1 Un tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja kalnā, sacīdams:
2 „Paziņo Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās tam Kungam.
3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna kalnu un ievākt tā ražu.
4 Bet septītajā gadā lai zeme pūstin atpūšas un turēt tur sabatu, kas ir sabats tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna kalns lai paliek neapgriezts.
5 Savas pjaujas nesēto graudu ataugu tev nebūs nopļaut, un arī nekopti augošie vīnogu ķekari lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads.
6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim ir tavam piedzīvotājam, kas kā svešinieks mājo pie tevis;
7 Un arī tavam lopam, ir tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam.
8 Un tad tev būs noskaitīt pie sevis septiņus tādus sabata gadus, —septiņus gadus septiņas reizes, tā, —ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi.
9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitā dienā; salīdzināšanās svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme.
10 Un jums jāsvēti piecdesmitais gads, un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.
11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav nedz jāsēj, nedz jāpļauj brīvi augošā atauga, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez apgriešanas vīna kalnā.
12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.
13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.
14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam, vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri.
15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, bet pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod.
16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu par zemes gabalu un samērā ar sajūkošo gadu skaitu pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu.
17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties savu Dievu, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
18 Un izpildiet manus nolikumus, rīkojieties saskaņā ar maniem aizrādījumiem, sargait un izpildiet tos, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā.
19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit, un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā.
20 Bet ja jūs prātosit: Ko mēs ēdīsim septītajā gadā? —Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu? —
21 Es likšu savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem.
22 Un kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas—pat līdz devītajam gadam; tiekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus.
23 Un zemi lai neviens nepārdod par dzimtīpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.
24 Tāpēc visā jums piederīgā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana.
25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un to izpērk, ko viņa brālis pārdevis.
26 Bet ja kādam izpircēja nav, bet viņa roka ir spējīga rast to maksu, kas izpirkšanai ir vajadzīga,
27 Tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.
28 Bet ja viņa rocība nesniedzas tik tālu, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
29 Un ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūp ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.
30 Bet ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja dzimtīpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.
31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam: tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.
32 Bet Ievītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, Ievītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.
33 Bet ja kāds ko pircis no Ievītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami Ievītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.
34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
35 Bet ja tavs brālis panīkst, un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku, un lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis.
36 Un neņem no viņa augļus, nedz peļņu, bet bīsties savu Dievu, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis.
37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret peļņu.
38 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi, un lai būtu jums par Dievu!
39 Un ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.
40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts, un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā,
42 Jo arī viņi ir mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes; un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu.
43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties savu Dievu!
44 Bet īstus kalpus un kalpones, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošiem pagāniem; no pēdējiem jums būs pirkt kalpus un kalpones.
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kupus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par dzimtīpašumu.
46 Un dodiet tos tālāk kā īpašumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir jums mūžīgi par pastāvīgu īpašumu, lai tie jums vergo; bet uz saviembrāļiem, Israēla bērniem, lai neviens nelūkojas no augšas un nav savā rīcībā varmācīgs!
47 Un ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs pie tevis nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešas cilts, kas ir kā vergs pie zemes piesaistīts,
48 Tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt.
49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu atpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem pēc miesas var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt.
50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa cena lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis.
51 Ja vēl daudz gadu tam jāgaida līdz viņa izpirkšanai, tad lai viņš attiecīgi atmaksā no viņa pārdošanas maksas.
52 Bet ja tikai niecīgs gadu skaits vēl atlicies līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, arī tad lai viņš atlīdzina pēc tā, cik vēl gadu tam priekšā stāv, lai to varētu izpirkt.
53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā—Dievs, priekšā.
