1 Šis ir tā Kunga vārds Micham no Morešetas Jūdas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā, kas viņam atklājās parādībā par Samariju un Jeruzālemi.
2 Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme, un visi, kas to apdzīvojat! Pats tas Kungs ir liecinieks pret jums, tas Kungs no sava svētā nama!
3 Jo, redzi, tas Kungs atstāj savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm
4 Tā, ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos tā, kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu.
5 Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? —Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altārus? —Vai ne Jeruzāleme?
6 „Un Es pārvērtīšu Samariju par akmeņu kaudzi tīrumā, pat vīna kalna ierīkošanas vietu; pilsētas akmeņus Es novelšu ielejā, un Es atsegšu vaļā tās pamatus.
7 Un visi tās izgrieztie elku tēli jāsadauza gabalos, un visas tiem pienestās netiklās mīlas veltes jāsadedzina ugunī; visus viņu elkus Es veltīšu iznīcībai, jo par netiklības naudu tie ir savākti un darināti un tiem jākļūst atkal par netiklības atlīdzību!“
8 Tādēļ es sērošu un vaimanāšu, es staigāšu basām kājām un bez virsdrēbēm! Es vaimanāšu kā šakaļi un sērošos kā strausi!
9 Jo viņas gūtās vātis nav dziedināmas, tās sniedzas līdz Jūdai, līdz manas tautas vārtiem, —līdz Jeruzālemei.
10 Nesludiniet par to Gātā, nelieciet atskanēt savām raudām Akojā, bet Bet-Leafrā vārtaitics pīšļos!
11 Jums, Safīras iedzīvotāji, ar visu kaunu būs jāatstāj savs miteklis; Caānanas iedzīvotāji paliks, un Bet-Haecelas sēras traucēs jūs tur apmesties.
12 Marotas iedzīvotāji nespēs iepriecināt sevi par savu labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem.
13 Tu, Lachišas pilsēta, iejūdz savus skrējējus zirgus ratos un brauc projām, jo tu esi bijusi Ciānas meitai viņas ierosinātāja uz grēkiem un tevi sāka izraisīties Israēla pārkāpumi.
14 Tādēļ tev būs jādod atlaišanas dāvanas Morešetas Gātai, šķiroties no tās. Ar Achsibas pilsētu Israēla ķēniņi pievilsies.
15 Es atvedīšu jums, Marešas iedzīvotāji, jaunu pilntiesīgu īpašnieku, un Israēla labietībai būs bēgt un meklēt patverties Adulāmas alā un iet tajā uz mūžu bojā.
16 Nodzen sev galvu pilnīgi kailu un liec nocirpt sev pilnīgi savu bārdu savu maigo, bet negodā piedzīvoto bērnu dēl, lai tavs pakausis kļūtu galīgi pliks kā ērglim, jo tavi bērni ir aizvesti sagūstīti projām no tevis.
Dieva vēstījums Samarijai
1 Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi.
2 Dzirdiet, visas tautas!
Klau, zeme un viss, kas to pilda!
Kungs Dievs pret jums liecinās,
Kungs – no sava svētā tempļa.
3 Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes,
nāk lejā un samin zemes augstienes.
4 Kalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas,
kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.
5 Tas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ,
tādēļ ka grēkojis Israēla nams!
Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija?
Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?
6 “Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā,
par vietu, kur stāda vīnadārzu.
Tās akmeņus sabēršu ielejā,
tās pamatus atsegšu!
7 Visus tās elkus sadauzīs,
tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī,
visus tās dievekļus es izputināšu –
par maukas algu tie taisīti,
par maukas algu tie atkal paliks!”
Vēstījums Jūdas pilsētām
8 Par to man jākliedz un jābrēc,
jāstaigā basam un kailam,
jāklaigā kā šakālim,
jāvaid kā pūcei.
9 Viņas brūces nav dziedināmas –
tās cirstas jau Jūdā,
jau manas tautas vārtos,
jau Jeruzālemē!
10 To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet!
Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!
11 Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota.
Caanānas iemītniece neiznāk laukā;
Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!
12 Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece,
jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.
13 Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! –
No viņas sākās Ciānas meitas grēks,
tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.
14 Tādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai.
Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.
15 Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece,
un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā .
16 Apcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ,
noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.
