1 Šie ir tā Kunga pārmetuma vārdi, ko tas Kungs ar pravieša Maleachija muti vērš pret Israēlu.
2 „Es esmu jūs mīlējis“, —saka tas Kungs, un tad jūs prasāt: „Kā tad Tu esi parādījis pret mums savu mīlestību?“ „—Vai Ezavs nav Jēkaba brālis?“ —saka tas Kungs, —„un tomēr Es mīlu Jēkabu
3 Un ienīstu Ēzavu, un Es esmu viņa kalnāju pārvērtis par neauglīgu kailatni un viņa mantojuma tiesu par tuksnesi šakaļiem.
4 Un kaut arī Edoms sacītu: „Mēs esam postā likti, bet mēs gribam izpos-tīto atkal atjaunot!“ —tad tas Kungs Cebaots saka tā: „Ja jūs sāksit celt, tad Es uzcelto atkal sagraušu, un tai zemei joprojām būs saukties par bezdievības un negoda zemi, un tās tautai būs jābūt tādai, pret kupu tas Kungs sajūt mūžīgi dusmas.“
5 To jūs redzēsit paši savām acīm, un tad jūs teiksit: „Tas Kungs ir dižens un spēcīgs Israēla robežās un arī ārpus tām!“
6 „Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. Ja nu Es esmu tēvs, kur tad nu ir Man parādāmais gods? Ja Es esmu Kungs, kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība? —Tā saka tas Kungs Cebaots jums, priestepi, kas jūs nicināt manu vārdu, —un tad jūs sakāt: Kā tad mēs Tavu vārdu nicinām?
7 Jūs to darāt, nesdami uz mana altāra upurim nešķīstu maizi. Bet jūs tad turpināt: Kā tad mēs upurējam Tev kaut ko nešķīstu? —Ar to, ka jūs sakāt: Ikviens nicina tā Kunga galdu!
8 Un kad jūs upurējat kādu aklu dzīvnieku, vai tad jau arī tas nav ļaunums, un ja jūs nesat ziedam ko klibu vai neveselu, vai arī tas jau nav par ļaunumu saucams? Ziedo to taču reiz sava apgabala pārvaldniekam. Vai viņam tad būs prieks par to, un vai viņš tad tev pievērsīs savu laipnību?“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
9 „Tad nu lūdziet tādā veidā Dievu, lai Viņš mums būtu žēlīgs, —tādas lietas no jūsu puses tiešām ir notikušas. Vai jums šķiet, ka Viņš tad vispārīgi laipni uzlūkos jebkuru no jums?“ —saka tas Kungs Cebaots.
10 „Kaut jel kāds no jums labāk būtu tūliņ aizslēdzis dievnama durvis, lai jūs nededzinātu velti uguni uz mana altāra! Man ir sveša jebkāda patika pret jums“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un upuru devas no jūsu rokām Man nav pieņemamas!
11 Bet no saules lēkta līdz saules rietam manam vārdam jāstāv augstā lielā cieņā pagānu starpā, un visās malās mans vārds godināms ar kvēpināmo un šķīstu ēdamo upuri, jo manam vārdam jākļūst augstam un varenam pagānu starpā“, —saka tas Kungs Cebaots.
12 Bet jūs to apgānāt, sacīdami: „Tā Kunga galds, tas ir nešķīsts, un tā augļi ir nicināmi.“
13 Un jūs runājat tālāk: „Redziet, viss tas tikai veltas pūles, un jūs laižat to vienkārši pār galvu“, —saka tas Kungs Cebaots. „Un jus ņemat to, kas salaupīts, kas klibs un nevesels, un pienesat to tam Kungam kā ēdamo upuri. Vai tas no jūsu puses Man var sevišķi labpatikt?“ —saka tas Kungs Cebaots.
14 „Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams tam Kungam īpašu solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mans vārds ir bijājams tautu vidū!“
“Es mīlu Jēkabu un ienīstu Ēsavu”
1 Kunga vārda vēstījums, kas nācis caur pravieti Maleahiju.
2 “Es jūs mīlēju,” saka Kungs,
“bet jūs sakāt:
kā tad tu mīli mūs?! –
Vai Ēsavs nav Jēkaba brālis? –
saka Kungs,
taču Jēkabu es mīlēju,
3 bet Ēsavu ienīdu
un viņa kalnus par izpostījumu padarīju,
viņa mantojumu – par tuksnesi šakāļiem!
4 Kaut Edoms saka:
mēs iznīdēti,
taču no drupām par jaunu uzcelsim! –
Tā saka Pulku Kungs:
viņi uzcels, bet es noplēsīšu!
Viņus tāpat par ļaundariem dēvēs,
par tautu, kas uz mūžiem apkaitinājusi Kungu!
5 Jūsu pašu acis to pieredzēs,
tad jūs teiksiet:
varens ir Kungs pār Israēla robežām!
Nešķīsti upuri
6 Dēls lai godā tēvu
un vergs – savu kungu,
un, ja esmu tēvs,
tad kur mans gods,
ja esmu kungs,
kur manis bijāšana? –
tā Pulku Kungs saka jums,
priesteriem, kas manu vārdu nievājuši!
Bet jūs sakāt:
kā tad mēs tavu vārdu nievājam?! –
7 Uz mana altāra pienesat sagānītu maizi!
Un tad vēl jūs sakāt:
kā tad mēs tevi esam apgānījuši?! –
Sacījāt taču, ka Kunga galds nievājams!
8 Un, kad jūs pienesat upurēt aklu,
vai tas nav ļaunums?!
Kad pienesat tizlu un slimu –
vai tas nav ļaunums?!
Pienesiet to savam zemes pārvaldniekam,
vai šis to gribēs, vai būs labvēlīgs?! –
saka Pulku Kungs.
9 Un tagad
lūdziet Dievu, lai viņš apžēlojas,
ka tā esat darījuši!
Vai viņš novērsīs no jums savu vaigu? –
saka Pulku Kungs.
10 Kaut jūs būtu aizdarījuši durvis,
lai velti nekvēl mans altāris,
jūs man netīkat,
saka Pulku Kungs,
no jūsu rokām es labības dāvanu neņemšu!
11 Taču no saules lēkta līdz rietam lai mans vārds ir varens starp tautām, ik visur lai manam vārdam pienes kvēpināmo un šķīstu labības dāvanu, jo mans vārds ir varens starp tautām, saka Pulku Kungs. 12 Bet jūs to sagānāt, sacīdami: Kunga galds ir sagānīts, tas nedod nenieka, tik nederīgu ēdmaņu! – 13 Un vēl jūs sakāt: tas ir nieki, nav vērts! – saka Pulku Kungs, un jūs pienesat saplosītu, tizlu un slimu, un jūs pienesat labības dāvanu – no jūsu rokas es to negribu! – saka Kungs.
14 Lai nolādēts krāpnieks, kam ganāmpulkā ir sprigans auns, bet Kungam tas ziedo kropli, – jo es esmu varens ķēniņš, saka Pulku Kungs, un mans vārds ir bijājams tautās!