54 Un ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni lidz ar viņu.
55 Jo jūs, Israēla bērni, esat mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes, —Es, tas Kungs, jūsu Dievs!“ —
Sabata gads
(5Moz 15:1–11)1 Kungs sacīja Mozum Sīnaja kalnā: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, ko es jums došu, tai zemei būs jāsvin sabats Kungam. 3 Sešus gadus apsēj savus laukus un sešus gadus apgriez savu vīnadārzu, un novāc tā ražu. 4 Bet septītajā gadā ir sabatu sabats – lai zemei ir sabats Kungam – savus laukus neapsēj un savu vīnadārzu neapgriez! 5 Kas izaug pats no sevis, to nenovāc, un vīnogas no neapgrieztajiem vīnogulājiem nelasi – lai zemei ir sabatu sabats. 6 Sabata gadā ēdiet, kas pats no sevis izaudzis, – tu un tavi vergi, verdzenes, algādži un tie, kas pie tevis apmetušies, 7 tavi lopi un zvēri, kas tavā zemē, – visa raža lai jums ir par ēdamo!
Gaviļu gads
8 Noskaiti septiņus sabata gadus, pa septiņiem gadiem septiņas reizes, septiņi sabata gadi ir četrdesmit deviņi gadi. 9 Septītā mēneša desmitajā dienā skaļi pūt ragu – tā ir grēku izlīguma diena, – pūt ragu visā zemē. 10 Svētiet piecdesmito gadu, pasludiniet savā zemē brīvlaišanu visiem, kas tur mīt, tas lai jums ir jubilejas gads – atgriezieties katrs pie sava īpašuma un dodieties atpakaļ katrs pie savas dzimtas. 11 Piecdesmitais gads jums ir jubilejas gads – nesējiet un nenovāciet to, kas izaudzis pats, un nelasiet vīnogas no neapgrieztiem vīnogulājiem. 12 Tas ir jubilejas gads, tas lai jums ir svēts, – ēdiet to, kas izaudzis uz lauka.
13 Jubilejas gadā visi atgriezieties savā īpašumā. 14 Ja tu to pārdod savam tuvākajam vai pērc no sava tuvākā – nedariet pāri viens otram. 15 No sava tuvākā pērc pēc gadu skaita, kas pagājis kopš jubilejas gada, bet viņš lai tev pārdod pēc ražas gadu skaita. 16 Ja vēl daudz gadu, palielini cenu, bet, ja maz gadu, tad samazini cenu – jo viņš tev pārdod pēc ražas gadu skaita. 17 Nedariet pāri viens otram, bet bīstieties Dieva – jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.
18 Pildiet manus likumus un turiet manas tiesas – ievērojiet tās, un jūs dzīvosiet zemē droši. 19 Tad zeme dos savus augļus un jūs ēdīsiet līdz sātam un dzīvosiet tur droši. 20 Bet, ja sakāt: ko mēs ēdīsim septītajā gadā – mēs taču nedrīkstam sēt un mēs nenovāksim nekādu ražu?! – 21 es likšu, lai mana svētība nāk pār jums sestajā gadā, un ražas būs gana trīs gadiem! 22 Kad jūs astotajā gadā atkal sēsiet, jūs vēl ēdīsiet veco ražu – līdz pat astotajam gadam, kad nāks jaunā raža, jūs ēdīsiet veco. 23 Un zeme lai netiek pārdota uz visiem laikiem, jo šī zeme ir mana, svešinieki un piedzīvotāji jūs esat ar mani! 24 Visā zemē, kas jums pieder, ļaujiet izpirkt zemi!
25 Ja tavs brālis izput un pārdod savu īpašumu, tad lai nāk tuvākais pēc viņa, kas drīkst izpirkt, un izpērk to, ko brālis pārdevis. 26 Ja viņam nav izpircēja, bet viņa rocība ir tāda, lai varētu izpirkt, 27 tad viņš lai atskaita tos gadus, kas pagājuši kopš pārdošanas, un atmaksā tam, kas pārdevis, un atgūst savu īpašumu. 28 Ja viņa rocība nav pietiekama, lai to atgūtu, tad lai tas, ko viņš pārdevis, paliek pie pircēja līdz jubilejas gadam. Jubilejas gadā tas tiks atlaists, un viņš atgūs savu īpašumu. 29 Ja kāds pārdod savu īpašumu pilsētā, kam apkārt mūris, tad viņš var to izpirkt līdz pārdošanas gada beigām, tik ilgi viņš var izpirkt. 30 Bet, ja viņš gada laikā to nav izpircis un māja atrodas pilsētā ar mūriem, tad tā paliek pircējam uz visiem laikiem, uz paaudzēm – jubilejas gadā tā atlaista netiks. 31 Māja ciematā, kam apkārt nav mūru, lai tiek atgūta atpakaļ tāpat kā lauks – tā var tikt atpirkta vai atlaista jubilejas gadā. 32 Mājas, kas levītu pilsētās ir levītu īpašumā, levīti var izpirkt vienmēr. 33 Ja kāds to atpērk no levītiem, tad lai tam, kas māju pārdevis levītu īpašuma pilsētā, tā tiek atlaista jubilejas gadā, jo mājas levītu pilsētās ir viņu īpašums Israēla dēlu vidū. 34 Viņu pilsētu ganības lai netiek pārdotas, jo tās ir mūžīgs īpašums, tās pieder viņiem.
