1 Un Neraudzētas maizes svētki, ko sauc Lieldienas, bija tuvu,
2 Un augstie priestep un rakstu mācītāji prātoja, kā viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm.
3 Bet sātāns bija iegājis Jūdā, kuju sauca par Iskariotu, un kujrš bija viens no tiem divpadsmitiem.
4 Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā viņu tiem nodotu.
5 Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.
6 Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai viņu tiem nodotu, ļaudim nezinot.
7 Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Lieldienas jērs bija kaujams,
8 Un viņš sūtija Pēteri un Jāni, sacīdams: „Eita un sataisiet Lieldienas jēru, lai to varam ēst.“
9 Un tie viņam jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?“
10 Un viņš tiem sacīja: „Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet,
11 Un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru?
12 Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.“
13 Tie nogājuši atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.
14 Un kad tā stunda pienāca, tad viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar viņu.
15 Un viņš tiem sacīja: „Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms es ciešu,
16 Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.“
17 Un kausu ņēmis, viņš pateicās un sacīja: „Ņemiet un dalait to savā starpā!
18 Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.“
19 Un maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!“
20 Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.
21 Bet redzi, mana nodevēja roka ir ar mani pie galda.
22 Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas viņuļ nodod!“
23 Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņienv tas esot, kas to darīšot.
24 Un tur ari ķilda cēlās viņu starpā, kuļrš no viņiem esot lielākais.
25 Un viņš tiem sacīja: „Ķēniņj valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem.
26 Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo.
27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.
28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.
29 Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis,
30 Ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.
31 Sīmani, Sīmani, redzi, sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
32 Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!“
33 Bet tas viņam sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar tevi iet cietumā un nāvē.“
34 Bet viņš sacīja: „Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu mani pazīsti.“
35 Un viņš tiem sacīja: „Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?“ Un tie sacīja: „Nekā!“
36 Tad viņš tiem sacija: „Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu.
37 Jo es jums saku, pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. Jo, kas par mani rakstīts, tas piepildās.“
38 Bet tie sacīja: „Kungs, redzi, še ir divi zobeni.“ Un viņš tiem sacīja: „Diezgan.“
39 Un izgājis, viņš gāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un viņa mācekļi viņam gāja līdz.
40 Un tai vietā nonācis, viņš tiem sacīja: „Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.“
41 Un viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu
42 Un sacīja: „Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis, tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!“
43 Bet eņģelis no debesīm viņam parādījās un viņu stiprināja.
44 Bet nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
45 Un viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.
46 Un viņš tiem sacīja: „Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā!“
47 Un viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmitiem, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu.
48 Bet Jēzus viņam sacīja: „Jūda, vai tu skūpstīdams nododi Cilvēka Dēlu?“
49 Un tie, kas pie viņa bija, redzēdami, kas notiek, viņam sacija: „Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?“
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.
51 Bet Jēzus atbildēja un sacija: „Diezgan! Pietiek.“ Un viņš aizkāra viņa ausi un to dziedināja.
52 Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un dievnama virsniekiem un vecajiem, kas pret viņu bija sapulcējušies: „Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām!
53 Es esmu bijis ikdienas pie jums dievnamā, un jūs savas rokas man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsī-bas vara.“
54 Un tie viņu saņēma un noveda augstā priestera namā Bet Pēteris sekoja no tālienes.
55 Un kad tie uvum bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie vīniem
56 Un kāda kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja viņu un sacīja: „Šis arī bija pie vina.“
57 Bet tas vinu aizliedza, sacīdams: „Sieva, es viņu nepazīstu.“
58 Un par mazu brīdi vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: „Arī tu esi no viņiem.“ Bet Pēteris sacīja: „Cilvēks, es neesmu.“
59 Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: „Patiesi, arī šis ir bijis pie viņa, jo tas arī ir galilietis.“
60 Bet Pēteris sacīja: „Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.“ Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja.
61 Un tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās tā Kunga vārdu, ko tas vīnam bija sacījis: „Pirms gailis šodien dziedās, tu mani trīs reiz aizliegsi.“
62 Un ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt.
63 Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, apmēdīja un sita viņu.
64 Un tie aizklāja viņa seju un sita viņu vaigā un vīnam vaicāja, sacīdami: „Pasaki, pravieti, kas tevi sitis?“
65 Arī daudz citu lamu tie viņam sacīja zaimodami.
66 Un kad gaisma ausa, tad tautas vecaji sapulcējās un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie veda viņu augstās tiesas priekšā
67 Un sacīja: „Ja tu esi Kristus, tad saki mums to.“ Bet viņš tiem sacīja: „Ja es jums saku, jūs neticat.
68 Bet ja es jautāju, tad jūs man neatbildat.
69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie visspēcīgā Dieva labās rokas.“
70 Tad visi sacīja: „Tā tad tu esi Dieva Dēls?“ Un viņš tiem sacīja: „Jūs sakāt, ka es tas esmu.“
71 Un tie sacīja: „Kādas liecības mums vēl vajaga? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no viņa mutes.“
Vēršanās pret Jēzu
(Mt 26:1–5Mk 14:1–2Jņ 11:45–53)1 Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, saukti Pasha. 2 Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas.
