1 Un Arona dēli, Nadabs un Abijs, ņēma katrs savu kvēpināmo upufu trauku un ielika tur uguni un uzlika virsū kvēpināšanai vīrāku, tad nāca un nesa svešu uguni tā Kunga priekšā, kas tiem nebija pavēlēta ņemt.
2 Tad uguns izgāja no tā Kunga un tā aprija viņus, un tie nomira tā Kunga priekšā.
3 Un Mozus sacīja Āronam: „Tas ir tā, kā to tas Kungs bija piekodinājis, teikdams: Es parādīšos svēts tavā vidū, un, visai tautai to redzot, Es parādīšu savu godu.“ Bet Arons cieta klusu.
4 Un Mozus aicināja Mišaēlu un Ēlcafanu, Usiēla dēlus no Arona cilts, un viņš tiem sacīja: „Pienāciet un nesiet projām savus brālēnus no svētās vietas, ārpus nometnes!“
5 Un viņi pienāca un aiznesa tos savās drēbēs ietītus ārpus nometnes, kā Mozus bija pieteicis.
6 Un Mozus sacīja Aronam, Eleāzeram un Itamāram, viņa dēliem: „Savas galvas jums nav jāatstāj nekoptas un jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst un lai dusmas nenāk pār visu draudzi; bet jūsu brāļiem un visam Israēla namam ir jāapraud ugunī sadedzinātie, kurus tas Kungs ir sadedzinājis.
7 Jums arī nebūs aiziet no saiešanas telts vārtiem, lai jūs nemirtu, jo tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums.“ Un tie darīja, kā Mozus piekodināja.
8 Un tas Kungs sacīja Aronam, teikdams:
9 „Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat saiešanas teltī, ka jūs nemirstat, —tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm,
10 Lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu
11 Un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis.“
12 Un Mozus sacīja Aronam un Eleāzeram un Itamāram, viņa dēliem, kufi bija vēl atlikušies: „Ņemiet ēdamo upuri, kas ir atlicies no uguns upura tam Kungam, un ēdiet to blakus altārim neraudzētu, jo tas ir pārlieku svēts.
13 Tāpēc jums būs to ēst svētā vietā, tas ir likums tev un arī likums taviem bērniem, ņemt un ēst no tā Kunga uguns upufiem, jo tā ir man pavēlēts.
14 Un krūts gabalu, kas veido līgojamo upuri, un tā Kunga priekšā paceļamo pled ēdiet—ir tu, ir tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi tīrā vietā, jo tāda ir tiesa tev par labu, ir taviem dēliem par labu no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem.
15 Bet paceļamā upura pled un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu un turpu šūpot kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā tas Kungs to ir pavēlējis.“
16 Un tad Mozus meklēt meklēja grēka upura āzi, un, redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Eleāzeru un Itamāru, atlikušajiem Arona dēliem, un teica:
17 „Kāpēc jūs neesat ēduši grēka upupa gaļu svētā vietā? Jo tas ir pārlieku svēts, un jums tas bija iedots, lai nestu draudzes grēkus, un lai jūs varētu pie tā salīdzināties tā Kunga priekšā.
18 Redzi, viņa asinis nav ienestas svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā es jums esmu pavēlējis!“
19 Tad Ārons sarunājās ar Mozu: „Redzi, šodien viņi likuši atvest savus grēku upurus un savus dedzināmos upupis tā Kunga priekšā, un tomēr man ir tā gadījies; ja nu es būtu ēdis šodien grēku upura gaļu, vai tas tam Kungam būtu paticis?“
20 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņf samierinājās.
Nādāba un Abīhū nāve
1 Ārona dēli Nādābs un Abīhū ņēma katrs savu kvēpināmo trauku, lika tur uguni un pār to kvēpināmās smaržzāles un pienesa Kunga priekšā svešu uguni, ko viņš tiem nebija pavēlējis. 2 Tad nāca uguns no Kunga vaiga, aprija viņus, un tie mira Kunga priekšā. 3 Un Mozus teica Āronam: “Tā Kungs ir runājis:
tajos, kas man tuvi, es būšu svēts,
visai tautai es būšu godā!” –
un Ārons apklusa. 4 Tad Mozus sauca Mīšaēlu un Elcāfānu, Ārona tēvoča Uziēla dēlus, un teica tiem: “Ejiet, iznesiet savus brāļus no svētvietas ārpus nometnes!” 5 Viņi gāja un iznesa tos viņu tērpos ārpus nometnes, kā Mozus bija teicis. 6 Tad Mozus teica Āronam un viņa dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Neatstājiet savas galvas izpūrušas un neplēsiet savas drānas, ka jūs nemirstat un neliekat dusmām nākt pār visu sapulci. Bet jūsu brāļi, viss Israēla nams, lai apraud Kunga uguns sadedzinātos. 7 Neizejiet pa Saiešanas telts durvīm, ka jūs nemirstat, jo pār jums ir Kunga svaidāmā eļļa,” – un viņi darīja, kā Mozus sacīja.
8 Kungs sacīja Āronam: 9 “Vīnu un skurbu dzērienu nedzeriet – ne tu, ne tavi dēli –, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat! Tas ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm! 10 Lai jūs atšķirat svētu no nesvēta, nešķīstu no šķīsta! 11 Māciet Israēla dēliem visus likumus, ko Kungs tiem teicis caur Mozu.”
12 Un Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Ņemiet labības dāvanu, kas atlikusi no Kunga dedzināmajiem upuriem, un ēdiet to neraudzētu blakus altārim, jo tā ir svētumu svētums! 13 Ēdiet to svētā vietā, jo tā ir likumīgā daļa tev un taviem dēliem no Kunga dedzināmajiem upuriem, jo tā man ir pavēlēts! 14 Bet līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku ēdiet šķīstā vietā – tu, tavi dēli un meitas kopā ar tevi, jo tā ir tava likumīgā daļa un tavu dēlu likumīgā daļa, kas dota no Israēla dēlu miera upuriem. 15 Lai viņi pienes cilājamā upura cisku un līgojamā upura krūts gabalu ar tauku dedzināmajiem upuriem un šūpo Kunga priekšā līgojamo upuri, un tas būs tev un taviem dēliem kopā ar tevi – mūžīga likumīgā daļa, kā Kungs ir pavēlējis.”
16 Tad Mozus meklēt meklēja grēku upura āzi, un redzi – tas jau bija sadedzināts! Un viņš sadusmojās uz Elāzāru un Ītāmāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un sacīja: 17 “Kāpēc jūs neēdāt grēku upuri svētvietā, jo tas taču ir svētumu svētums, un tas jums dots, lai nestu visas sapulces vainu, lai veiktu izlīgumu par tās grēkiem Kunga priekšā! 18 Tiešām, tā asinis nav ienestas svētā vietā! Jums vajadzēja to ēst svētvietā, kā es pavēlēju!” 19 Bet Ārons teica Mozum: “Redzi, šodien viņi pienesa Kunga priekšā savu grēku upuri un savu sadedzināmo upuri – un vēl tas ir nācis pār mani! – bet, ja es būtu ēdis grēku upuri šodien, vai tas patiktu Kungam?!” 20 Un Mozus to dzirdēja, un tas viņam patika.
