1 Gadījās, ka Jēzus sabatā bij ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizēja namā, un tie viņu novēroja.
2 Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks viņa priekšā.
3 Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizējiem ar jautājumu: „Vai ir atļauts sabatā dziedināt, jeb ne?“ Bet tie klusēja.
4 Tad viņš to ņēmis, dziedināja un atlaida.
5 Bet tiem viņš teica: „Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabatdienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?“
6 Un tie nekā uz to nespēja atbildēt.
7 Bet nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams:
8 „Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts,
9 Un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu—un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta.
10 Bet ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis, varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.
11 Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.“
12 Arī uz nama tēvu, kas viņu bija aicinājis, viņš sacīja: „Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātur kā miņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un nebūtu to darījis atmaksas dēļ.
13 Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus;
14 Un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.“
15 Kāds no galda viesiem, to dzir-dēdams, sarija: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!“
16 Bet viņš sacīja tam: „Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.
17 Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: Nāciet, jo tas ir sataisīts.
18 Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sarija: Es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani.
19 Otrs sarija: Es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani.
20 Trešais teica: Es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.
21 Kalps, pārnācis, to atsadja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: Izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kropļus, aklus un tizlus.
22 Un kalps sacīja: Kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir telpas.
23 Tad Kungs sarija kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.
24 Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.“
25 Bet daudz ļaužu gāja viņam līdz, un apgriezdamies viņš tiem sacīja:
26 „Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.
27 Kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.
28 Jo kupš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai,
29 Lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu,
30 Sacīdami: Šis cilvēks iesāka gan celt. bet nevarēja darbu izvest lidz galam.
31 Jeb kuj-š ķēniņš, kas grib iet kaļrot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem;
32 Un ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru.
33 Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
34 Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot?
35 Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!“
Jēzus dziedina tūskas slimo
1 Jēzus kādā sabatā iegāja ievērojama farizeja namā maizi ēst, un tie viņu novēroja. 2 Redzi, viņa priekšā bija kāds cilvēks, slims ar tūsku. 3 Jēzus vērsās pie farizejiem un likuma zinātājiem un jautāja: “Vai drīkst sabatā dziedināt vai ne?” 4 Bet tie klusēja. Tad Jēzus ņēma un dziedināja šo vīru un ļāva tam iet. 5 Un tiem viņš sacīja: “Kurš no jums, ja tam dēls vai vērsis sabatā iekritīs akā, to tūdaļ nevilks laukā?” 6 Tie nekā uz to nespēja atbildēt.
Pazemība un viesmīlība
7 Tad viņš, ievērojis, ka mielastā saaicinātie cenšas sev izraudzīties labākās vietas pie galda, stāstīja tiem līdzību: 8 “Kad tevi aicina kāzās, nesēdies goda vietā. Var gadīties, ka ir aicināts kāds cienījamāks par tevi 9 un ka, viņam atnākot, tas, kurš aicinājis jūs abus, tev sacīs: dod vietu viņam. Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta. 10 Bet, kad tevi aicina, ej un apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis tev sacītu: draugs, kāp augstāk. Tad tu būsi pagodināts visu viesu priekšā. 11 Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts un, kas sevi pazemina, tas tiks paaugstināts.” 12 Viņš sacīja arī tam, kas viņu bija aicinājis: “Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana. 13 Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus. 14 Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno augšāmcelšanās.”
Līdzība par lielo mielastu
(Mt 22:1–14)15 Kad to dzirdēja kāds no tiem, kas sēdēja pie galda, tas sacīja: “Laimīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.” 16 Jēzus sāka viņam stāstīt: “Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu un daudzus uz to saaicināja. 17 Ap mielasta laiku viņš nosūtīja savu kalpu pie aicinātajiem sacīt: nāciet, viss jau ir gatavs! 18 Tie visi kā viens sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu nopircis lauku, un man ir jāiet to apskatīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos! 19 Un cits sacīja: es esmu nopircis piecus pārus vēršu un eju tos pārbaudīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos! 20 Vēl cits sacīja: es sievu esmu apņēmis un tādēļ nevaru nākt. 21 Kalps ieradies to paziņoja savam kungam. Tad nama saimnieks sadusmojās un sacīja savam kalpam: izej steigšus pilsētas ielās un ieliņās un ved šurp nabagus, tizlus, aklus un kroplus! 22 Kalps teica: kungs, ir noticis, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. 23 Tad kungs sacīja kalpam: dodies pa ceļiem un sētām un piespied nākt visus, lai mans nams būtu pilns! 24 Es jums saku: neviens no aicinātajiem vīriem manu mielastu nebaudīs.”
Ko nozīmē būt māceklim
(Mt 10:34–39)25 Lieli ļaužu pūļi viņam sekoja, un, pagriezies pret tiem, viņš sacīja: 26 “Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un vēl arī pats savu dzīvību, tas nevar būt mans māceklis. 27 Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis. 28 Kurš no jums, gribēdams celt torni, vispirms apsēdies neaprēķinās izdevumus, vai pietiks līdzekļu darba veikšanai, 29 lai tad, kad viņš pamatus ieliek un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk zoboties, 30 sacīdami: šis cilvēks gan iesāka celt, bet nespēja pabeigt. 31 Vai arī, kurš ķēniņš, gribēdams doties karot ar citu ķēniņu, vispirms apsēdies neapdomās, vai viņš ar desmit tūkstošiem spēs stāties pretī tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem. 32 Bet, ja ne, viņš, kamēr tas vēl tālu, sūtīs vēstnešus, lai lūgtu mieru. 33 Tāpat neviens no jums, kas neatteiksies no visa, kas tam pieder, nevar būt mans māceklis. 34 Sāls ir laba, bet, ja arī sāls kļūst nederīga, kā lai to padara derīgu? 35 Tā vairs neder nedz zemei, nedz mēsliem, bet metama ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”
