1 Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūrmalā.
2 Un daudz ļaužu sapulcējās pie viņa, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.
3 Un viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: „Redzi, sējējs izgāja sēt.
4 Un viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā; un putni nāca un to apēda.
5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.
6 Bet kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes.
7 Bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca.
8 Bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.
9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.“
10 Un mācekļi piegāja pie viņa un sacīja: „Kāpēc tu uz tiem runā līdzībās?“
11 Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Jums ir dots zināt debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.
12 Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.
13 Tāpēc es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird un nesaprot.
14 Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit.
15 Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka es tos dziedinātu.
16 Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.
17 Jo patiesi es jums saku, daudzi pravieši un taisnie ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.
18 Tad nu klausaities līdzību par sējēju.
19 Ja kas vārdu par valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts. Sis ir tas, kas sēts ceļmalā.
20 Bet kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem.
21 Bet viņam nav saknes sevi, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ap-grēkojas.
22 Bet kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus.
23 Bet kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.“
24 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: „Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā.
25 Bet ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli kviešu starpā un aizgāja.
26 Un kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle.
27 Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle?
28 Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks darījis. Tad kalpi uz to sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt?
29 Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus.
30 Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekšu nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.“
31 Vēl citu līdzību viņš tiem stāstīja un sacīja: „Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja savā drūmā.
32 Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem dārza stādiem un top par koku, tā ka putni apakš debess nāk un taisa lizdas viņa zaros.“
33 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: „Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, dekāms viss sarūga.“
34 Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās un bez līdzībām viņš uz tiem nerunāja,
35 Lai piepildītos, ko pravietis runājis, sacīdams: „Es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.“
36 Tad Jēzus, ļaudis atlaidis, iegāja namā un viņa mācekļi pie tā piegāja un sacīja: „Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā.“
37 Un viņš atbildēja un uz tiem sadja: „Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls.
38 Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.
39 Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns; un pļaujamais laiks ir pasaules gals; un pļāvēji ir eņģeļi.
40 Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā ari notiks pasaules pastarā galā.
41 Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,
42 Un tos metis degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
43 Tad taisnie spīdēs kā saule sava tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
44 Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.
45 Vēl debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles.
46 Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.
47 Vēl debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūfā, kas savilka visādas zivis.
48 Un kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā.
49 Tā tas būs pasaules pastara galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem
50 Un tos metis degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.
51 Vai jūs to visu esat sapratuši?“ Tie uz viņu sacīja: „Esam gan.“
52 Tad viņš tiem sacīja: „Tāpēc ik-katrs rakstu mācītājs, mācīts debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas.“
53 Un notikās, kad Jēzus šās līdzības bija beidzis, viņš aizgāja no turienes.
54 Un nonācis savā dzimtenes pilsētā, viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sadja: „No kurienes šim tāda gudrība un tāds spēks?
55 Vai viņš nav amatnieka dēls? Vai viņa māte nav Marija un vina brāļi Jēkabs un Jozefs un Sīmanis un Jūda?
56 Un vai nav visas viņa māsas pie mums? No kurienes tad šim viss tas?“
57 Un tie ņēma apgrēcību pie viņa. Bet Jēzus uz tiem sadja: „Pravietis nekur nav mazāk denīts kā savā tēvu zemē un savās mājās.“
58 Un viņš tur nedarīja daudz brī-numu viņu netidbas dēļ.
Līdzība par sējēju
(Mk 4:1–9Lk 8:4–8)1 Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā. 2 Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā. 3 Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. 9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Kādēļ Jēzus runā līdzībās
(Mk 4:10–12Lk 8:9–10)10 Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?” 11 Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. 12 Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. 13 Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot. 14 Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums:
jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet.
Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.
15 Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga,
viņu ausis ar grūtībām sadzird,
un savas acis viņi ir aizvēruši:
ka tik ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos,
lai es viņus dziedinātu.
16 Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird. 17 Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mk 4:13–20Lk 8:11–15)18 Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju: 19 pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. 20 Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, 21 bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas. 22 Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs. 23 Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”
Līdzība par nezālēm labības laukā
24 Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā, 25 bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja. 26 Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles. 27 Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles? 28 Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt? 29 Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. 30 Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”
Līdzība par sinepju graudiņu un raugu
(Mk 4:30–32Lk 13:18–21)31 Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā. 32 Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.” 33 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.” 34 To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja. 35 Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.
Jēzus skaidro līdzību par nezālēm
36 Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.” 37 Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, 38 un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli. 39 Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi. 40 Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās: 41 Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājus 42 un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. 43 Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Līdzība par apslēpto mantu, pērli un tīklu
44 Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. 45 Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. 46 Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. 47 Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. 48 Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. 49 Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem 50 un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.
Līdzība par jaunām un vecām lietām
51 Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.” 52 Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”
Jēzus Nācaretē
(Mk 6:1–6Lk 4:16–30)53 Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes. 54 Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki? 55 Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda? 56 Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?” 57 Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.” 58 Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.
