1 Uzklausaities taču, ko saka tas Kungs: „Celies un sāc savu uzstāšanos tiesā kalnu priekšā un ļauj pakalniem sadzirdēt savu balsi!“
2 Klausaities jūs, kalni, kā tas Kungs ies tiesā, un arī jūs, spēcīgie zemes pamati, jo tas Kungs grib iet tiesā ar savu tautu un grib sodīt Israēlu!
3 „Ko Es esmu tev nodalījis, mana tauta, un ar ko Es tevi būtu apkaitinājis? —Atbildi jel man to!
4 Es taču izvedu tevi no Ēģiptes zemes un atsvabināju tevi no tavas verdzības nama un sūtīju tev pa priekšu Mozu, Aronu un Mirjamu.
5 Atceries taču to, mana tauta, kādus nodomus bija lolojis Balaks, moābiešu ķēniņš, un ko viņam atbildēja Bileāms, Beora dēls, kā arī to, kas notika ceļā no Sitimas līdz Gilgalai, lai tu saprastu, ka tas Kungs jums darījis tikai labu!“
6 „Kādā kārtā lai es tuvojos tam Kungam? Vai lai es nometos zemē augstā Dieva priekšā? Vai lai es tuvojos Viņam ar dedzināmiem upupem, veltījot Viņam gadu vecus telēnus?
7 Vai var iegūt tā Kunga labpatiku ar daudziem tūkstošiem aunu, ar desmit tūkstošām eļļas straumju? Jeb vai man jādod par manu pārkāpumu mans pirmdzimtais, manas miesas auglis par manas dvēseles grēkiem?“
8 Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti—darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!
9 Klau! Tā Kunga vēstījuma balss atskan pa visu pilsētu, —ir gudrība bīties Tavu vārdu. Ņem vērā rīksti un arī, kas to sūta!
10 „Vai arvienu vēl neatrodas bezdievīgo namos netaisna manta kopā ar sasodīto pretlikumīgi samazināto labības mēru?
11 Jeb vai lai Es attaisnoju nepareizos svarus un somā līdzi nēsājamos viltotos atsvarus,
12 Ar kupem viņu bagātnieki, kas nereti ar varmācību kļuvuši bagāti, nodara tikdaudz netaisnības? Un viņu mājinieki runā melus, un viņu pašu mutē ir nepatiesa mēle.
13 Tāpēc Es tev sodam sagādāšu visai sāpīgas ciešanas un tavu grēku dēļ tevi izpostīšu.
14 Tu ēdīsi, bet nebūsi paēdis, savās iekšās tu pastāvīgi sajutīsi bada tukšumu. Un ko tu noliksi pie malas, to tu tomēr nesataupīsi, un kas tev vēl paliks pāri, to Es iznīcināšu ar zobenu.
15 Tu gan sēsi, bet tu nepļausi, tu audzināsi olīvas, spiedīsi eļļu, un tu tomēr nesvaidīsies ar to, tu liksi spaidā vīnogas, bet tu nedzersi no tām darinātu vīnu.
16 Jo tu sekoji Omrija mācībām un ievēroji visas Ahaba nama izdarības, un jūs sekojāt tām, paklausīdami šā nama padomiem. Tādēļ Es tevi nodošu izpostīšanai un tavus iedzīvotājus apsmieklam, un jums būs jācieš manas tautas kauns!“
Dieva apsūdzība Israēlam
1 Jel klausieties, ko runā Kungs! –
Celies, izsaki savu prasību kalniem,
un lai pakalni uzklausa tevi!
2 Klausieties, kalni, Kunga prasību
un jūs, nesatricināmie zemes balsti!
Kunga prasība ir pret viņa tautu,
pret Israēlu viņš ceļ apsūdzību!
3 “Mana tauta,
ko esmu tev nodarījis,
kā esmu tevi apgrūtinājis? –
Atbildi man!
4 Es izvedu tevi no Ēģiptes zemes,
no vergu nama izpirku tevi
un sūtīju tev pa priekšu
Mozu, Āronu un Mirjāmu!
5 Jel atceries, mana tauta,
ko ieteica Bālāks, Moāba ķēniņš,
un ko viņam atbildēja Bileāms, Beora dēls.
No Šitīmas līdz pat Gilgālai
tev jāsaredz Kunga taisnīgie darbi!”
Ko Dievs prasa no cilvēka
(Am 5:24)6 Ar ko lai nāku Kunga priekšā?
Kā man zemoties augstajam Dievam?
Vai man nākt ar sadedzināmajiem upuriem,
ar gadu veciem teļiem?
7 Vai Kungam patiksies tūkstoši aunu
un desmitiem tūkstošu eļļas straumju?
Vai man pirmdzimtais jāatdod par savu pārkāpumu,
manas miesas auglis par manas dvēseles grēku?
Israēla noziegums un sods
8 Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs,
ko Kungs no tevis prasa –
spriest taisnu tiesu,
mīlēt žēlastību,
pazemībā staigāt ar Dievu.
9 Kunga balss uzsauc pilsētai, –
un ir gudri tavu vārdu bīties! –
“Klausiet rīksti un to, kas tai pavēlējis!
10 Vai nav joprojām
ļaundara namā netaisna manta,
sasodīts viltnieka mērs?
11 Vai lai turu par šķīstiem sagrozītus svarus,
nepareizus atsvarus somā?
12 Turienes bagātnieki ir pilni varmācības,
turienes iemītnieki runā melus,
no viņu mēlēm nāk krāpšana vien!
13 Tad arī es satriecu tevi ar slimību,
iztukšoju par taviem grēkiem!
14 Tu ēdīsi, bet negūsi sāta,
tavs vidus būs tukšs!
Tu nesīsi, bet nesaglabāsi,
un, ko paglābsi, to es atdošu zobenam!
15 Tu sēsi, bet nepļausi,
tu spiedīsi olīvas, bet neiesvaidīsies ar eļļu,
spiedīsi vīnogu sulu, bet vīnu nebaudīsi.
16 Tiek ievēroti Omrī likumi
un visi Ahāba nama darbi –
jūs sekojat viņu padomam!
Tādēļ es tevi atdodu izdeldēšanai,
tavus iemītniekus – izsmieklam,
un tu nesīsi manas tautas kaunu!”
