1 Tai laikā visa Jeruzālemes tauta sapulcējās kā viens vīrs laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, un viņi sacīja Ezram, rakstu mācītājam, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko tas Kungs bija pavēlējis ievērot Israēlam.
2 Un septītā mēneša pirmajā dienā priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīru un sievu un visu priekšā, kas varēja to klausīdamies saprast.
3 Un viņš lasīja no tās laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, no gaisma līdz pusdienai, vīriem un sievām un visiem tiem, kas to varēja saprast, klātesot; un visas tautas ausis bija vērstas uz bauslības grāmatu.
4 Pats rakstu mācītājs Ezra stāvēja uz koka paaugstinājuma, ko viņi bija uzcēluši šim nolūkam, un blakus viņam pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anaja, Ūrija, Hilkija un Maāseja, turpretī pa kreisi viņam bija Pedaja, Mišaēls, Malkija, Hašums, Hašbadana, Zacharja un Mešullāms.
5 Un Ezra atvēra grāmatu visas tautas acu priekšā, jo viņš stāvēja augstāk kā visa tauta, un kad viņš to atvēra, tad visa tauta piecēlās kājās.
6 Un Ezra slavēja to Kungu, lielo Dievu, un visa tauta atbildēja: „Amen! Amen!“ paceldama uz augšu savas rokas; tad viņi noliecās un zemojās tā Kunga priekšā ar vaigu līdz zemei.
7 Arī Ješua, Banijs, Šerebja, Jamīns, Akubs, Šabetajs, Hodija, Maāseja, Kelita, Asarja, Jozabāds, Hanans, Pelaja un Ievīti paskaidroja tautai bauslību, kamēr ļaudis palika savās vietās.
8 Un viņi lasīja no tās grāmatas, Dieva bauslības, skaidrā valodā; un viņi deva paskaidrojumus tā, ka lasīto visi varēja saprast.
9 Un Nechemija, kas bija zemes pārvaldnieks, un rakstu mācītājs—pries-teris Ezra, un Ievīti, kas apmācīja tautu, sacīja uz visu tautu: „Šī diena ir svēta tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!“ —jo visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus.
10 Tad viņš sacīja viņiem: „Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!“
11 Tā Ievīti nomierināja visu tautu, sacīdami: „Esiet klusi, jo šī diena ir svēta, un nebēdājieties!“
12 Un visa tauta aizgāja ēst un dzert un sūtīt ēdienus un sarīkot lielus priekus, jo viņi bija sapratuši tos vārdus, ko viņi tiem bija mācījuši.
13 Otrā dienā ģimeņu galvas no visas tautas, priesteri un Ievīti sapulcējās pie Ezras, lai iedziļinātos bauslības vārdos.
14 Un vini atrada bauslībā rakstītu, ka tas Kungs ar Mozus vārdu pavēlējis Israēla bērniem septītā mēneša svētkos visādā ziņā dzīvot būdiņās,
15 Un ka viņiem ir jāsludina un jāvēstī visās viņu pilsētās un Jeruzālemē tā: „Izejiet kalnā un atnesiet olīvkoku un meža eļļas koku zarus, arī mirtes zarus, palmu zarus un citu lapu koku zarus, lai taisītu būdiņas, kā ir rakstīts!“
16 Tad ļaudis izgāja un atnesa tos un taisija sev būdiņas, katrs uz sava jumta un savos pagalmos un Dieva namu pagalmos, arī laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Ēfraima vārtiem.
17 Un visa draudze, kas bija atgriezusies no gūsta, taisīja būdiņas un arī dzīvoja būdiņās, jo kopš Ješuas, Nūna dēla, dienām līdz tai dienai Israēla bērni šos svētkus tā nebija svinējuši. Un prieks bija visai liels.
18 Un katru dienu, no pirmās līdz pēdējai dienai, Ezra lasīja ļaudīm priekšā no Dieva bauslības grāmatas. Un viņi svinēja svētkus septiņas dienas, un astotajā dienā pēc priekšraksta bija svētku sapulce.
