 Tad ēzelene sacīja Bileāmam: „Vai es neesmu tava ēzelene, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?“ Viņš teica: „Nē.“
31 Tad tas Kungs atsedza Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja tā Kungs eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās pie zemes uz sava vaiga.
32 Un tā Kunga eņģelis viņam sacīja: „Kāpēc tu savu ēzeleni esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.
33 Bet pat ēzelene mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu.“
34 Tad Bileāms sacīja tā Kunga eņģelim: „Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!“
35 Tad tā Kunga eņģelis sacīja Bileāmam: „Ej līdzi tiem vīriem, bet tikai ar noteikumu, ka tikai to, ko es teikšu, tu runāsi.“ Un Bileāms gāja Balaka virsaišiem līdz.
36 Kad nu Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī.
37 Un Balaks sacīja Bileāmam: „Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?“
38 Un Bileāms sacīja Balakam: „Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kaut vai vismazāko vārdu, no sevis, kā vien tos vārdus, ko tas Kungs liks manā mutē? To es tikai runāšu.“
39 Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā.
40 Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un virsaišiem, kas bija pie viņa.
41 Un nākošā rītā Balaks ņēma Bileāmu, un uzveda viņu Baāla augstienēs, un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.
Bālāks aicina Bileāmu nolādēt Israēlu
1 Israēla dēli devās ceļā un apmetās Moāba klajumos pretī Jardānai Jērikā.
2 Un Bālāks, Ciporas dēls, redzēja visu, ko Israēls darīja amoriešiem. 3 Un moābieši jo trīcēja no tās tautas, tādēļ ka viņu bija daudz, moābieši drebēja no Israēla dēliem. 4 Un moābieši teica Midjāna vecajiem: “Tagad šis pulks noēd visu mums apkārt kā vērsis zāli!” Bālāks, Ciporas dēls, tajā laikā bija Moāba ķēniņš. 5 Un viņš sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie upes, uz viņa zemi, un lika viņu aicināt: “Redzi, no Ēģiptes ir iznākusi tauta, tā klāj visu zemi, tie stāv man tieši pretī. 6 Un tagad, nāc jel, nolādi man to tautu, jo tā ir stiprāka par mani, varbūt es vēl varēšu sakaut to un izdeldēt no zemes virsas. Es zinu – ko tu svētī, tas ir svētīts, un, ko tu nolādi, tas ir nolādēts!” 7 Tad Moāba vecajie un Midjāna vecajie gāja, tiem bija dāvanas pareģim, tie atnāca pie Bileāma un teica tam, ko Bālāks bija sacījis. 8 Un viņš teica tiem: “Pārlaidiet šo nakti te, tad es jums pastāstīšu, ko Kungs man teiks.” Tad Moāba augstmaņi palika pie Bileāma. 9 Un Dievs nāca pie Bileāma un teica: “Kas ir šie vīri pie tevis?” 10 Bileāms Dievam teica: “Moāba ķēniņš Bālāks, Ciporas dēls, sūtīja tos pie manis, sacīdams: 11 redzi, tā tauta, kas iznāca no Ēģiptes, nu klāj visu zemi – nāc tagad un nolādi tos man, varbūt es vēl varu ar tiem cīnīties un tos padzīt.” 12 Un Dievs teica Bileāmam: “Neej kopā ar viņiem, nenolādi šo tautu, jo tā ir svētīta!” 13 Tad Bileāms cēlās agri no rīta un teica Bālāka augstmaņiem: “Dodieties atpakaļ uz savu zemi, jo Kungs man aizliedza iet jums līdzi!” 14 Moāba augstmaņi cēlās, devās pie Bālāka un teica: “Bileāms atteicās nākt mums līdzi!”
15 Tad Bālāks atkal sūtīja augstmaņus – vairāk un godājamākus nekā pirmoreiz. 16 Tie atnāca pie Bileāma un teica viņam: “Tā saka Bālāks, Ciporas dēls: neliedzies nākt pie manis, 17 jo es tevi jo dāsni pagodināšu, ko tu man teiksi, to es darīšu, tikai nāc jel, nolādi man šo tautu!” 18 Bet Bileāms atbildēja un teica Bālāka kalpiem: “Ja Bālāks man dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, vienalga, es nevaru pārkāpt Kunga, sava Dieva, pavēli, darīdams tā vai citādi. 19 Un tagad – pārlaidiet te arī šo nakti, tad es zināšu, ko vēl Kungs man teiks.” 20 Un Dievs nāca pie Bileāma naktī un teica viņam: “Ja šie vīri, kas atnākuši, sauks tevi, tad celies un ej kopā ar tiem – taču dari to, ko es tev teikšu!” 21 Tad Bileāms cēlās no rīta, apsegloja savu ēzeļmāti un gāja kopā ar Moāba augstmaņiem.
