1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit tanī zemē, ko Es jums gribu dot, lai jūs tur dzīvotu,
3 Un jūs sataisīsit ziedojumu tam Kungam, vai nu dedzināmo, vai kaujamo upuri, lai izpildītu kādu solījumu, vai nu atnesot to labprātīgi, vai arī atnesot noteikta svētku laikā, —no liellopiem vai no sīklopiem—upuri, kas sagatavots tam Kungam par patīkamu smaržu,
4 Tad tam, kas savu upuri pienes tam Kungam, būs upurēt par ēdamo upuri vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hina eļļas,
5 Un arī ceturtdaļu hina vīna slakāmam upurim, kas sagatavots vai nu dedzināmam, vai kaujamam upurim pie ikviena upurējamā jēra.
6 Vai kad tiek upurēts auns, tad tev būs sagatavot ēdamo upuri no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hina eļļas.
7 Un vīnu dzejramam upurim, trešo daļu hma, būs tev upurēt par saldu smaržu tam Kungam.
8 Bet ja tu gribi sagatavot jaunu vērsi dedzināmam upurim vai kaujamam upurim, lai pildītu kādu īpašu solījumu, vai ari kā pateicības upuri tam Kungam,
9 Tad pienes klāt pie jaunā vērša ari ēdamo upuri no trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar pus hina ellas,
10 Un upurē vīnu kā dzeramo upuri, pus hina, kopa ar uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam.
11 Tā ir ļādara ar ikvienu vērsi vai ikvienu aunu, tāpat arī ar ikvienu aitu vai kazlēnu.
12 Cik lielu skaitu jūs sagatavojat, tāpat dariet, atbilstoši to skaitam.
13 Ikvienam iedzimtam būs šādā veidā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam.
14 Bet ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū, vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem, un ja tas grib nest uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt.
15 Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki tā Kunga priekšā.
16 Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo.“
17 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
18 „Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: Kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,
19 Un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo tam Kungam paceļamais upuris.
20 Savu skrotēto miltu pirmo rausi kā cepumu nolieciet par paceļamo upuri, itin kā jūs to dotu no klonā izkultiem graudiem, tā jums būs to upurēt.
21 No saviem skrotēto miltu pirmajiem dodiet tam Kungam paceļamo upuri uz cilšu ciltīm.
22 Bet ja jūs būsit vāji un nepildīsit visus šos baušļus, ko tas Kungs devis Mozum,
23 Itin visu to, ko tas Kungs ar Mozus starpniecību ir pavēlējis, no tās dienas, kad tas Kungs to pavēlējis un tā tālāk turpinoties līdz jūsu pēcnācēju ciltīm,
24 Tad, ja tas ir noticis netīšām, draudzei nezinot, tad lai visa draudze upurē jaunu vērsi kā dedzināmo upuri par saldu smaržu tam Kungam kopā ar ēdamo upuri un dzeramo upuri, kā pienākas pēc priekšrakstiem, un lai dod āzi grēku upurim.
25 Un priesteris lai salīdzina visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem tiks piedots, jo vājuma vaina vien tā ir bijusi un netīši grēkots. Tāpēc lai tie nes savu upuri, tas ir uguns upuri tam Kungam un savu grēku upuri tā Kunga priekšā savu vājumā izdarīto grēku dēļ.
26 Tad visai Israēla bērnu draudzei un arī svešiniekam, kas jūsu vidū piemājo, tiks piedots, tāpēc ka visai tautai tas grēks noticis vājumā.
27 Un ja tikai viena vienīga dvēsele ir apgrēkojusies vājumā, tad lai tā pieved gadu vecu kazu grēku upurim.
28 Un priesteris lai salīdzinās šīs dzīvās dvēseles labad, kas izdarījusi savā vājībā netīšu grēku tā Kunga priekšā; tas lai to salīdzina, tad lai viņai tiek piedots.
29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīšām apgrēkojas.
30 Bet tai dvēselai, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimu-šais, vai svešinieks no jūsu vidus, —tāds ir zaimotājs tā Kunga priekšā, un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas,
31 Jo tā ir nicinājusi tā Kunga vārdu un pulgojusi viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!“
32 Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku.
33 Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Arona un pie visas draudzes
34 Un to ielika apcietinājumā, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara.
35 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Mirtin ir šim vīram jāmirst lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!“
36 Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
37 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
38 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūļros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu.
