1 Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu, tad tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams:
2 „Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, ik pa vienam vīram no katras cilts,
3 Un pavēliet tiem, sacīdami: „Ņemiet sev no šejienes, no Jardānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdz un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti.“
4 Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no ikkatras cilts,
5 Un Jozua tiem sacīja: „Noejiet tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita,
6 Lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: Kas tie jums par akmeņiem?
7 Tad atbildiet viņiem: Kad mēs gājām pāri Jardānai, tad ūdeņi noplūda tā Kunga derības šķirsta priekšā, tad apstājās Jardānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bēr-niem uz mūžīgiem laikiem!“
8 Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jardānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā tas Kungs bija Jozuam piekodinājis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.
9 Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jardānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai.
10 Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja rik ilgi Jardānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko tas Kungs bija Jozuam pavēlējis uzdot tautai izpildīšanai, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steidzīgi pārcēlās upei pāri.
11 Un kad tauta bija pārgājusi upei pāri, tad arī tā Kunga šķirsts tika pāri pārnests, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
12 Bet apbruņojušies cēlās pāri Israēla bērnu priekšpulkā Rūbena dēli, Gada dēli un Manases puscilts, kā Mozus tiem bija pavēlējis.
13 Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai pilnīgi apbruņotu viru devās pāri kayā tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā.
14 Tanī dienā tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acis, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku.
15 Un tas Kungs sacīja Jozuam, teikdams:
16 „Pavēli priesteriem, bauslības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jardānas.“
17 Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: „Izkāpiet no Jardānas!“
18 Un kad priesteri, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jardānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krastmalas sausumu, tad tūdaļ Jardānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizviņdienu.
19 Bet ari tauta izkāpa no Jardānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, tas ir Jērikas novada austrumu pusē.
20 Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jardānas gultnes.
21 Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: „Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: Kas tie par akmeņiem?
22 Tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: Šo Jardānas upi Israēls ir pārgājis sausām kājām,
23 Jo tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jardānas ūdenim jūsu priekšā, kamēr jūs bijāt pāri pārcēlušies, tāpat kā tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams ari tai izsīkt sausai mūsu priekšā, tiekāms bijām izgājuši tai cauri,
24 Lai visas zemes tautas atzīst tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties to Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu.“
Akmeņi no Jardānas gultnes
1 Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam: 2 “Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts, 3 un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”
4 Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts. 5 Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita. 6 Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? – 7 tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!” 8 Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika. 9 Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai. 10 Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi. 11 Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā. 12 Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis. 13 Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.
15 Kungs teica Jozuam: 16 “Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.” 17 Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!” 18 Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem. 19 No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē. 20 Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā. 21 Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? – 22 tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu, 23 tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri. 24 Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”