Bileāms, ēzeļmāte un Kunga eņģelis
22 Bet Dieva dusmas iedegās par to, ka viņš tomēr bija gājis, un ceļā viņam pretī stājās Kunga eņģelis; bet viņš tikām jāja uz ēzeļmātes un divi puiši bija kopā ar viņu. 23 Ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli stāvam ceļā, un tam rokā bija atkailināts zobens, un ēzeļmāte nogriezās no ceļa un devās uz lauku, bet Bileāms sita ēzeļmāti, lai dabūtu to atpakaļ uz ceļa. 24 Tad Kunga eņģelis nostājās takā starp vīnadārziem – mūris bija vienā pusē un mūris – otrā pusē. 25 Un, kad ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli, tā piespiedās sienai un piespieda pie sienas Bileāma kāju, un viņš atkal to sita. 26 Tad Kunga eņģelis atkal pārgāja uz citurieni un nostājās šaurā vietā, kur ceļš neļāva nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi. 27 Un ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli un nogūlās zem Bileāma, tad Bileāms iedegās dusmās un sita ēzeļmāti ar nūju. 28 Un Kungs atdarīja ēzeļmātes muti, un tā teica Bileāmam: “Ko es tev esmu nodarījusi, ka tu mani siti trīs reizes?!” 29 Bileāms teica ēzeļmātei: “Tāpēc, ka tu ņirgājies par mani! Ja man būtu rokā zobens, es tevi nokautu!” 30 Un ēzeļmāte teica Bileāmam: “Vai tad es neesmu tava ēzeļmāte, uz kuras tu visu laiku jāji līdz pat šai dienai? Vai tad es jau kādu citu reizi esmu mēģinājusi tev tā darīt?!” Un viņš teica: “Nē!” 31 Tad Kungs atdarīja Bileāma acis, un viņš redzēja ceļā stāvam Kunga eņģeli ar atkailinātu zobenu rokā – viņš zemojās un noliecās uz sava vaiga. 32 Un Kunga eņģelis viņam teica: “Kādēļ tu siti savu ēzeļmāti trīs reizes? Redzi, es esmu nācis, lai stātos tev pretī, jo tavs ceļš man šķiet pazudinošs! 33 Tava ēzeļmāte mani redzēja un nogriezās trīs reizes, ja viņa nebūtu nogriezusies, tad es tevi būtu nokāvis, bet viņu atstājis dzīvu!” 34 Tad Bileāms teica Kunga eņģelim: “Es esmu grēkojis, es nezināju, ka tu esi nostājies ceļā manā priekšā, un tagad – ja tas tev šķiet slikti, es iešu atpakaļ!” 35 Un Kunga eņģelis teica Bileāmam: “Ej vien kopā ar tiem vīriem, bet saki tikai to, ko es tev teikšu!” Un Bileāms gāja kopā ar Bālāka augstmaņiem.
36 Kad Bālāks izdzirdēja, ka Bileāms atnācis, viņš izgāja tam pretī pie Moāba pilsētas, kas pie Arnonas robežas pašā robežmalā. 37 Un Bālāks teica Bileāmam: “Es taču saucu pēc tevis, lai tevi aicina! Kāpēc tu nenāci pie manis?! Vai es nebūtu spējīgs tevi pagodināt?” 38 Un Bileāms teica Bālākam: “Redzi, tagad es esmu atnācis pie tevis! Vai tad es pats izlemju kādu lietu? Ko Dievs liek man mutē, to es saku!” 39 Un Bileāms gāja kopā ar Bālāku, un viņi nonāca Kirjat-Hucotā. 40 Un Bālāks kāva vēršus un avis un deva Bileāmam un augstmaņiem, kas bija ar viņu. 41 Tad no rīta Bālāks ņēma līdzi Bileāmu un uzveda Bāmot-Baālā, un viņš no turienes redzēja daļu tautas.
