1 Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un viņa mācekli bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst.
2 Bet farizēji, to redzēdami, uz viņu sacīja: „Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.“
3 Bet viņš uz tiem sacīja: „Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi?
4 Ka viņš gāja Dieva namā, un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem.
5 Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā svēto dienu un ir nevainīgi?
6 Bet es jums saku: šeitan ir lielāks par Dieva namu.
7 Bet kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.
8 Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī par sabatu.“
9 Un no turienes viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā.
10 Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie viņam vaicāja, sacīdami: „Vai ir brīv sabatā dziedināt?“ ka tie viņu varētu apsūdzēt.
11 Bet viņš uz tiem sacīja: „Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs, un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā?
12 Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tamdēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.“
13 Tad viņš uz to cilvēku sacīja: „Izstiep savu roku!“ Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.
14 Tad farizēji izgāja un sarunājās pret viņu un nolēma to nogalināt.
15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos visus dziedināja.
16 Un viņš tiem piekodināja par viņu nevienam nestāstīt,
17 Ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:
18 „Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu.
19 Ne viņš bārsies ne brēks, ne ari dzirdēs uz ielām viņa balsi.
20 Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsis, tiekams viņš taisnībai dos uzvaru.
21 Un tautas cerēs uz viņa vārdu.“
22 Tad viņam pienesa ļauna gara apsēstu, tas bija akls un mēms. Un viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais redzēja un runāja.
23 Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: „Vai šis nav Dāvida dēls?“
24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: „Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.“
25 Bet Jēzus, viņu domas nomanī-dams, tiem sacīja: „Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, varne pastāvēt.
26 Ja nu sātāns izdzen sātānu, tad viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?
27 Un ja es izdzenu ļaunos garus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.
28 Bet ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.
29 Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro papriekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt.
30 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa.
31 Tāpēc es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos.
32 Un kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī nedz nākošā mūžā.
33 Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.
34 Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
35 Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu.
36 Bet es jums saku: Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki rīmās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.
37 Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.“
38 Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: „Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.“
39 Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota, kā vien pravieša Jonas zīme.
40 Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.
41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās, un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.
42 Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
43 Bet kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod.
44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu.
45 Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat ari notiks šai ļaunajai ciltij.“
46 Un viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā un gribēja ar viņu runāt.
47 [Un kāds uz viņu sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.“]
48 Un viņš atbildēja un sacīja tam, kas viņam to teica: „Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?“
49 Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: „Redzi, mana māte un mani brāļi!
50 Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.“
Mācekļi plūc vārpas sabatā
(Mk 2:23–28Lk 6:1–5)1 Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.” 3 Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši? 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem. 5 Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas? 6 Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi. 7 Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos, 8 jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”
Vīrs ar paralizētu roku
(Mk 3:1–6Lk 6:6–11)9 Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā. 10 Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt. 11 Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā? 12 Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.” 13 Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra. 14 Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.
Piepildās pravietojums par Dieva kalpu
15 Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja 16 un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir, 17 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
18 redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis,
mans mīļotais, uz ko man labs prāts;
es likšu uz viņu savu Garu,
un viņš pasludinās pagāniem tiesu.
19 Nedz viņš ķildosies,
nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.
20 Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs,
un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs,
kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;
21 un pagāni cerēs uz viņa vārdu.
Grēks pret Svēto Garu
(Mk 3:20–30Lk 11:14–23Lk 12:10)22 Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt. 23 Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?” 24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!” 25 Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs. 26 Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs? 27 Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās. 28 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. 29 Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt. 30 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 31 Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota. 32 Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.
Koku pazīst pēc augļiem
(Lk 6:43–45)33 Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem. 34 Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā. 35 Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno. 36 Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās. 37 Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”
Jonas zīme
(Mk 8:11–12Lk 11:29–32)38 Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.” 39 Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. 40 Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā , tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī. 41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. 42 Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.
Nešķīstā gara iemājošana cilvēkā
(Lk 11:24–26)43 Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod. 44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu. 45 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.”
Jēzus māte un brāļi
(Mk 3:31–35Lk 8:19–21)46 Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt. 47 Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.” 48 Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?” 49 Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi! 50 Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”
