1 Jēzus Kristus, Dieva dēla, evaņģelija sākums.
2 Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: „Raugi, es sūtu savu vēstnesi tavā priekšā, kas sataisīs tavu ceļu,
3 Saucēja balss tuksnesī: „Sataisait tam Kungam ceļu, darait līdzenas viņa tekas,“
4 Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.
5 Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
6 Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu
7 Un sludināja, sacīdams: „Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs, noliecies, atraisīt viņa kurpju siksnas.
8 Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.“
9 Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nācaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jardānā.
10 Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.
11 Un balss atskanēja no debesīm: „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.“
12 Un Gars viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.
13 Un viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātāns viņu kārdināja, un viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.
14 Bet pēc, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:
15 „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju,“
16 Un, pie Galilejas jūras staigādams, viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tiklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.
17 Un Jēzus tiem sacīja: „Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
18 Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, viņam sekoja.
19 Un nedaudz tālāk pagājis, viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, ir tos laivā tīklus lāpām.
20 Un tūdaļ viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebcdeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja viņam pakal.
21 Un viņi nonāca Kapemaumā. Un tūdaļ sabatā viņš iegāja sinagogā un mācīja.
22 Un tie izbrīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.
23 Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,
24 Sacīdams: „Kas mums ar tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai tu esi nācis mūs nomaitāt? Es tevi pazīstu, kas tu esi, Dieva svētais.“
25 Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: „Palieci klusu un izej no tā.“
26 Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.
27 Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: „Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņam paklausa.“
28 Un tūdaļ viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.
29 Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.
30 Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie viņam tūdaļ par to sacīja.
31 Un piegājis, viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.
32 Un kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.
33 Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.
34 Un viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažadām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie viņu pazina.
35 Un no rīta gaiļos cēlies, viņš izgaja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
36 Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, viņam steidzās pakaļ,
37 Un viņu atraduši, tie uz viņu saka. „Visi tevi meklē.“
38 Un viņš tiem saka: „Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu; jo tāpēc es esmu nācis.“
39 Un viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.
40 Un kāds spitālīgs nāk pie viņa, viņu lūgdams un, viņa priekšā ceļos mezdamies, uz viņu saka: „Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“
41 Un viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizkāra un uz to saka: „Es gribu, topi šķīsts.“
42 Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.
43 Un viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina,
44 Un uz to sacīja: „Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.“
45 Bet tas izgājis iesāka daudz ru nāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie viņa.
Jāņa Kristītāja sludināšana
(Mt 3:1–12Lk 3:1–9, Lk 15–17Jņ 1:19–28)1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums. 2 Kā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu; 3 saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! – 4 tā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. 5 Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 6 Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. 7 Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas. 8 Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”
Jēzus kristīšana
(Mt 3:13–17Lk 3:21–22)9 Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā. 10 Un tūlīt, no ūdens izkāpdams, viņš ieraudzīja debesis atveramies un Svēto Garu kā balodi uz sevi nolaižamies. 11 Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”
Jēzus kārdināšana
(Mt 4:1–11Lk 4:1–13)12 Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī. 13 Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mt 4:12–17Lk 4:14–15)14 Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams: 15 “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt . Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mt 4:18–22Lk 5:1–11)16 Viņš, iedams gar Galilejas jūru, ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; viņi bija zvejnieki. 17 Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!” 18 Un tūlīt tie atstāja tīklus un viņam sekoja. 19 Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā tīklus lāpīja. 20 Un viņš tos tūlīt aicināja. Un, tie savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, aizgāja viņam līdzi.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
(Lk 4:31–37)21 Iedami viņi nonāca Kapernaumā, un, tūlīt sabatā iegājis sinagogā, viņš mācīja. 22 Ļaudis brīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, nevis kā rakstu mācītāji. 23 Un tobrīd viņu sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, un tas sāka kliegt: 24 “Kāda daļa mums ar tevi, Jēzu, Nācarieti? Vai tu esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais.” 25 Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” 26 Un, to raustīdams un brēkdams skaļā balsī, nešķīstais gars no viņa izgāja. 27 Tie visi pārbijās un sāka cits citu izprašņāt: “Kas tas ir? Vai jauna mācība, kurai ir vara? Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņu paklausa.” 28 Un tūlīt runas par viņu izplatījās visā Galilejas apgabalā.
Jēzus dziedina slimos
(Mt 8:14–17Lk 4:38–41)29 Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā. 30 Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica. 31 Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja. 32 Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos. 33 Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. 34 Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina .
Jēzus sludina visā Galilejā
(Lk 4:42–44)35 Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu. 36 Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt. 37 Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.” 38 Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” 39 Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.
Spitālīgā dziedināšana
(Mt 8:1–4Lk 5:12–16)40 Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” 41 Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” 42 Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. 43 Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom 44 un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” 45 Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.
