1 Un tas Kungs runāja ar Mozu un ar Aronu, teikdams.
2 „Šis ir bauslības nolikums, ko kā pavēli deva tas Kungs, kad Viņš teica: Saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts.
3 Un jums tā jānodod priesterim Eleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj.
4 Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret saiešanas telts priekšu.
5 Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma.
6 Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs.
7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes, un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.
8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.
9 Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie noder Israēla bērnu draudzei īpašam nolūkam, —šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris.
10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram.“ — „Un šāds lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem, un ari svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:
11 Kas aizkar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.
12 Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts.
13 Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un vēl joprojām nešķīstība ir uz viņa.“
14 „Bet šādi ir nolikumi par cilvēku, ja tas mirst pats savā teltī. Ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas.
15 Un visi trauki, kas ir vaļā, un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.
16 Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizkāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas.
17 Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens.
18 Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus un visas dzīvās būtnes, kas tanī teltī bijušas, un to, kas aizkāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu.
19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.
20 Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no sasauktās draudzes vidus; jo viņš ir tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni, viņš ir nešķīsts.
21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs nolikums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
22 Un viss, ko nešķīstais aizkar, kļūst nešķists, un tāpat ikviens, kas viņu aizkaŗ, tas ir nešķīsts līdz vakaram.“
Sarkanās teles upuris un šķīstīšanās ūdens
1 Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: 2 “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis: saki Israēla dēliem, lai ved pie tevis sarkanu teli, kas bez vainas un kam vēl nav likts jūgs. 3 Dodiet to priesterim Elāzāram, lai ved to ārpus nometnes un nokauj viņa priekšā. 4 Lai priesteris Elāzārs ņem ar pirkstu teles asinis un slaka tās visapkārt Saiešanas teltij septiņas reizes. 5 Lai tele tiek sadedzināta, viņam redzot, – lai sadedzina tās ādu, gaļu un asinis kopā ar tās mēsliem. 6 Lai priesteris ņem ciedru koku, īzapu un sarkanu audumu un iemet tur, kur tele tiek dedzināta. 7 Tad lai priesteris mazgā drānas un mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai iet uz nometni. Priesteris paliek nešķīsts līdz vakaram. 8 Arī tas, kurš to dedzināja, lai mazgā ūdenī drānas un mazgā ūdenī savu miesu un paliek nešķīsts līdz vakaram. 9 Lai šķīsts vīrs savāc teles pelnus un noglabā ārpus nometnes šķīstā vietā, lai Israēla dēlu sapulce glabā tos priekš ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tas ir grēku upuris. 10a Un tas, kurš savāc teles pelnus, lai mazgā drānas un paliek nešķīsts līdz vakaram.
10b Šis lai ir mūžīgs likums Israēla dēliem un svešiniekiem, kas mīt pie tiem. 11 Kas pieskaras mirušam cilvēkam, lai paliek nešķīsts septiņas dienas. 12 Lai tas šķīstās no grēkiem trešajā un septītajā dienā, un viņš būs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nebūs šķīstījies, tad nekļūs šķīsts. 13 Ikviens, kas pieskāries cilvēka līķim un nav šķīstījies no grēka, apgāna Kunga Mājokli – tas lai tiek nošķirts no Israēla, jo pār to nav slacīts ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tāds ir nešķīsts, tādam paliek nešķīstība.
14 Šis ir likums par cilvēku, kas nomirst teltī. Ikviens, kas ienāk teltī, un viss, kas ir teltī, paliek nešķīsts septiņas dienas. 15 Visi atvērtie trauki, kam nav bijis ar auklu nosieta pārsega, ir nešķīsti. 16 Ikviens, kas atklātā laukā pieskaras kādam, kas nokauts ar zobenu, vai līķim, vai cilvēka kaulam, vai kapam, paliek nešķīsts septiņas dienas. 17 Priekš tā, kas kļuvis nešķīsts, lai ņem pelnus no dedzinātā grēku upura un lej traukā pār tiem tekošu ūdeni. 18 Lai šķīsts vīrs ņem īzapu, iemērc to ūdenī un slaka pār telti un pār visiem traukiem, un pār ļaudīm, kas tur, un pār to, kas pieskāries kauliem, nokautajam, mironim vai kapam. 19 Šķīstais lai slaka pār nešķīsto trešajā dienā un septītajā dienā un šķīsta viņu no grēka septītajā dienā – lai tas mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un vakarā viņš būs šķīsts. 20 Tas, kurš ir nešķīsts un nav šķīstījies no grēka, lai tiek nošķirts no sapulces, jo viņš ir apgānījis Kunga Mājokli, – ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, pār viņu nav slacīts, viņš ir nešķīsts. 21 Šis lai ir mūžīgs likums – kurš slacījis ūdeni, kas šķīsta no nešķīstības, lai mazgā drānas, un, kurš pieskāries ūdenim, kas šķīsta no nešķīstības, lai paliek nešķīsts līdz vakaram. 22 Kam pieskaras nešķīstais, ir nešķīsts, un tas, kurš tam pieskāries, paliek nešķīsts līdz vakaram.”