Jūdas nodevība
(Mt 26:14–16Mk 14:10–11)3 Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit. 4 Viņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot. 5 Un tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu. 6 Viņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.
Jēzus gatavojas ēst Pashas jēru
(Mt 26:17–25Mk 14:12–21Jņ 13:21–30)7 Tad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs. 8 Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.” 9 Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?” 10 Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies, 11 un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu? 12 Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.” 13 Aizgājuši viņi atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Pashas mielastu. 14 Kad tā stunda pienāca, viņš apsēdās un apustuļi līdz ar viņu.
Pashas mielasts ar mācekļiem
(Mt 26:26–30Mk 14:22–261Kor 11:23–25)15 Viņš tiem sacīja: “Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām, 16 jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekams tas piepildīsies Dieva valstībā.” 17 Un, paņēmis biķeri un pateicies, viņš sacīja: “Ņemiet to un sadaliet savā starpā, 18 jo es jums saku: kopš šā brīža es no vīnakoka augļiem vairs nedzeršu, tiekams nāks Dieva valstība.” 19 Paņēmis maizi un pateicies, viņš lauza to un deva viņiem, sacīdams: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.” 20 Tāpat viņš ņēma arī biķeri, kad viņi bija paēduši, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas. 21 Bet, redzi, tā cilvēka roka, kas mani nodod, ir līdzās man uz galda. 22 Jo tiešām Cilvēka Dēls aiziet, kā tas nolikts, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru viņš tiek nodots.” 23 Un viņi sāka taujāt cits citam, kurš no viņiem to grasās darīt.
Strīds par to, kurš ir lielākais
24 Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko. 25 Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem. 26 Bet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un galvenais lai ir kā kalps! 27 Kas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs. 28 Jūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos. 29 Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man, 30 lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35Mk 14:27–31Jņ 13:36–38)31 Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus. 32 Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” 33 Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.” 34 Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”
Maks, soma un zobens
35 Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.” 36 Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu, 37 jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem . Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.” 38 Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”
Jēzus lūdz Olīvkalnā
(Mt 26:36–46Mk 14:32–42)39 Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. 40 Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” 41 Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu: 42 “Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.” 43 Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja. 44 Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē. 45 No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus. 46 Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”
Jēzus tiek apcietināts
(Mt 26:47–56Mk 14:43–50Jņ 18:3–11)47 Viņam vēl runājot, redzi, nāca ļaužu pūlis, un viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu. 48 Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?” 49 Bet tie, kas bija ap viņu, redzēdami, kas notiek, sacīja: “Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?” 50 Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta tam labo ausi. 51 Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja. 52 Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, – virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām? 53 Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:57–58, Mt 69–75Mk 14:53–54, Mk 66–72Jņ 18:12–18, Jņ 25–27)54 Tie viņu saņēma un ieveda augstā priestera namā. Bet Pēteris iztālēm sekoja. 55 Tad ļaudis, sakūruši ugunskuru pagalma vidū, sasēdās ap to, un Pēteris apsēdās starp viņiem. 56 Kāda kalpone ieraudzīja viņu sēžam pie uguns un, cieši ieskatījusies viņā, sacīja: “Šis arī bija kopā ar viņu.” 57 Bet tas noliedza viņu, sacīdams: “Sieviete, es viņu nepazīstu.” 58 Un pēc īsa brīža cits, viņu ieraudzījis, sacīja: “Tu arī esi no viņiem.” Bet Pēteris teica: “Cilvēk, es neesmu.” 59 Pagāja kāda stunda, un vēl kāds cits uzstāja: “Patiesi šis arī bija ar viņu, jo arī ir galilejietis.” 60 Bet Pēteris sacīja: “Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā.” Un, viņam vēl runājot, pēkšņi iedziedājās gailis. 61 Kungs pagriezies uzlūkoja Pēteri, un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kad tas viņam sacīja: “Šodien, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 62 Un, izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.
Jēzus zaimots un sists
(Mt 26:67–68Mk 14:65)63 Vīri, kas apsargāja Jēzu, ņirgājās par viņu un sita, 64 un, aizklājuši viņam seju, tincināja: “Nu pravieto, kurš tev iesita.” 65 Un vēl visādi zaimoja viņu.
Jēzus sinedrija priekšā
(Mt 26:59–66Mk 14:55–64Jņ 18:19–24)66 Kad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju, 67 un teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet. 68 Un, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet. 69 Bet no šā brīža Cilvēka Dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas. ” 70 Tad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva Dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.” 71 Bet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”