Ezra lasa tautai priekšā bauslību
1 Visa tauta kā viens sapulcējās laukumā pie Ūdens vārtiem un sacīja rakstu zinātājam Ezram, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Kungs bija devis Israēlam. 2 Priesteris Ezra atnesa sapulcei bauslības grāmatu, lai gan vīrs, gan sieva varētu klausīties un saprast. Tas bija septītā mēneša pirmajā dienā. 3 Viņš lasīja no tās Ūdens vārtu laukumā no agra rīta līdz dienas vidum vīriem, sievām un tiem, kas spēja saprast. Visa tauta klausījās bauslības grāmatā. 4 Rakstu zinātājs Ezra stāvēja uz paaugstinājuma, kas šim nolūkam bija darināts no koka. Viņam blakus pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anāja, Ūrija, Hilkija un Maasēja, pa kreisi – Pedāja, Mīšaēls, Malkija, Hāšums, Hašbadāna, Zeharja un Mešullāms.
5 Ezra atvēra grāmatu, visai tautai redzot, viņš atradās augstāk par visu tautu, kad to atvēra, un visa tauta stāvēja. 6 Ezra slavēja Kungu, lielo Dievu, un visa tauta paceltām rokām iesaucās: “Patiesi! Patiesi!” Viņi zemojās Kungam un noliecās ar seju līdz zemei. 7 Jozua, Bānī, Šērēbja, Jāmīns, Akūbs, Šabtajs, Hodija, Maasēja, Kelīta, Azarja, Jehozābāds, Hānāns, Pelāja un levīti skaidroja tautai bauslību – tauta stāvēja. 8 Viņi lasīja un skaidroja Dieva bauslības grāmatu, lai tauta apjēgtu un saprastu lasīto.
9 Pārvaldnieks Nehemija, rakstu zinātājs priesteris Ezra un levīti, kas mācīja tautu, sacīja visai tautai: “Šī diena ir svēta Kungam, jūsu Dievam! Nesērojiet un neraudiet!” – jo visa tauta raudāja, dzirdēdama bauslības vārdus. 10 Nehemija tiem sacīja: “Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un dodiet tiem, kam nav nekā, ko ēst, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!” 11 Tā levīti klusināja tautu, sacīdami: “Esiet mierā, jo šī diena ir svēta! Neskumstiet!” 12 Tad visa tauta aizgāja ēst, dzert, dalīties ēdienā un vareni līksmot, jo tie bija sapratuši vārdus, kas tiem bija mācīti.
Būdiņu svētki
(3Moz 23:33–43)13 Nākamajā dienā pie rakstu zinātāja Ezras sapulcējās visas tautas tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, lai pārdomātu bauslības vārdus. 14 Bauslībā, ko Kungs caur Mozu bija pavēlējis, viņi atrada rakstītu, ka septītā mēneša svētkos Israēla dēliem jādzīvo būdiņās, 15 visās viņu pilsētās un Jeruzālemē jāsludina un jāsauc: “Dodieties kalnos un nesiet olīvkoka zarus, eļļas koka zarus, mirtes zarus, palmu zarus un citu zaļoksnu koku zarus, un taisiet no tiem būdiņas, kā rakstīts!”
16 Tad tauta izgāja ārā un sanesa zarus, lai taisītu būdiņas – katrs uz sava jumta, pagalmos un Dieva nama pagalmos, laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Efraima vārtiem. 17 Visa no gūsta pārnākusī sapulce taisīja būdiņas un dzīvoja tajās. Tā Israēla dēli nebija darījuši kopš Jozuas, Nūna dēla, dienām līdz šai dienai, tāpēc valdīja liela līksmība. 18 Dienu no dienas tika lasīta Dieva bauslības grāmata – kopš pirmās līdz pēdējai dienai. Svētki ilga septiņas dienas, un astotajā dienā bija svētku sapulce, kā noteikts.
