1 Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika to aizvest un nodeva viņu Pilātam.
2 Un Pilāts viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Un viņš atbildēdams tam saka. „Tu to saki.“
3 Un augstie priesteri viņu smagi apsūdzēja.
4 Bet Pilāts viņam atkal vaicāja: „Vai tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie tevi apsūdz!“
5 Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās.
6 Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kupu tie prasīja.
7 Bet tur bija kāds vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību.
8 Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts.
9 Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“
10 Jo viņš zināja, ka augstie priestepi to bija nodevuši aiz skaudības.
11 Bet augstie priestepi sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu.
12 Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: „Ko tad lai daru ar to, ko jūs saucat par jūdu ķēniņu?“
13 Bet tie atkal brēca: „Sit viņu krustā!“
14 Bet Pilāts tiem sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie vēl vairāk brēca: „Sit viņu krustā!“
15 Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
16 Bet kapavīri viņu noveda pili, tas ir pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku.
17 Un tie viņam apvelk purpura mēteli un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika viņam to galvā
18 Un sāka viņu sveicināt. „Sveiks, jūdu ķēniņ!“
19 Un sita viņam pa galvu ar niedri, un viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un viņu pielūdza.
20 Un kad tie viņu bija apsmējuši, tad viņam novilka purpura mēteli un viņam apvilka viņa paša drēbes un viņu aizveda, lai sistu krustā.
21 Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu viņa krustu.
22 Un tie viņu noveda Golgātā, kas ir tulkots: pieres vieta.
23 Un viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma.
24 Un tie viņu sita krustā un izdalīja savā starpā viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kupš dabūtu.
25 Un tā bija trešā stunda, kad viņu sita krustā.
26 Un bija likts uzraksts viņa vainas apzīmēšanai: „Jūdu ķēniņš.“
27 Un līdz ar viņu sita krustā divi slepkavas, vienu viņam pa labo, otru pa kreiso roku.
[28 Un raksti ir piepildīti, kas saka: „Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.“]
29 Un tie, kas gāja garām, viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, dievnama noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās,
30 Palīdzies pats sev un kāp no krusta zemē.“
31 Tāpat ari augstie priesteri ar rakstu mācītājiem viņu apsmēja un sacīja: „Citus viņš ir pestījis un sevi pašu viņš nevar pestīt.
32 Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.“ Un ir tie, kas lidz ar viņu bija krustā sisti, viņu zaimoja.
33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi lidz devitai stundai.
34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lama zabachtam!“ Tas ir tulkots: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?“
35 Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: „Redzi, viņš sauc Eliju.“
36 Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un deva viņam dzert, sacīdams: „Pagaidiet, redzēsim vai Ēlija nāks un viņu noņems.“
37 Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.
38 Un priekškars dievnamā pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.
39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš tādā veidā bija miris, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.“
40 Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Zalome.
41 Tās, kad viņš bija Galilejā, viņam bija gājušas pakaļ un viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
42 Kad jau vakars metās, un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir sabata priekšvakars,
43 Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
44 Bet Pilāts brīnījās, ka tas jau bija nomiris, un virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr viņš miris?
45 Un to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.
46 Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.
47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur viņš tapa nolikts.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2, Mt 11–14Lk 23:1–5Jņ 18:28–38)1 Rīta agrumā virspriesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu sinedriju apspriedās un, Jēzu sasējuši, aizveda un nodeva to Pilātam. 2 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.” 3 Bet virspriesteri pret viņu cēla daudz apsūdzību. 4 Pilāts viņam jautāja tālāk: “Tu neko neatbildēsi? Redzi, cik daudz lietās viņi tevi apsūdz.” 5 Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–26Lk 23:13–25Jņ 18:39–19:16)6 Svētkos viņš mēdza viņiem atlaist vienu cietumnieku – to, kuru tie prasīja. 7 Tur bija kāds cietumnieks, vārdā Baraba, kas bija sagūstīts reizē ar citiem, kuri dumpja laikā bija kādu noslepkavojuši. 8 Un ļaužu pūlis devās augšup un lūdza, lai viņš rīkojas tā, kā bija darījis jau agrāk. 9 Bet Pilāts tiem teica: “Vai jūs gribat, lai atlaižu jums jūdu Ķēniņu?” 10 Jo viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši viņu tam aiz skaudības. 11 Bet virspriesteri bija sakūdījuši ļaužu pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. 12 Tad Pilāts atkal vērsās pie tiem un jautāja: “Ko lai es daru ar jūdu Ķēniņu? ” 13 Tie sāka kliegt: “Sit viņu krustā!” 14 Bet Pilāts tiem jautāja: “Ko tad sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl stiprāk: “Sit viņu krustā!” 15 Pilāts, gribēdams ļaužu pūlim iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mt 27:27–31Jņ 19:2–3)16 Kareivji ieveda viņu pārvaldnieka pils pagalmā un sasauca visu sardzes nodaļu. 17 Tie ieģērba viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika viņam to galvā. 18 Un tie ņēmās viņu sveicināt: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 19 Tie sita ar niedri viņam pa galvu, apspļaudīja viņu un, ceļos nokrituši, viņu pielūdza. 20 Un, kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie viņam novilka purpura apmetni un apvilka viņa paša drēbes. Tad tie izveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mt 27:32–44Lk 23:26–43Jņ 19:17–27)21 Viņa krustu tie lika nest kādam kirēnietim Sīmanim, Aleksandra un Rūfa tēvam, kas gāja garām, nākdams no lauka. 22 Un tie veda viņu uz Golgātu, kas tulkojumā: Galvaskausa vieta, 23 un tie deva viņam vīnu ar mirrēm, bet viņš neņēma. 24 Un tie sita viņu krustā un sadalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus, kas ko dabūs. 25 Bija trešā stunda, kad viņu sita krustā. 26 Uzraksts par viņa vainu bija: jūdu Ķēniņš. 27 Un līdz ar viņu sita krustā divus laupītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. 29 Tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, grozīja galvu un teica: “Āā, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! 30 Glāb nu sevi pats un kāp no krusta zemē!” 31 Tāpat arī virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu, viens otram sacīdami: “Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt viņš nevar. 32 Lai Kristus, Israēla ķēniņš, kāpj nu zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un arī tie, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Lk 23:44–49Jņ 19:28–30)33 Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītai stundai. 34 Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” 35 Daži no tiem, kas tur stāvēja klāt, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, šis sauc Eliju!” 36 Tad kāds pieskrēja un iemērca sūkli etiķī; uzspraudis to niedres galā, tas sniedza viņam padzerties un teica: “Pagaidiet, redzēsim, vai Elija nāks viņu noņemt.” 37 Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira. 38 Un tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai. 39 Centurions, kas stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš, tā saukdams, bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” 40 Arī kādas sievietes skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome – 41 tās, kuras viņam sekoja un kalpoja, kad viņš bija Galilejā, un vēl daudzas citas, kas viņam bija atnākušas līdzi uz Jeruzālemi.
Jēzus guldīšana kapā
(Mt 27:57–61Lk 23:50–56Jņ 19:38–42)42 Un pievakarē, jo bija sagatavošanas diena, tas ir, priekšsabats, 43 Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. 44 Bet Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau ir miris. Pasaucis centurionu, viņš tam jautāja: “Vai viņš jau nomira?” 45 Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. 46 Un tas, nopircis smalku linu audeklu, Jēzu nocēla un ietina audeklā, un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un kapa ieejai aizvēla priekšā akmeni. 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur viņš tika nolikts.