39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus tā Kunga baušļus un tos izpildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita Dētas,
40 Lai jūs pieminētu un pildītu visus manus bauslības noteikumus, un jūs būtu svēti savam Dievam:
41 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, —lai Es jums būtu par Dievu, —Es tas Kungs, jūsu Dievs!“ —
Upuri, kas pienesami apsolītajā zemē
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet savas mājvietas zemē, ko es jums dodu, 3 tad pienesiet Kungam dedzināmo upuri, arī sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, pildot solījumu, vai upuri par svētkiem, vai labprātīgo upuri, upurējiet liellopus vai sīklopus par tīkamu smaržu Kungam, 4 un lai tas, kurš upurē, pienes savu upuri Kungam – labības dāvanu no labākajiem miltiem, desmito daļu ēfas, kas iejauti ceturtdaļā hīna eļļas. 5 Un vīnu lejamajam upurim – ceturtdaļu hīna vīna lai lej pār sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri katram jēram. 6 Līdz ar aunu lai dod labības dāvanu no labākajiem miltiem – divas desmitdaļas ēfas, iejautus trešdaļā hīna eļļas. 7 Lejamajam upurim lai pienes trešdaļu hīna vīna par tīkamu smaržu Kungam. 8 Kad par sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri upurē vērsēnu, lai pildītu solījumu vai pienestu miera upuri Kungam, 9 tad pēc vērsēna lai pienes labības dāvanu – trīs desmitdaļas labāko miltu, iejautus pusē hīna eļļas. 10 Par lejamo upuri lai pienes pusi hīna vīna – par dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.
11 Tā lai dara ar visiem vēršiem un auniem, ar visiem jēriem un kazlēniem 12 pēc upurējamo skaita – tā dariet ar katru, ko upurējat. 13 Visi savēji lai tā dara – lai pienes dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam. 14 Ja pie jums ir apmeties svešinieks vai kāds ir pie jums jau paaudzēs un grib pienest dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam, tas lai dara tāpat kā jūs. 15 Sapulcei lai ir viens likums – jums un svešiniekam, kas mīt pie jums, – mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm. Gan jūs, gan svešinieki esat Kunga priekšā – 16 viena bauslība un viena tiesa lai ir gan jums, gan svešiniekam, kas mīt pie jums.”
17 Un Kungs sacīja Mozum: 18 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, kurp es jūs vedu, 19 un kad ēdīsiet tās zemes maizi, dodiet no tās upurdāvanu Kungam! 20 No savas pirmās maizes dodiet upurdāvanu – dodiet tāpat kā no kuļamā klona! 21 Paaudzēs dodiet Kungam par upurdāvanu pirmo no savas maizes!
22 Bet, ja jūs neapzināti grēkosiet un nepildīsiet visus šos baušļus, ko Kungs Mozum teicis, 23 visu, ko Kungs caur Mozu pavēlējis kopš dienas, kad Kungs pavēlēja, un uz priekšu jūsu paaudzēs, tad – 24 ja tas noticis neapzināti un sapulce to nav zinājusi, tad lai visa sapulce pienes vienu vērsēnu par sadedzināmo upuri, par tīkamu smaržu Kungam, un līdz ar viņu labības dāvanu un lejamo upuri, kā pavēlēts, un vienu āzi grēku upurim. 25 Priesteris lai veic izlīgumu par visas Israēla sapulces grēku, un tiem tiks piedots, jo tas bija neapzināts grēks, un par to viņi pienesa dedzināmo upuri Kungam un grēku upuri Kungam par savu kļūdu. 26 Tad tiks piedots visai Israēla dēlu sapulcei un svešiniekiem, kas mīt pie tiem, jo visa tauta bija neapzināti grēkojusi.
27 Bet, ja neapzināti grēkojis viens cilvēks, lai viņš pienes par grēku upuri gadu vecu kazu. 28 Priesteris lai veic izlīgumu par tā cilvēka grēku, kas neapzināti apgrēkojies Kunga priekšā, – lai veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiks piedots. 29 Tam, kas dzimis starp Israēla dēliem, un tam, kas svešinieks, bet mīt pie jums, – ja kāds neapzināti grēkojis, tiem visiem viens likums. 30 Bet tas, kas to darījis apzināti – gan savējais, gan svešinieks –, tas ir zaimojis Kungu un lai tiek nošķirts no savas tautas, 31 jo tāds ir nievājis Kunga vārdu un pārkāpis viņa bauslību, – lai šķirtin nošķir tādu, tas ir vainīgs.”
Sods par sabata neievērošanu
(2Moz 31:12–17)32 Kad Israēla dēli bija tuksnesī, viņi pieķēra kādu vīru, kas sabatā lasīja malku. 33 To, kuru bija pieķēruši lasām malku, viņi atveda pie Mozus un Ārona, un visas sapulces. 34 Un viņi to apsargāja, jo nebija skaidrs, kas ar viņu darāms. 35 Tad Kungs sacīja Mozum: “Mirtin lai mirst šis vīrs, lai visa sapulce viņu nomētā akmeņiem ārpus nometnes!” 36 Visa sapulce izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem, un viņš mira, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
Pušķi pie drēbēm
37 Un Kungs teica Mozum: 38 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem, lai paaudzēs tie taisa pušķus uz savu drānu malām, uz katra stūra lai liek pa pušķim no purpurzilas auklas. 39 Lai jums ir pušķi – jūs tos redzēsiet un atcerēsities visus Kunga baušļus, tad jūs tos pildīsiet un nevērsīsieties turp, kurp jūsu sirdis un acis ved jūs maukot. 40 Pušķi ir tādēļ, lai jūs atcerētos visus manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam. 41 Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”