35 Ja tavs tuvākais izput un tevi lūdz, tad uzturi viņu, vienalga, vai tas svešinieks vai tāds, kas mīt pie tevis, – ļauj viņam dzīvot pie tevis. 36 Neņem no viņa augļus un pieauguma maksu, bīsties Dieva! Lai tavs tuvākais mīt pie tevis. 37 Nedod viņam naudu par augļiem un ēdienu par pieauguma maksu. 38 Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, lai dotu jums Kanaāna zemi, lai būtu jums par Dievu.
39 Ja tavs tuvākais izput un tiek tev pārdots, nepaverdzini viņu ar verga darbu. 40 Lai viņš dzīvo pie tevis kā algādzis vai tāds, kas mīt pie tevis, lai viņš tev kalpo līdz jubilejas gadam. 41 Pēc tam viņš drīkst doties no tevis projām, lai atgriežas kopā ar saviem bērniem pie savas dzimtas un savā īpašumā, 42 jo tie ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, lai tos nepārdod tālāk, kā vergus mēdz pārdot. 43 Neesi pret viņu bargs, bīsties Dieva! 44 Savus vergus un verdzenes pērc no tautām, kas tev ir apkārt, – no tiem tu drīksti pirkt sev vergu vai verdzeni. 45 Un arī no tiem, kas pie jums mīt, tu drīksti pirkt, un no viņu dzimtām, kas mīt pie jums, kas dzimuši jūsu zemē – viņi lai jums ir par īpašumu. 46 Jūs varat tos nodot mantojumā saviem dēliem, lai tie manto tos par mūžīgu īpašumu, no tiem jūs varat sev ņemt vergus, bet ne no saviem brāļiem, Israēla dēliem, – te neviens lai nav varmācīgs pret otru.
47 Ja kāds svešinieks, kas mīt pie jums, kļūst bagāts un tavs tuvākais izput pie viņa un tiek pārdots svešiniekam, kas mīt pie jums, vai kādam no svešinieka dzimtas, 48 pēc tam kad viņš ir pārdots, viņš var tikt izpirkts. Viņu var izpirkt kāds viņa brālis 49 vai viņa tēvabrālis, viņu var izpirkt viņa tēvamāsa vai kāds no viņa miesīgiem radiem, viņu var izpirkt kāds no viņa dzimtas – vai arī viņš drīkst izpirkt sevi pats, ja iemanto turību. 50 Lai atmaksā tam, kas bija viņu nopircis, no savas pārdošanas gada līdz jubilejas gadam, un viņa pārdošanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam – it kā viņš pie tā būtu dzīvojis kā algādzis. 51 Ja palicis vēl daudz gadu, tad lai atmaksā par savu izpirkšanu no savas pirkšanas maksas pēc to skaita. 52 Ja līdz jubilejas gadam palicis maz gadu, lai atmaksā pēc atlikušajiem gadiem – tā lai maksā par savu izpirkumu. 53 Lai viņš skaitās kā tāds, kas gadu no gada pie viņa ir bijis kā algādzis. Raugi, lai tas nav varmācīgs pret viņu. 54 Un, ja viņš netiek izpirkts šādi, tad lai viņu atlaiž jubilejas gadā – gan viņu, gan viņa dēlus. 55 Jo Israēla dēli ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, – es esmu Kungs, jūsu Dievs.
