1 Bet tu, Betlēme Efratā, kas tu esi nolikta necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētu, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kā izcels-me meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos.
2 Tādēļ Viņš viņus atstās likteņa varā līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs; tad arī pāri palikušie ciltsbrāļi atgriezīsies atpakaļ pie Israēla bērniem.
3 Un Viņš ar drošu nostāju ganīs savu tautu tā Kunga spēkā un tā Kunga, sava Dieva, vārda godībā. Un viņi dzīvos drošībā, jo Viņš kļūs varens un valdonīgs līdz pat pasaules galam.
4 Un Viņš būs miers. —Ja Asurs iebruktu mūsu zemē un sāktu postīt mūsu namus, tad mēs varētu raidīt viņam pretī septiņus ganu cilšu priekšniekus un astoņus novadu vecākos,
5 Kas gāzīs postā Asura zemi ar zobeniem un Nimroda zemi ar atvēztu zobena asmeni. Un tā Viņš izglābs mūs no asiriešiem, ja tie ienāks mūsu zemē un staigās pa mūsu robežām.
6 Un pārpalikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles, kas nekā nesagaida no cilvēkiem un nepaļaujas uz cilvēku bērniem.
7 Tiešām, Jēkaba atlikums būs starp pagāniem svešās tautās kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā ka nav nekāda glābiņa.
8 Lai tava roka ir augsti pacelta pret taviem pretiniekiem, un lai visi tavi ienaidnieki top izdeldēti!
9 „Un tanī dienā notiks,“ —saka pravietodams tas Kungs, —„Es tev atņemšu visus tavus zirgus un iznīcināšu tavus kaujas ratus,
10 Un Es izdeldēšu tavas zemes pilsētas un sagfaušu visas tavas nocietinātās vietas.
11 Un Es iznīcināšu burvību no tavas rokas, un tavā vidū vairs nebūs zīlnieku.
12 Un Es satriekšu gabalos tavus izgrieztos elku tēlus un tavus izlietos elka dievu stabus tavā vidū, lai tu vairs nemestos uz sava vaiga pie zemes tava paša roku darba priekšā.
13 Es izraušu ar visu pamatu tavas ašēras no tava vidus, iznīcināšu tavas birzis un izdeldēšu tavas pilsētas.
14 Un Es ar dusmām un atriebēja bargumu piemeklēšu visas tautas, kujras nav gribējušas būt paklausīgas.“
Apsolītais valdnieks no Betlēmes
1 Tu, Betlēme Efrātā,
sīkākā no Jūdas saimēm,
no tevis man nāks tas,
kam jākļūst par valdnieku Israēlā!
Viņš cēlies –
no laika iesākuma,
no mūžības dienām.
2 Viņš tos pametīs uz laiku,
līdz dzemdētāja būs dzemdējusi,
tad viņa atlikušie brāļi
atgriezīsies pie Israēla dēliem,
3 viņš nostāsies un ganīs Kunga spēkā,
Kunga, sava Dieva, vārda varenībā –
tad tie dzīvos,
un viņš kļūs varens līdz zemes malām!
4 Un tad būs miers.
Kad Asīrija nāks mūsu zemē un izbradās mūsu pilis,
mēs celsim pret to septiņus ganus,
astoņus ļaužu dižvīrus.
5 Viņi noganīs Asīrijas zemi ar zobenu,
Nimroda zemi – ar zobena asmeni.
Viņš glābs mūs no Asīrijas,
kad tas nāks mūsu zemē
un izbradās mūsu robežas.
Israēla atlikums
6 Jēkaba atlikums starp daudzajām tautām
būs kā Kunga rasa, kā lietusgāze zālei –
kas negaida uz cilvēku
un necer uz cilvēku bērniem.
7 Jēkaba atlikums paliks starp tautām,
starp daudzajām tautām,
kā lauva starp meža zvēriem,
kā lauvu jaunulis avju pulkā –
kad viņš iziet cauri,
tad saplēš un samin, un glābēja nav!
8 Tu pacelsi savu roku
pret saviem apspiedējiem,
un visi tavi naidnieki tiks iznīdēti!
9 “Tā būs tajā dienā!”
saka Kungs.
“Es iznīdētu tavus zirgus,
es satriekšu tavus kararatus!
10 Es iznīdēšu pilsētas tavā zemē,
es sagraušu visus tavus cietokšņus!
11 Es iznīdēšu tavus buramos rīkus,
un zīlnieku tev vairs neatliks!
12 Es iznīdēšu tavus elku tēlus,
tavus elku stabus, ko tu sacēlusi!
Tu vairs nezemosies savam roku darbam!
13 Es izravēšu ašēras no tava vidus,
es iznīcināšu tavas pilsētas!
14 Es atriebšu dusmās un niknumā –
tautām, kas neklausīja!”
