1 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu.
2 Un tika apskaidrots viņu priekšā, un viņa vaigs spīdēja kā saule, un viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.
3 Un, redzi, tiem parādījās Mozus un Elija un runāja ar viņu.
4 Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: „Kungs, šeit mums ir labi. Ja tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.“
5 Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, pie kufa man labs prāts; to jums būs klausīt.“
6 Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz savu vaigu un ļoti izbijās.
7 Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizkāra tos un sacīja: „Celieties un nebīstieties!“
8 Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.
9 Un no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: „Par šo parādību nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies.“
10 Un viņa mācekļi tam jautāja, sacīdami: „Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānākot papriekšu?“
11 Bet viņš atbildēja un sacīja: Elija gan nāk un visus atkal sataisīs.
12 Bet es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.“
13 Tad mācekļi saprata, ka viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.
14 Un kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie viņa atnāca viens cilvēks, metās viņa priekšā ceļos.
15 Un sacīja: „Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.
16 Un es to atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt.“
17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Ak tu neticīga un samaitātā cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi es vēl jūs panesīšu? Vediet man to šurp!“
18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un Jaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā.
19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: „Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?“
20 Bet Jēzus tiem saka: „Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
21 [Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.]“
22 Kad tie Galilejā apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: „Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.
23 Un tie viņu nokaus, un trešā dienā viņš celsies augšām.“ Un tie ļoti noskuma.
24 Un kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: „Vai jūsu mācītājs nodokli nemaksā?“
25 Viņš saka: „Maksā gan.“ Un namā iegājis Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: „Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem deliem, vai no svešinie-kiem?“
26 Kad Pēteris atbildēja: „No svešiniekiem,“ tad Jēzus uz to sacīja: „Tā tad pašu bērni ir svabadi.
27 Bet lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūpi un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par mani un par sevi.“
Apskaidrošana kalnā
(Mk 9:2–13Lk 9:28–36)1 Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā, 2 un viņš tapa pārveidots to priekšā – viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa drēbes tapa baltas kā gaisma. 3 Un, redzi, tiem parādījās Elija un Mozus – tie sarunājās ar Jēzu. 4 Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi, ja tu gribi, es šeit uzcelšu trīs teltis – vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” 5 Kad viņš vēl runāja, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un pēkšņi balss no padebeša atskanēja: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts, klausiet viņu!” 6 Mācekļi, to dzirdēdami, ļoti nobijušies krita uz sava vaiga. 7 Jēzus pienāca tiem klāt un pieskāries teica: “Celieties un nebaidieties!” 8 Acis pacēluši, tie vairs nevienu citu neredzēja kā vienīgi Jēzu. 9 Kāpjot no kalna lejā, Jēzus tiem pavēlēja: “Nestāstiet nevienam par šo redzējumu, kamēr Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no mirušajiem.” 10 Tad mācekļi izjautāja viņu: “Kādēļ rakstu mācītāji teic, ka Elijam jānāk papriekš?” 11 Viņš tiem atbildēja: “Elija gan nāk un visu atjaunos, 12 bet es jums saku: Elija jau atnāca, bet tie viņu nepazina un izrīkojās ar viņu, kā gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no tiem.” 13 Tad mācekļi saprata, ka viņš tiem bija runājis par Jāni Kristītāju.
Jēzus atbrīvo zēnu no nešķīstā gara
(Mk 9:14–29; Lk 9:37–43a)14 Kad viņi aizgāja pie ļaudīm, Jēzum pienāca klāt kāds cilvēks, metās viņa priekšā ceļos 15 un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš mokās ar mēnessērdzību un smagi cieš; viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. 16 Es viņu atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nespēja dziedināt.” 17 Jēzus uz to atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu šurp pie manis!” 18 Jēzus apsauca dēmonu, un tas izgāja no zēna; un viņš kļuva vesels tanī pašā brīdī. 19 Tad mācekļi pienāca pie Jēzus atsevišķi un jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?” 20 Viņš tiem atbildēja: “Savas mazticības dēļ; es jums saku: patiesi, ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, jūs sacīsiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies. Un nekas jums nebūs neiespējams.”
Jēzus vēlreiz māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mk 9:30–32Lk 9:43b–45)22 Kad tie sapulcējās Galilejā, Jēzus tiem teica: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās; 23 tie viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” Un tie ļoti noskuma.
Par tempļa nodevas maksāšanu
24 Kad viņi iegāja Kapernaumā, pie Pētera pienāca nodokļa ievācēji un jautāja: “Vai jūsu Skolotājs nodokli nemaksā?” 25 Viņš atbildēja: “Maksā gan.” Kad Pēteris iegāja namā, Jēzus sagaidīja viņu ar jautājumu: “Pēteri, kā tu domā – no kā zemes valdnieki savāc muitu vai nodevas? Vai no saviem dēliem vai no kādiem citiem?” 26 Tas atbildēja: “No citiem.” Jēzus viņam sacīja: “Tad jau dēli ir brīvi. 27 Bet, lai mēs viņus neapgrēcinātu, aizej uz jūru un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atvēris, tu atradīsi sudraba monētu ; ņem to un dod viņiem par mani un sevi.”
